Ēriks Eglītis: Gadiem bez savas darba vietas  (26)

Pieci gadi ir pietiekoši ilgs laiks, lai rastos secinājumi, vai un kā šāda pieeja ir ietekmējusi biroja darbu. Iespējams, ka tie būs noderīgi arī citiem uzņēmumiem, kuri apsver ieviest elastīgu darba stilu vai kādus tā elementus.

Elastīgs darba stils ir diezgan plaši interpretējams jēdziens. Ērtībai piedāvāju šādu formulējumu - elastīgs darba stils ir tāda organizācijas politika, kas darbiniekiem ļauj pašiem pieņemt lēmumus par to, kad un kur strādāt, lai paveiktu savus darba pienākumus un sasniegtu izvirzītos mērķus. Atteikšanās no fiksētām darba vietām nav obligāts nosacījums, bet mūsu gadījumā tā ir bijusi likumsakarīga attīstība - iespēja efektīvāk izmantot biroja telpas dažādām darba formām: individuālam darbam, diskusijām, sanāksmēm un neformālām diskusijām.

Elastīgs darba stils ir šodienas realitāte, ko tehnoloģiju attīstība padara iespējamu. Un neizbēgamu. Darbinieks, lai varētu strādāt, vairs nav piesiets savai darba vietai un stacionārajam datoram. Informācijai var piekļūt no darba datora, planšetes, mājas datora, tālruņa - tas paver pilnīgi jaunas iespējas darba plānošanai un darba veikšanai. Un tieši tādā pašā veidā darba vietā ir iespējams piekļūt informācijai, kas nav saistīta ar darbu, - privātajam sociālo tīklu saturam, e-pastu sarakstei, fotogrāfijām. 

Šodienas pietiekoši dinamiskajā un sarežģītajā pasaulē darbs ienāk mājās, un mājas ienāk darbā, un tas ir normāli. Pasaule ir mainījusies, un mums vienkārši jāmainās tai līdzi. Tas, ka cilvēks ir ārpus fiziskās darba vietas, nenozīmē, ka viņš nestrādā. Tas, ka cilvēks ir darba vietā, nenozīmē, ka viņš nevelta laiku arī atpūtai.

Lūk, dažas, pieredzē balstītas, atziņas, kā organizēt darbu elastīgi - izmantojot tehnoloģiju sniegtās iespējas produktīvam, labi organizētam un efektīvam darbam. Tās var noderēt gan vadītājam, kurš apsver elastīga darba stila ieviešanu, gan darbiniekam, kurš grib pārliecināt darba devēju par elastīga darba stila priekšrocībām.

Galvenais pamatprincips ir pavisam vienkāršs - darbs tiek vērtēts nevis pēc tam veltītā laika, bet pēc rezultāta, proti, darba paveikšanas kvalitatīvi un termiņā. Ar šādu pieeju kļūst pilnīgi nesvarīgi, tieši cikos un kurā vietā darbs ir padarīts.

Strādājot elastīgi, daudz lielāka nozīme ir visu darbinieku organizētībai - kad un kur katrs darbinieks ir pieejams. Neaizvietojami ir tehnoloģiju rīki, piemēram, koplietošanas kalendāri, kas ļauj iegūt tūlītēju pārskatu par katra kolēģa plāniem. Darbiniekiem jābūt iespējai droši piekļūt darba informācijai no dažādām vietām un ierīcēm, nepakļaujot riskam biznesa informāciju, bet tai pašā laikā neierobežojot efektīva darba iespēju. 

Risinājums - mākoņpakalpojumu servisi, piemēram, Office 365. Ja ierīce ar darba datiem tiek iznesta ārpus biroja, tad datu drošības politikai jābūt ļoti pārdomātai, tostarp, izmantojot datu šifrēšanu ierīcēs un citus rīkus, kas šobrīd jau kļuvuši par IT industrijas standarta risinājumiem. Piemērotāko variantu katram konkrētam gadījumam varēs ieteikt jebkurš atbilstoši kvalificēts IT speciālists.

Ne mazāk svarīga ir disciplīna un pašmotivācija, jo ne katrs spēj strādāt efektīvi, kad apkārt ir dažādi "uzmanības novērsēji" - ledusskapis, TV, datorspēles vai vienkārši "nepareizs noskaņojums". Tomēr darba rezultāts kā galvenais darba vērtēšanas kritērijs neizbēgami visu "saliek pa plauktiņiem". Ja rezultātu nav, darbiniekam nav daudz izvēļu - pašam sevi disciplinēt, strādāt birojā vai meklēt citu nodarbošanos.

Kāpēc vispār "niekoties" ar elastīgu darba stilu, ja tas ietver tik daudz nosacījumu un papildu piepūles? Elastīgam darbam ir daudz plusu, ko pasaulē jau sen ir apzinājušies - pieaug darbinieku apmierinātība, jo viņiem kļūst vienkāršāk sabalansēt darba un personīgās dzīves vajadzības. Pieaug darbinieku produktivitāte, jo darbinieki strādā tādos apstākļos, kas labāk atbilst viņu personības vajadzībām un konkrētā darba raksturam. 

Darba devējam ir vieglāk atrast darbiniekus, piemēram, jaunus un radošus cilvēkus, kas pieraduši pie lielākās brīvības pakāpes, vai mazu bērnu vecākus, kuriem iespēja vismaz daļu laika strādāt no mājām vai ārpus darba laika ir īpaši svarīga. Ļoti pragmatisku iemeslu dēļ samazinās administratīvās izmaksas - darbinieki mazāk uzturas birojā un tērē mazāk biroja resursu, kā arī darbinieku rotācija un ar to saistītās izmaksas ir mazākas, jo labi darba apstākļi nozīmē, ka cilvēki gribēs pie jums strādāt.

Svarīgākais ir saprast, ka fiziski "piesiet" cilvēku darba vietai nenozīmē, ka viņš strādās. Viņš varbūt izskatīsies aizņemts, bet pavadīs laiku sociālajos tīklos, klaiņos pa ziņu portāliem vai vienkārši slinkos. Tas jāpieņem kā realitāte, un jāpārkārto gan darba devēja, gan darba ņēmēja attieksme, orientējoties uz rezultātu, nevis uz procesu.