Evija Matveja: Latvijā brīvprātīgā veselības apdrošināšana jau ir pusei strādājošo
Foto: Publicitātes foto

Daudzi iedzīvotāji ir satraukušies par to, kas viņus sagaida nākamajā gadā līdz ar izmaiņām Veselības aprūpes finansēšanas likumā, saņemot veselības aprūpi, – vai ārstniecības pakalpojumu grozs tiks samazināts, vai pakalpojumus varēs saņemt laicīgi.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ar 2019. gada 1. janvāri valsts garantēs pilnu veselības aprūpes grozu tiem darbspējīgajiem iedzīvotājiem, kuri veiks sociālās iemaksas no darba algas, kā arī bērniem, pilna laika studentiem, pensionāriem, 1. un 2. grupas invalīdiem. Šīm grupām valsts no budžeta segs pilnu veselības aprūpes grozu, kurā iekļauti: ģimenes ārsta pakalpojumi, neatliekamā medicīniskā palīdzība, diagnostiskie izmeklējumi, grūtniecības aprūpe un dzemdību palīdzība, kā arī laboratoriskie un diagnostiskie izmeklējumi, kuriem nepieciešams ārsta speciālista nosūtījums, plānveida ārstēšanās stacionārā un – būtiska sadaļa – kompensējamie medikamenti.

Situāciju valsts ierēdņi cer risināt, ieviešot obligāto veselības apdrošināšanu, par kuru tiek runāts jau teju 20 gadus. Katrs nākamais veselības ministrs nāk ar savu konceptu. Jaunais obligātās veselības apdrošināšanas modelis skars iedzīvotāju grupu, kas neveiks sociālās iemaksas, izņemot, protams, iepriekš minētās grupas, kas ir atbrīvotas. Strādājošos, kas veic sociālās iemaksas, obligātā veselības apdrošināšana tiešā veidā neskars! Tieši tāpat kā līdz šim, viņiem būs pieejams pilns veselības aprūpes grozs.

Tie, kas neveiks sociālās iemaksas no darba algas, no 2019. gada pilno veselības aprūpes grozu vairs nesaņems. Tiks nodrošināts tikai minimālais veselības grozs, kas iekļauj tikai ģimenes ārsta pakalpojumu, neatliekamās medicīniskā palīdzības, daļas diagnostisko izmeklējumu, grūtniecības aprūpes un dzemdību palīdzības pakalpojumu apmaksu. Tāpēc valsts ir atļāvusi pievienoties pilnajam veselības aprūpes pakalpojumu grozam brīvprātīgā veidā. To var sākt darīt ar 2018. gadu, iemaksājot 55 eiro. Pēc Nacionālā veselības dienesta mājaslapā pieejamās informācijas, līdz oktobra beigām brīvprātīgās iemaksas 55 eiro apmērā par 2018. gadu bija veikuši nedaudz vairāk kā 900 iedzīvotāji, kuru kopējās iemaksas sasniedza ap 100 000 eiro. Uz kopējā veselības aprūpes nozares izmaksu fona tā ir neliela summa, zinot, cik izmaksā viena nopietna operācija. Sākot ar 2019. gada 1. janvāri, brīvprātīgo iemaksu apmērs ir noteikts 154 eiro.

Latvijā veselības aprūpes budžetam tiek novirzīts 1% no sociālajām iemaksām, kas Baltijā ir viszemākais – Lietuvā tie ir 6% un Igaunijā gandrīz 3%. Mēs šajā ziņā esam iepakaļ.

Vai vienīgais risinājums ir nodokļu celšana, protams, ir diskusiju vērts jautājums, kas Veselības ministrijai, pieaicinot ekspertus, arī brīvprātīgās apdrošināšanas nozares speciālistus, būtu jārisina. Kā apdrošināšanas nozares eksperti varam minēt, ka Latvijā brīvprātīgā veselības apdrošināšana tiek piedāvāta jau vairāk nekā 20 gadus, šobrīd ir apdrošināti nedaudz vairāk kā 400 000 iedzīvotāju, kas veido gandrīz pusi no strādājošajiem iedzīvotājiem Latvijā. Kopējais parakstīto prēmiju apmērs 2017. gadā sasniedza 72 miljonus eiro, kas veido 12% no kopējā veselības aprūpes nodrošināšanai noteiktā valsts budžeta.

Par brīvprātīgās veselības apdrošināšanas lietderīgumu neviens vairs nav jāpārliecina. Apdrošinātā persona, kurai ir brīvprātīgā veselības apdrošināšana, nepieciešamo pakalpojumu var saņemt savlaicīgi, kas palīdz ātrāk uzsākt ārstēšanu un rehabilitāciju. Savukārt darba devējiem šis ir vēl viens papildu stimuls – lai darbinieks ātrāk atgrieztos darbā.

Saistībā ar katru no konceptiem par obligāto veselības apdrošināšanu apdrošināšanas nozares pārstāvjiem tiek vaicāts, vai apdrošinātāji būtu gatavi iesaistīties līdzekļu pārvaldīšanā. BTA kā brīvprātīgās veselības apdrošināšanas vadošā sabiedrība nesaka nē, bet ir jābūt skaidri atrunātiem nosacījumiem, kā tiks kompensēti veselības aprūpes pakalpojumi grupām, kuras ir atbrīvotas no sociālo iemaksu veikšanas, un kā tiks kompensētas dārgu operāciju un izmeklējumu izmaksas, piemēram, ļaundabīgā audzēja vai sirds un asinsvadu saslimšanas gadījumā, ko šobrīd valsts pie noteiktām diagnozēm sedz pilnā apmērā. Tāpat jāņem vērā, ka, sākot ar 2019. gadu, brīvprātīgās iemaksas obligātajā veselības apdrošināšanā ir noteiktas 154 eiro, kamēr brīvprātīgajā veselības apdrošināšanā vidējā polises cena svārstās ap 260 eiro. Ir jāsaprot: ja valdība šodien izsludinātu konkursu iemaksu pārvaldīšanai, vai apdrošinātājiem par to būtu interese. Apdrošinātājs kā uzņēmējs nebūs gatavs ilgtermiņā strādāt ar zaudējumiem, toties, iesaistot apdrošinātājus līdzekļu pārvaldīšanā un administrēšanā, valsts ilgtermiņā iegūtu efektīvāku līdzekļu pārvaldi.

Vienlaikus ir jādomā par informācijas tehnoloģijām. Ir e-veselības sistēma, kura ir jāpilnveido, lai mazinātu birokrātiju. Jāpanāk, lai iedzīvotājiem būtu digitālās veselības kartes un mediķi vienotā sistēmā redzētu, piemēram, kādi izmeklējumi ir veikti un kādi ir rezultāti, tas palīdzētu novērst šī brīža situāciju, kad katrs speciālists nosūta atkārtoti uz izmeklējumu, kas no līdzekļu pārvaldīšanas viedokļa nav efektīvi.

Veselības aprūpe vienmēr ir bijusi un būs katras valsts prioritāte, tāpēc jaunajam veselības ministram nepieciešamas ne tikai zināšanas veselības aprūpē, bet jābūt arī ekonomiskajai domāšanai, lai rastu efektīvus risinājumus veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai, iesaistot šajā darbā visas ieinteresētās puses.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form