Foto: LETA
Ir pienācis brīdis Latvijas sabiedrībai un likumdevējam pieņemt lēmumu, kas parāda valstisku briedumu mūsu demokrātijas pieredzē, veidojot sabiedrības kopību, kas balstīta vērtībās. Nav pieļaujams, ka 30 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas mūsu valstī arvien dzimst nepilsoņu bērni. Nepilsoņa statuss ir pārejas posma risinājums, risinājums pagātnei. Un, to turpinot, mēs patiesībā noliedzam lielāko daļu no tā, kas īstenots integrācijas jomā.

Mūsu valstiskā atbildība ir veidot spēcīgu Latvijas sabiedrību, kas no paaudzes paaudzē nenodod pagātnes stigmas. Smagās Latvijas vēstures lappuses un brīvā Latvijā 21. gadsimtā dzimušie ir tomēr atsevišķi temati. Tos nevieno likumsakarīga pēctecība. Latvijas spēks un veiksme ir vienotā Latvijas sabiedrībā, spējā sarunāties un vairot kopīgo.

Būsim atklāti un godīgi: Latvijā ir gan pilsoņi, gan nepilsoņi, kuri mīl Latvijas valsti un sniedz savu ieguldījumu Latvijas attīstībā. Tieši tāpat ir gan pilsoņi, gan nepilsoņi, kuri nav Latvijas valstij lojāli un nevairo Latvijas spēku un izaugsmi. Mūsu uzdevums ir sniegt Latvijas sabiedrībai likumisku pamatu vienoties, balstoties uz kopīgām vērtībām, nevis pamatojoties uz to, vai cilvēkam ir pilsoņa vai nepilsoņa statuss. Ir jāpārtrauc padomju seku turpināšanās, ir jāpārtrauc cilvēku skaldīšana savējos un svešajos.

Bērns, kurš tikko ieradies šajā pasaulē, nevar būt atbildīgs par vēsturi. Mūsu pienākums ir sniegt viņam pamatu, no kura augt piederīgam Latvijai, būt mūsējam mūsu zemē, lai pēc tam šis cilvēks izjustu likumsakarīgu vēlmi sniegt personisku ieguldījumu Latvijas labā. Tas ir gan pilsonības piešķiršanas, gan pēc tam arī izglītības sistēmas jautājums. Automātiska pilsonības piešķiršana jaundzimušajiem ir absolūti obligāts jautājums, ja domājam kontekstā ar šobrīd skolā noteikto pāreju uz izglītību valsts valodā. Ja objektīvi plānota šīs ieceres sekmīga īstenošana, šis ir pirmais solis un ilgstoši neizpildīts mājasdarbs.

Cienīsim ģimenes, kuras izvēlējušās dzīvot Latvijā. Mēs prasām, lai citas valstis rūpētos par emigrējušajiem tautiešiem, bet nevēlamies rūpēties par Latvijā dzīvojošajiem cilvēkiem. Vēl vairāk – mēs šos cilvēkus īpaši identificējam un norobežojam. Un, ja cilvēkam neuzticamies tad, kad viņam vēl nav attieksmes, un uzreiz iedalām nepilsoņu kategorijā, par ko gan mēs brīnāmies vēlāk? Šie cilvēki kopā ar mums Latvijā dzīvo, un ir jārod veids, kā sadzīvot, veidot dialogu un sadarbību veiksmīgāk. Kad vēl labāk, ja ne no piedzimšanas brīža veidot patriotiski veselīgas valsts un pilsoņa attiecības?! Tikai tā veidosim valsts attieksmi un rūpes par saviem iedzīvotājiem, jo katrs mums ir svarīgs.

Latvijas spēks ir stingra identitātes apziņa, ko nesalauza pagātnes pāridarījumi. To noteikti nesalauzīs, bet – tieši pretēji – stiprinās lēmums par pilsonības automātisku piešķiršanu Latvijā dzimušajiem bērniem. 30 gadus pēc neatkarības atgūšanas mūsu lēmumiem ir jāparāda briedums – drosme pieņemt augstsirdīgus lēmumus, kas kopumā rada vienlīdzīgu valsts attieksmi un uzticību saviem iedzīvotājiem.

Bērni bieži vien labāk nekā pieaugušie prot atrast saskarsmes punktus, jo viņos vēl nav vēstures radīto stigmu. Ļausim viņiem būt un augt valsts labvēlīgā attieksmē, un ticat vai nē, pakāpeniski pieaugot, viņi analizēs vēstures notikumus citādi. Nenosodīsim, pirms ir, par ko nosodīt!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!