Ziema. Tas ir laiks, kad mēs visskaidrāk redzam, cik ļoti automašīnu izplūdes gāzes piesārņo gaisu. Aukstās dienās no izpūtēja virpuļojošie dūmu mākoņi ieskauj sastrēgumos stāvošos auto un gājējus ielu malās. No tiem nav iespējams izvairīties. Taču izrādās, ka pilsētniekus pēc pāris nedēļām sagaida vēl briesmīgāka parādība — pavasaris. Latvijas ķīmiķu mērījumi liecina, ka Rīgā gaiss vispiesārņotākais ir tieši šajā gadalaikā.
"Vislielākais piesārņojums ir pavasarī, martā, kad limits ir pārkāpts gandrīz 50 procentos dienu. Un arī ziemā. Tas ir saistīts ar gaisa masām, kas spiež uz leju un mūsu ielas neizvēdinās," ar mērījumu rezultātiem iepazīstina LU profesors analītiskajā ķīmijā Artūrs Vīksna.

"Pavasarī piesārņojums ir lielāks tāpēc, ka ir gaisa cirkulācijas un izmeši rodas ne tikai no mašīnām un no kurināmā, bet no zemes tiek pacelti putekļi, kas palikuši pēc ielu kaisīšanas ziemā. Piesārņojums tiek jaukts," paskaidro LU Ķīmijas fakultātes vecākais pētnieks Juris Katkevičs.

Pasaulē pieņemts gaisa piesārņojumu mērīt vismaz piecās kategorijās. Zinātnieki seko līdzi sēra dioksīda, slāpekļa oksīdu, oglekļa monoksīda, ozona un suspendēto cieto daļiņu PM10 jeb putekļu koncentrācijai gaisā.

"PM 10 vidējā koncentrācija Rīgas centrā pārsniedz cilvēka veselībai pieļaujamo robežu, kas ir 50 mikrogrami uz kubikmetru gaisa. Robežai ļauts pārkāpt ne vairāk kā 35 dienas gadā, taču gan Rīgas pašvaldības monitoringa stacijas, gan LU Ķīmijas fakultātes apsekojumi rāda, ka, piemēram, martā piesārņojums bijis augstāks katru otro dienu!" par bīstamo laika posmu brīdina A.Vīksna. Visvairāk piesārņotas ir ielas, kurās ir visintensīvākā automašīnu satiksme. Piemēram, Brīvības un Krišjāņa Valdemāra iela. Zinātnieki stāsta, ka nav labi ilgstoši uzturēties nevienā ielā, kurā tuvu pie braucamās daļas slejas piecstāvu un augstākas mājas. Tur veidojas gandrīz slēgta telpa un putekļi izklīst ārkārtīgi lēni.

Putekļus jeb cietās daļiņas iedala rupjās un smalkās. Tādi bioloģiskie piesārņotāji kā baktērijas, putekšņi un sporas lielākoties ir sastopami rupjo daļiņu veidā. Smalkās daļiņas ir diametrā no 2,5 līdz 10 mikrometriem (metra miljonā daļa) un tās gaisā saglabājas līdz pat nedēļai. Visbīstamākās ir ļoti smalkās daļiņas, kas ir mazākas par 2,5 mikrometriem. To vidū ir dīzeļdegvielas izplūdes aerosoli, ogļu pelni, azbesta, cementa un kaļķakmens putekļi un citas organismam nedraudzīgas vielas. Deguns tās nespēj apturēt, tādēļ sīkās daļiņas nonāk plaušās un vēlāk arī asinsvados.

Automašīnu skaits Rīgas ielās turpina pieaugt un pakāpeniski palielinās arī piesārņojuma līmenis. Ja nekas nemainīsies un ja mēs neatteiksimies no ērtības tīrāka gaisa vārdā, tad paši būsim spiesti aizvien biežāk apmeklēt ārstu. Varbūt tomēr ir kāds veids, kā neko neupurējot izglābt pasauli?

Vairāk par šo tēmu uzzināsiet raidījumā Futūršoks, 21.februārī plkst. 22.25, LTV7 vai interneta portālā www.tv.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit