Galveno ierēdņu paziņojums: Par aizsardzību pret ministra politisku izrēķināšanos
Foto: LETA

Vēstule Latvijas Valsts prezidentam Egilam Levitam un Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam.

Mēs, augstākie valsts civildienesta ierēdņi – Valsts kancelejas direktors un ministriju valsts sekretāri – esam mūsu valsts patrioti, un mums rūp publiskās valsts pārvaldes tēls un reputācija.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ierēdnim neatkarīgi no savas politiskās pārliecības ir pienākums būt lojālam Latvijas Republikai un tās Satversmei un ievērot politisko neitralitāti. Atbilstoši politiskās neitralitātes principam valsts civildienesta ierēdnis savu pienākumu izpildē vadās tikai pēc profesionāliem kritērijiem un lēmumu pieņemšanā nav atkarīgs no politiskās ietekmes.

Valsts sekretārs ir iestādes augstākais ierēdnis un ministrijas administratīvais vadītājs, kurš pakļauts ministram. Valsts sekretāram, kā ikvienam ierēdnim, ir pienākums apzinīgi, izrādot personisko iniciatīvu un darbojoties sabiedrības interesēs, pildīt amata pienākumus, priekšniecības likumīgos rīkojumus, atbildēt par savu darbību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un ievērot noteiktos ierēdņa uzvedības principus.

Valsts sekretārs, pildot amata pienākumus, ir atbildīgs arī par savas darbības vai bezdarbības likumību. Savukārt situācijās, kad valsts sekretāram rodas šaubas par uzdevuma likumīgumu, viņa pienākums atbilstoši Valsts civildienesta likumam ir atteikties no uzdevuma pildīšanas, rakstveidā informējot amatpersonu, kas devusi uzdevumu.

Vienlaikus šādos gadījumos nepieciešams nodrošināt ierēdņa aizsardzību pret ministra politisku izrēķināšanos, jo valsts sekretāra lēmumi nedrīkst būt politiski motivēti, un valsts sekretārs nevar akli pildīt ministra politiskos norādījumus un uzstādījumus, ja tie ir pretrunā ar tiesiskas valsts un labas pārvaldības principiem.

Diemžēl pēdējie notikumi valsts pārvaldē liecina, ka šāds aizsardzības mehānisms neeksistē un valsts sekretārs nav pasargāts no politiskas izrēķināšanās situācijās, kad atsakās pildīt, iespējams, prettiesiskus ministra uzdevumus. Mēs neapstrīdam ministra tiesības un pat pienākumu ierosināt disciplinārlietu pret valsts sekretāru vai jebkuru citu ierēdni par pieļautu likumpārkāpumu, kā arī, ja tas nepieciešams, par ierēdņa atstādināšanu no amata. Mēs, augstākā līmeņa vadītāji, apzināmies, ka jebkurai amatpersonai, kas pieļāvusi disciplinārpārkāpumu, ir jārēķinās ar atbilstošu sodu.

Taču vienlaikus mēs vēršam Jūsu kā augstāko valsts amatpersonu uzmanību, ka šāda lēmumu pieņemšana nedrīkst radīt šaubas par iespējamo izrēķināšanos ar sev nevēlamu padoto, kā arī par attiecīgā ministra objektivitāti un profesionalitāti.

Mēs uzskatām, ka eksistējošā sistēma ir izkropļota, un tādēļ aicinām politiķus un sabiedrību uz diskusiju un aktīvu rīcību esošās sistēmas uzlabošanai vai maiņai.

Un šīs prakses maiņas mērķis nav tikai valsts sekretāru un citu iestāžu vadītāju aizsardzība pret iespējamo politisko izrēķināšanos, bet arī negāciju samazināšana ap valsts pārvaldi kopumā. Mēs aicinām Valsts prezidentu un Ministru prezidentu kā valsts augstākās amatpersonas veicināt valsts pārvaldes prestižu, mazinot šādu gadījumu ietekmi uz valsts pārvaldi, tādējādi vairojot sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei.

Tādēļ mēs ierosinām steidzami radīt normatīvu regulējumu šādām situācijām, izveidojot mehānismu, kura ietvaros ir iespējams konstatēt, vai valsts sekretāra rīcība ir atbilstoša valsts civildienesta būtībai, novēršot iespējas politiski izrēķināties ar valsts sekretāru.

Esošā situācija, kad formāli ieviests politiski neitrāls civildienests, taču praksē netiek nodrošināta pienācīga aizsardzība pret nepamatotu politisko ietekmi, būtiski vājina civildienestu un valsts pārvaldi kopumā. Tādēļ, ņemot vērā līdzšinējo valsts civildienesta darbības pieredzi Latvijā, kā arī citās Eiropas Savienības valstīs, aicinām vēlreiz izvērtēt un konceptuāli izšķirties starp diviem augstākās ierēdniecības darbības modeļiem – politiski neitrālu valsts sekretāra institūtu vai politisku valsts sekretāra institūtu, un pēc tam konsekventi pieturēties pie izvēlētā modeļa.

Svarīgi atzīmēt, ka katram no šiem modeļiem ir pozitīvie un negatīvie aspekti.

Vēlamies uzsvērt, ka tieši šobrīd ir uzsākusies publiska diskusija par nekvalitatīvu likumdošanu, kur kā viens no galvenajiem iemesliem tiek minēts "vājš un ietekmējams" civildienests, kurš nespēj garantēt likumdošanas kvalitāti un valsts attīstības ilgtspēju. Vienlaikus publiskajā diskusijā aktualizējas pārlieku lielā ministru politisko padomnieku un politiķu ietekme uz profesionālo ierēdniecību, kas sabiedrībā rada šaubas par valsts pārvaldes caurskatāmu darbību un rīcību.

Mēs aicinām, uzklausot visas interešu grupas, izšķirties par kādu no šiem risinājumiem, lai sekmētu gan valsts civildienesta, gan arī visas valsts tālāko attīstību.

Valsts kancelejas direktors J.Citskovskis
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs J.Garisons
Ārlietu ministrijas valsts sekretārs A.Pelšs
Finanšu ministrijas valsts sekretāre B.Bāne
Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs D.Trofimovs
Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre L.Lejiņa
Kultūras ministrijas valsts sekretāre D.Vilsone
Labklājības ministrijas valsts sekretārs I.Alliks
Tieslietu ministrijas valsts sekretārs R.Kronbergs
Veselības ministrijas valsts sekretārs D.Mūrmane -Umbraško
Vides aizsardzības reģionālās attīstības
ministrijas valsts sekretārs E.Balševics
Zemkopības ministrijas valsts sekretārs D.Lucaua

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form