Gatis Līdums: Latviešu rasista embrijs kūniņā
Foto: Reuters/Scanpix

Tauta ir ar īsu atmiņu un spilgtām emocijām. Fakts. Kādas tik "šmuces" un traģēdijas Latvija dažos aizvadītajos gados nav piedzīvojusi! Sabrūkošus lielveikalus, krīzes, apšaubāmas privatizācijas un skaidri saredzamas "prihvatizācijas," un tā tālāk, un tā joprojām. Kā jau daždien, vainīgo nav, politiskā atbildība ir tik pat vērta cik šķūņa kaktā nejauši atrastais vectētiņa bērnu dienu plīša lācītis ar pogām acu vietā, bet tauta "šūmējas." Pārsvarā nevis par to, par ko būtu "jāšūmējas," bet par bēgļiem, kuri vēl nemaz nav atbraukuši.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Par 250 bēgļiem nu jau ir izteicies teju vai ikviens kam nav slinkums. Reizēm gudri un reizēm pavisam dumji un aprobežoti. Taču, ja Jēzus otrā atnākšana kavēsies vēl par dažiem mēnešiem, bēgļi atbrauks. Un pat trīs ziemas draudzes skolā gājušam pusanalfabētam ir pavisam skaidrs, ka viņu (bēgļu) eventuāli būs daudz, daudz vairāk nekā 250. Pagaidām hipotētisks, bet arī fakts. Un tā nu mēs nonākam pie Nikolaja Gavriloviča Černiševska episkā, 1862. gadā gadā noformulētā, un kā dažiem šķiet, vēstures gaitu izmainījušā jautājuma: "Ko darīt?"

Ja runa ir par darīšanu, tad dažādi ļaudis dara dažādas lietas. Kā jau labi zināms, šī gada 4. augustā, tātad, pavisam nesen, pie Ministru kabineta notika bēgļu jautājuma tēmai veltīts mītiņš. Tajā piedalījās, saskaņā ar dažādiem ziņu avotiem, no dažiem simtiem līdz tūkstotim dalībnieku. Ar plakātiem. Spriežot pēc masu saziņas līdzekļos pieejamajiem attēliem (pats piketā nepiedalījos), piketētāju rokās bija plus mīnus 20 plakāti vai transparenti.

Uz trijiem no šiem plakātiem varēja izlasīt tekstus, kuri vai nu nebija glīti, vai nu bija atklāti neglīti rasu līdzāspastāvēšanas un tolerances kontekstā. Par šo mītiņu vēl mazliet pēc brīža. Tomēr ir vēl arī citi, kuri kaut ko dara. Par diviem no viņiem nākamajās rindkopās.

Pirmais ir Stradiņa universitātes profesors Denis Hanovs. Sešas dienas pēc minētā mītiņa tīmeklī parādījās Hanova raksts "Par rasisma efektivitāti."[1] Hanovs kā lektors man nav interesants. Vienu reizi dzirdēju kādu viņa publisko lekciju LU un izdarīju secinājumu, ka šis profesors laikam manu uzmanību nesaista. Taču, kāds paziņa pavaicāja man, ko es domāju par punctummagazine.lv publicēto Hanova rakstu, un es to izlasīju.

It kā raksts kā raksts. Kaut ko tādu no profesoriem parasti sagaida. Pēc kaut kādiem, profesoriem vien zināmiem, kritērijiem izvēlēti kaut kādi autori, nereti citi profesori, uz kuriem tiek izdarītas atsauces. Ļoti daudz akadēmiskā žargona un svešvārdu. Atsauces tiek lietotas, lai pastiprinātu paša autora jau iepriekš noformulēto pārliecību un beigās, kā jau parasti, tiek izteikti secinājumi. Nu, liela lieta!

Tomēr šoreiz lieta ir ne tikai liela, bet ļoti liela. Jau pirmajā sava raksta rindkopā Hanovs tā pavisam vienkārši un rotaļīgi paziņo, ka viņš tagad parunās par "rasisma kultūru Latvijā." Protams, ne vārda par to, no kurienes ir rauta tēze, ka Latvijā vispār pastāv "rasisma kultūra." Īstenībā, tā būtu interesanta saruna pati par sevi. Tad tiek virknēti fragmentāri vēstures fakti, drumstalas no dažādu filosofu un atropologu darbiem, paša Hanova secinājumi un beigās - visa raksta nagla!

Lūk, kā tā skan: "Latvijā 4. augustā ir dzimis rasisms, no latenta embrija pārtopot par spilgtu, mobilizējošu politisku resursu apstākļos, kad Latvijas sabiedrībā strauji sarūk kritiskās distances telpa. Latvijas rasisma pamatā ir tēze no nacionālisma radikālā repertuāra - mēs, latvieši, baltie, esam labāki nekā citi, citi ir drauds mums, jo citiem rasisma tēzēs piemīt spēja kļūt par grupu, kas ietekmē mūsu slēgto kopienu, kura nekad nedrīkst mainīties."[2]

Lielisks cirkulārās loģikas piemērs. Raksta sākumā no zila gaisa (par zilo gaisu vēl pēc mirkļa) pagrābta tēze beigās pierāda pati sevi. Septiņos vārdos šo visai lempīgi formulēto rindkopu var izteikt tā - Latvijā pastāv rasisms, un rasisti ir latvieši. Punctum! Šis apgalvojums mani kā latvieti, demokrātu, cilvēktiesības godā turošu cilvēku un Latvijas valsts patriotu "ķer" dziļi un pamatīgi aizvaino.

Pie tam, interesanti ir izejas "dati," uz kuriem balstoties Hanovs izsaka savus apgalvojumus. Tas ir pikets Rīgas centrā. Taču, ar piketiem ir viena nelaime. Tos nekādā ziņā nevar izmantot par statistikas bāzi tik nopietniem apgalvojumiem. Vienkārši tāpēc, ka par piketiem pēc definīcijas neko tā īsti nevar zināt. Nu stāv daži simti cilvēku un kādi pārdesmit tur plakātus. Cik no šiem cilvēkiem bija patiesi motivēti tur vispār atrasties? Cik pūlī bija ziņkārīgu garāmgājēju? Cik nejaušu tūristu? Cik piketa idejas pretinieku, kuri tur bija atnākuši tuvāk iepazīt idejiskos oponentus? Cik tur bija drošības policijas darbinieku civilās drēbēs (es ļoti ceru, ka bija). Cik žurnālistu un fotogrāfu? Cik tur bija tās kategorijas ļaužu, kuriem ir vienkārši "putni galvā," un kuri dodas uz jebkuru saietu ielās, lai izmantotu iespēju paklaigāt? Neviens uz šiem jautājumiem nevar atbildēt. Un, lai nu kuram, bet profesora kungam gan šī vienkāršā lieta ir jāzina.

Iesim tālāk izmantojot profesora Hanova metodi un paņēmienus. Ja Hanovs var atsaukties uz citiem autoriem, arī es varu. Pārlasot vairākas reizes Hanova rakstu mani apciemoja analoģija. Analoģija no lieliskā japaņu literāta Haruki Murakami, manuprāt, fantastiskās triloģijas "1Q84."

Tiem, kuri nav lasījuši šo fenomenālo grāmatu varu īsi pasacīt dažas lietas, kas tur notiek. Romānā visai centrāla vieta ir ierādīta little people.[3] Šie little people ir no paralelās pasaules. Viņi nav ne labi, ne ļauni, bet apsēsti ar ideju, ka viņiem ir jānodod vēstījums cilvēkiem, kuri mīt šajā pasaulē. Little people uz zemes ierodas mazā grupā un pavisam dīvainā veidā.

Tad viņi šeit vairākas dienas vērpj gaisa kūniņu. Proti, pavisam no zila gaisa izvelk un savērpj pavedienus, no kuriem pēc tam notin kūniņu. Šajā kūniņā pēc tam "ienākas" cilvēkveidīgs monstrs, kura uzdevums ir little people vēstījuma nodošana pasaulei ar kādas radikālas reliģiskas sektas starpniecību. Romāna lasītājs tā arī nekad neuzzina kāds tad ir šis vēstījums, taču lasīdams pieredz to, ka šī vēstījuma dēļ daudzu cilvēku dzīves tiek neatgriezeniski sabojātas ar nedrošību, bailēm, vardarbību un... jā, pat nāvi.

Man šķiet, ka latviešu rasisma embrijs par ko runā Hanovs vairāk izskatās pēc paša profesora no zila gaisa vērptas gaisa kūniņas. Kūniņa bija jāsavērpj, lai no tās varētu izšķilties vēstījums, ka latvieši ir rasisti. Vēlreiz - punctum!

Pēc paša profesora lietotās metodes, es gribētu apgalvot pilnīgi pretējo. Proti, ka latvieši nekādā ziņā nav rasisti. Un statistika uz kuru balstīšos es (pēc Hanova metodes) ir daudz iespaidīgāka un precīzāka nekā savādais 4. augusta pikets. Līdz ar to, mans secinājums būs daudz akurātāks un ticamāks.

Tagad par otro cilvēku. Pagājušā gada nogalē kāds plašākai sabiedrībai nepazīstams latviešu baptistu mācītājs Pēteris Eisāns sajuta, ka viņa kā mācītāja, kristieša, vīrieša, latvieša, vīra un tēva morāls pienākums ir kaut ko darīt, lai palīdzētu postā nonākušajiem Tuvo austrumu bēgļiem. Viņam radās ideja, ka latvieši taču varētu bēgļiem palīdzēt. Domāts, darīts. Šis mācītājs viens pats, bez nekādas mediju, lieldraugu vai PR kantoru palīdzības sāka uzrunāt cilvēkus Latvijā, un lūgt vai viņi nevar palīdzēt grūtībās nonākušajiem bēgļiem Tuvajos austrumos.

Rezultātā sākumā izveidojās projekts"Zvaigzne Austrumos,"[4] kas nu jau ir kļuvis par organizāciju ar nosaukumu "Baltic Global Initiative." Projekta ideja bija vienkārša. Lūgt labas gribas cilvēkus Latvijā par savu naudu nopirkt jaunas un kvalitatīvas mantas vienas kurpju kastes apjomā, kas varētu palīdzēt bēgļiem. Pēc tam kastes ar saziedoto palīdzību savākt un nogādāt tieši bēgļu rokās.

Es arī piedalījos šajā projektā. Pats vienu brīvdienu staigāju pa iepirkšanās centru un pirku visādas mantas - zīmuļus, plastilīnu, bērnu zeķītes, cepurītes, dažas rotaļlietas. Kapēc? Man bija svarīgi palīdzēt cilvēkiem, kuri bija nonākuši nelaimē, jo manuprāt, tas ir mans kā cilvēka (un jā - arī kristieša, kāpēc gan ne?) pienākums. Kad devos ar kastīti uz savākšanas punktu baznīcā, tur bija vēl daudz cilvēku rindā, lai nodotu savas palīdzības kurpju kastes. Rindā bija vairākas trūcīgi ģērbtas pensionāres. Bija arī kāda glīti ģērbta ģimene, kura nodeva divas kastītes. Taču tās ir detaļas. Galvenais, ka visi rindā bija latvieši, un, kas pats galvenais, viņi noteikti nepiederēja Hanova kunga gaisa kūniņai, kurā atdusas latviešu rasisma embrijs. Viņi nebija rasisti.

Kas vēl interesantāk, šie cilvēki nemaz visi nebija kristieši, kā to privātā sarunā uzzināju no mācītāja Eisāna. Izrādās, visai daudzi ziedotāji esot bijuši ar baznīcu pavisam nesaistīti cilvēki. Vienkārši labas gribas latvieši, NE-rasisti, kuri sajuta, ka jāpalīdz nelaimē nonākušiem cilvēkiem Austrumos. Vēl ir būtiski piebilst, ka akcijas ideja nebija kristiešus aicināt palīdzēt kristiešiem, tā sacīt, savējie - savējiem. Kā informēja akcijas organizētāji, palīdzības kastītēs nedrīkstēja ievietot nekādu kristīga satura literatūru un ar kristietību saistītus priekšmetus. Tāpēc, ka tie varētu aizvainot palīdzības saņēmējus musulmaņus.

Akcija "Zvaigzne austrumos" pagājušā gada nogalē, laika posmā no 2014. gada 7. novembra līdz 12. decembrim savāca 3550 kastītes optimistiski plānoto 3000 kastīšu vietā. Bēgļiem tika nosūtīts 40 pēdu jūras konteiners piepakots ar šīm kastītēm "līdz lūpai." Tā kā bija cilvēki, kkuri ziedoja arī vairāk nekā vienu kastīti, akcijas organizētājs mācītājs Eisāns uzskata, ka diezgan droši var lēst, ka akcijā piedalījās ap 3000 ziedotājiem. Pēc aptuvenām aplēsēm saziedotās palīdzības vērtība pārsniedza 100 000 eiro. Lai pieņemtu un sapakotu palīdzību, akcijā piedalījās 120 brīvprātīgo, kurus arī var droši pieplusot latviešiem NE-rasisitiem.

Arī šogad "Zvaigzne austrumos" turpinās vākt palīdzības kastītes, lai nosūtītu tās bēgļu bērniem uz Jordāniju, Ēģipti un Maltu (tiem, kuri izvilkti no Vidusjūras). Arī šogad es plānoju pakot kastītes. Droši vien vairākas.

Šī mana raksta mērķis nav reklamēt akciju un organizāciju "Zvaigzne austrumos." Kā rāda pagājušā gada pieredze, šai akcijai nekāds PR vai reklāma medijos vispār nav vajadzīgi. Mans mērķis bija, lietojot profesora Hanova metodoloģiju, parādīt, ka latvieši nav rasisiti, un, ka pļāpāšana par rasisma kultūru Latvijā nav nekas vairāk kā kūniņas vērpšana no zila gaisa. Kāpēc? Tāpēc, ka 3000 motivēti latvieši, kuri tērē savu laiku un naudu, lai palīdzētu musulmaņu (jā un arī kristiešu - kāpēc gan ne?) bēgļiem ir daudzkārt vairāk nekā daži simti ziņkārīgo plus daži cilvēki ar "putniem galvā" iepretim Ministru kabinetam.

Rezumējot: Ja arī 4. augustā kaut kas piedzima, tas nebija nekas vairāk par fantasmagorisku no zila gaisa vērptu kūniņu, kurai ar realitāti ir visai maz sakara. Kāpēc? Tāpēc, ka jau 9 mēnešus agrāk bija no jauna piedzimusi latviešu kultūra, kurai ir plaša dvēsele, liela sirds un, kurai nav nekāda sakara ar kaut kādās kūniņās izperētiem rasisma embrijiem. Šeit tad var pēdējo reizi sacīt - punctum!


[1] http://www.punctummagazine.lv/2015/08/10/par-rasisma-efektivitati/

[2] Tur pat.

[3] Mazie ļaudis - angl.

[4] www.zvaigzneaustrumos.lv

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form