Šogad mūsu nozares uzņēmēji vairākkārt pārskatīja savus plānus, jo izmaiņas alkohola akcīzes nodokļa likmēs atlika no mēneša uz mēnesi, līdz gala lēmums jauninājumus nesa tikai 1. augustā. Lai stabili strādātu, attīstītos, jebkura veida uzņēmējdarbībā nepieciešama prognozējama nodokļu politika, pēc kuras vadoties, nozarē strādājošie varētu veidot attīstības plānus.
Apšaubu, ka iecererētais akcīzes nodokļa pieaugums par 3% stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem dos ievērojamu pienesumu valsts budžetam. Protams, papildus līdzekļi budžetam ir vajadzīgi, tomēr, tos meklējot, nepieciešams pārskatīt nodokļu politiku no vairākiem skatu punktiem. Tā, lai situācija būtu vienglīdzīga gan stirpā alkohola ražotājiem, gan tiem, kuri pārdod vieglāku alkoholu, piemēram, alu.
Mēs uzskatam, ka tik vajadzīgos līdzekļus valsts varētu atrast, ja vien to vēlētos, pārskatot nodokļu likmju atlaides piešķiršanu alus darītavām. Būtu nepieciešams pārskatīt tieši "mazo alus darītavu" definīciju, samazinot apjomu, kam tiek piešķirta 50% nodokļu atlaide. Vārds "mazs" uzreiz asociējas ar tādu ražotāju, kurš tikko dziļi laukos sācis ražot tādu veida alkoholu kā alus, tiek apelēts pie darbavietām reģionos utt.
Skaidrības labad jāuzsver, ka Latvijā termins "mazā alus darītava" maldina, jo, izņemot Aldari, Cēsu alu un CIDO grupu, par tādām tiek uzskatītas visas pārējās alus darītavas. Papētot vairākas no tām un analizējot apjomīgo saražotā alkohola daudzumu, top skaidrs, ka tās nav ne tik mazas, ne tik īpaši saudzējamas, kā sevi pasniedz! To vidū ir tādi spēcīgi ražotāji kā SIA "Bauskas alus", SIA "Piebalgas alus", akciju sabiedrība "Agrofirma Tērvete", SIA "Zaksi" (Užavas alus).
Pašreiz 50% nodokļu atlaidi piemēro visām alus darītavām, kas saražo mazāk par 1 miljonu litru alus gadā. Skaidrs, ka likumdošana acīmredzami sekmē vidējo un lielo alus darītavu attīstību nevis mazu. Godīgāk būtu 50% atlaidi Latvijā piešķirt samērojamam daudzumam saražotā alus - ne vairāk par 300 tūkstošiem litru gadā. Tikai šādas vien nodokļu likmes atlaides piešķiršanas kārtības pārskatīšana alus darītavām valsts budžetā gadā ienestu vēl vismaz 5 (piecus) miljonus eiro. Tātad alus kategorijai priviliģētais stāvoklis attiecībā pret cita veida alkoholu tiktu mazināts.
Plānotos ienākumus nodrošinātu vienlīdzīga akcīzes nodokļa likmes piemērošana visām alkohola grupām, kas balstītos uz absolūtā alkohola daudzumu produktā. Te jāatgādina, ka viena alkohola deva ir 12 g absolūtā 100% alkohola - jeb 150 ml vīna, 40 ml stiprā alkohola, 312 ml gaišā vai 217 ml tumšā alus.
Šī alkohola pārdotā apjomi ir lieli, bet gadu gaitā eknomiski nepamatotas nodokļu politikas dēļ valstij ienākumi bijuši no tās salīdzinoši mazi. Es teiktu, ka pat pārāk mazi! Vērtējot pēc absalūtā alkohola patēriņa, 2014. gadā alus patērēts visvairāk - 44%, tikai 14% vīns u.c. raudzētie dzērieni, pārējais alkohols - 42%. Savukārt valsts budžetā akcīzes nodokļu ieņēmumu lauvas tiesu veido tieši šis pārējais alkohols - 72%, kamēr alus pienesums valsts kasei ir pavisam niecīgs - tikai 17%!
Latvijas Alkohola Nozares asociācijas biedri uzskata, ka jamācās ne tikai no savām, bet arī no citu kļūdām. Igaunija pacēla akcīzes nodokli par 15% un tagad saņem mazāku summu no akcīzes nodokļa nekā pirms gada. Valsts budžeta ieņēmumi no stiprā alkohola kritās par 15% - 20% katru mēnesi un jau sasniedz divus miljonus eiro!
Ja runājam par situāciju saistībā ar jauno mūsu valsts budžetu, pašreizējie priekšlikumi ar stiprā alkohola nesamērīgu sadārdzinājumu akcīzes dēļ ir izstrādāti tā, ka turpinās kropļot tirgu, turklāt neizprotamu iemeslu dēļ atkal alum sniedz galvenās priekšrocības salīdzinot ar citām dzērienu kategorijām. Nemaz nerunājot par pakalpojumu nelegālā alkohola tirgus darboņiem!
Legālā alkohola aprite ir 100% pārredzama un vēlreiz uzsveru, ka akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem kopš 2009. gada nenesa cerēto ienākumu pieaugumu un pašreizējā redakcijā nenesīs arī nākotnē! Ja arī tiek palielinātas akcīzes nodokļu likmes alkoholam, tad tām ir jābūt pārdomātām ilgtermiņā, bet tagad plānotās likmes pārdotā stiprā alkohola daudzumu samazinās par aptuveni 2,5%.
Tikmēr alkohola ražotāji un tirgotāji dzīvo neziņā pat par tuvāko nākotni un atliek cerēt, ka 2016. gada budžetā iestrādātā nodokļu politika tomēr sniegs skaidrību vismaz nākamo trīs gadu periodam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
