Pašlaik diskusiju degpunktā izvirzījušies dažādi e-pārvaldes projekti Latvijā, kā “viskarstākais” būtu jāuzskata e-Rīga. Vērojot notikumu attīstības gaitu, radušies jautājumi, uz kuriem nodokļu maksātāju naudas administratoriem vajadzētu rast atbildi.
Svarīgi definēt, kas ir e-pilsēta

Vispirms jau - ko mēs ar to saprotam?. E-pilsēta, piemēram, ASV cilvēkiem var nozīmēt vienu, bet Latvijā – kaut ko pilnīgi citu. Taču objektīva patiesība ir, ka, “E” piekarinot klāt, pilsēta tomēr ir un paliks pilsēta.

Galvenais jautājums saistībā ar e-pilsētas risinājumiem ir – ko tie dos tiem, kuri pilsētā dzīvo, un tiem, kuri pilsētai maksā nodokļus?

Pašreiz katram ieinteresētajam ir savs viedoklis par e-pilsētu, notiek viedokļu apmaiņa, taču patiesībā nav skaidra jautājuma būtība, jo katrs to tulko savādāk. Manuprāt, būtu jāsāk ar to, ka publiskai apspriešanai tiek nodota Rīgas domes izpratne (vīzija) par to, kas tad Rīgā būs tā e-pilsēta. Tikai pēc iedzīvotāju (tātad nodokļu maksātāju) apstiprinājumu un ieteikumu saņemšanas ir racionāli sākt ieguldīt reālu naudu un cerēt uz atdevi.

Popularizējot e-Rīgas un e-pārvaldes idejas ir jāatceras, ka pārvaldes institūciju darbs ar tam atbilstošiem procesiem, struktūrvienību pienākumiem un atbildībām, orientāciju uz klientu, elastīgi definētiem darba uzdevumiem, nepieciešamo investīciju scenārijiem, ir un paliek galvenais uzdevums. Tehnoloģija nav primārais jautājums, jo mūsdienās tehniski realizēt var pašas dīvainākās iegribas, taču atdeve no līdzekļu ieguldījuma tehnoloģijās būs tikai tad, ja tiks veiktas nepieciešamās organizāciju pamatdarba un funkciju izmaiņas.

Stratēģiskā partnera meklējumos

Kā nākamais aspekts, ko man gribētos uzsvērt, ir jautājums ap e-Rīgas stratēģiskā partnera izvēli. Man šķiet, ka Rīgas dome nav noskaidrojusi primāros jautājumus – kas būs e-Rīgas projekta sasniedzamais gala rezultāts un kādiem paņēmieniem to veikt. Lai gan ir ticis izsludināts konkurss un izskatīšanā atrodas pretendentu priekšlikumi, stratēģiskā partnera piesaistīšana šobrīd ir noraidīta, un vienas “atbildīgās” personas aizbildinās ar citu “atbildīgo” personu nespēju pieņemt lēmumus.

Šis projekts tomēr ir pietiekoši komplicēts, apjomīgs, unikāls un riskants, lai Rīgas dome varētu sekmīgi uzsākt un realizēt šo projektu bez pašvaldības darba reformu stratēģijas kompetences un attiecīgās darba pieredzes šajā sfērā. Kā to “perfekti tehniski realizēt” ir svarīgs, tomēr pakārtots jautājums. Stratēģiskā jeb konsultatīvā partnera galvenais uzdevums būtu nodrošināt, ka e-Rīgas projekta vīzija, realizācijas stratēģija, darba plāns, ieguldījumu prioritāšu noteikšana, nepieciešamo investīciju apjomu noteikšana, konkrēto darba uzdevumu definēšana un visa projekta koordinācija un vadība ir vērsta uz e-pilsētas primāro mērķu sasniegšanu ar minimāliem līdzekļiem un risku.

Ko iesākt ar “e”?

Ja e-Rīga ir tikai skaista afiša, lai veiktu kārtējo programmatūras un dzelžu piegādi, tad, protams, nav svarīgi, vai rīdzinieki no tā gūs kādu labumu, vai līdzekļi tiks ieguldīti lietderīgi un kādā secībā tiek sperti soļi.

Šobrīd Rīgai ir tikai vispārēja vīzija par e-pilsētu. Starp vīziju un realizāciju ir jābūt stratēģijai jeb darba uzdevumu definēšanai - ko, kāpēc, kad, kādiem līdzekļiem darīt. Vai tas ir novērtēts, lai realizētu optimālāko atdevi nodokļu maksātāju naudai?

Veicot stratēģijas izstrādi, darba uzdevumu definēšanu, procesu analīzi, pilsēta pieņemtu racionālus lēmumus, kā eRīgas projektu pareizi realizēt. Šī darba rezultātā pat varētu izrādīties, ka to “e” nemaz nebūs “jāpiekarina” (t.i informācijas tehnoloģijas nav tas būtiskākais faktors). Varbūt pilsēta konstatēs, ka ir vispirms jāveic nevis grandiozas IT investīcija, bet gan daļai darbinieku jāuzlabo kompetence, jāievieš korekcijas pienākumu sarakstā, jāmaina domes darbinieku attieksme. Ar ko būtu raksturojama e-sekretāre? Vai ar to, ka viņa sāk izmantot internetu vai datoru, vai ar to ka viņa prasmīgi kārto jautājums pēc būtības un godprātīgi pilda savus pienākumus pret domes ārējiem un iekšējiem klientiem?

Izstrādājot stratēģiju un nodefinējot uzdevumus, varbūt izrādīsies, ka jāsāk ar efektīva dokumentu apmaiņas procesa ieviešanu, vai, iespējams, jāsāk ar to, kā nodrošināt iedzīvotājiem iespēju pa telefonu, personīgi, vai pastu efektīvi sazināties ar ierēdņiem. Tas, ka tiks piedāvāta iespēju sazināties pa internetu, nenozīmē, ka pensionāriem zudīs vajadzība atnākt personīgi parunāties. Vai tas viss kopā strādās? Vai tas ir novērtēts?

Neuzķerties uz mārketinga makšķeres

Kādreiz valdīja vienkāršots uzskats - nopirksim darba galdus, bet uz darba procesu definēšanu ietaupīsim. Ar ko tas beidzas - mēs varam iedomāties, var tikt iztērētas milzu summas, bet rezultāta joprojām nav. E-pārvalde nav tikai “jaunas tehnoloģijas + vecā pārvalde”. E-pārvalde ir darba procesu uzlabošana un principiāli jaunu darba metožu ieviešana, ko nodrošina ar modernu tehnoloģiju risinājumu palīdzību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!