Ģirts Rūda: FinTech – inovāciju paraugstunda  (4)

Pārmaiņas durvju priekšā

Globālā konkurence, straujā tehnoloģiju attīstība un interneta izplatība ir dramatiski izmainījusi mūsu dzīvi pēdējo 20 gadu laikā. Ja 90-gadu vidū tikai 1% pasaules iedzīvotāju bija mobilie tālruņi, tad šodien jau vairāk nekā 40% pasaules iedzīvotāju ikdienas izmanto mobilo internetu.

Tomēr nākotne nesīs vēl straujākas pārmaiņas. Pasaules bankas dati liecina, ka 2,5 miljardiem pieaugušo pasaules iedzīvotāju joprojām nav sava konta bankā, bet Eiropas Savienības robežās 58 miljoni iedzīvotājiem nav brīvi pieejami banku pakalpojumi. Nav šaubu, ka šo iespēju nekavēsies izmantot baņķieri, piedāvājot tradicionālos banku pakalpojumus, gan finanšu tehnoloģiju uzņēmēji, mēģinot radīt jaunus, klientiem ērtus finanšu pakalpojumus.

Viens no finanšu sektora attīstības virzieniem ir tā sauktie mobilie banku pakalpojumi. Prognozes rāda, ka jau pēc dažiem gadiem vairāk finanšu transakciju tiks veiktas, izmantojot mobilos tālruņus, nekā bankas filiālē, telefonbankā vai internetbankā kopā ņemot. Bils Geits ir prognozējis, ka 2030. gadā 2 miljardi pasaules iedzīvotāju, kuriem pašlaik nav sava bankas konta, naudu glabās un pārskaitījumus veiks ar mobilo ierīču palīdzību. Nav šaubu, ka ierastās plastikāta maksājumu kartes pavisam drīz pārvietosies uz mobilo tālruņu aplikācijām.

Arī citi tradicionālie finanšu pakalpojumi piedzīvos pārmaiņas. Aizdevumus biznesa attīstīšanai jau šodien var saņemt, apejot bankas un izmantojot kopējās jeb pūļa finansēšanas platformas (crowdfunding). Jūsu kredītpotenciālu vai apdrošināšanas prēmijas lielumu varēs noteikt ne tikai analizējot finanšu vēsturi, bet gan savietojot kopā datus no sociālajiem tīkliem, internetā veiktajām aktivitātēm un izmantojot datus par cilvēka dzīves paradumiem, kas iegūti no vairākām digitāli savstarpēji savienotām ierīcēm – auto braukšanas paradumiem, mājokļa apkures, elektrības un ūdens patēriņa rādījumiem, veiktajiem ikdienas pirkumiem veikalos un ne tikai internetā.

Konservatīvais pret inovatīvo

Finanšu sektors tradicionāli ir bijis viens no konservatīvākajiem sektoriem. Tas ir saprotams, jo nauda mīl drošību un stabilitāti – tā tas ir bijis gadsimtiem. Tomēr šodien uzskati mainās. Naudas masa pasaulē ir lielāka, nekā iespējas investoriem to ieguldīt kvalitatīvos un atdevi nesošos projektos, tāpēc investori savas riska latiņas laiž zemāk. Darījumu ātrums un klienta ērtība ir kļuvuši par jaunajiem finanšu sektora izaicinājumiem iepretim konservatīvismam un stabilitātei. Šie elementi paver veiksmi biznesā tādiem tehnoloģiju biznesa jaunpienācējiem kā igauņu Transferwise naudas pārvedumu jomā, ķīniešu ZhongAn nekustamā īpašuma apdrošināšanas jomā vai vācu Kreditech digitālā banku pakalpojumu jomā.

Piemēram, M-Pesa ir viens no visstraujāk augošajiem naudas pārskaitījumu servisiem, kas tā lietotājiem ļauj ar telefona īsziņas palīdzību saņemt un pārskaitīt naudu, veikt pirkumus veikalā vai izņemt skaidru naudu noteiktās mazumtirdzniecības vietās. M-Pesa virtuālais konts atrodas pie mobilā operatora, un tam nav tiešas saistības ar banku vai jebkādu citu regulētu finanšu institūciju. Šī platforma darbojas jau teju 10 gadus, un tā ir populāra trešās pasaules valstīs Āfrikā (piemēram, Kenijā to izmanto 17 miljoni iedzīvotāju jeb 2/3 no pieaugušajiem) un Indijā, sniedzot pakalpojumus tai iedzīvotāju daļai, kam nav bankas konta. Kā drošības elements tiek izmantots PIN kods, attiecīgi darījumu veikšanai nav nepieciešams viedtālrunis, jo pietiek ar "parasto telefonu ar pogām". Saprotams, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ir šādu pakalpojumu drošība, domājot ne tikai par klienta drošību, bet arī par tiem riskiem, kas rodas no krāpšanas un naudas atmazgāšanas.

Regulators vienmēr ir otrais

Tomēr pats galvenais, ka sadzīviskā līmenī ikviens no mums vēlas, lai nebaltām dienām atliktais būtu drošībā. Tāpēc attīstītos tirgos vienmēr pastāvēs finanšu uzraugs jeb regulators, kas veidos tādus noteikumus, lai baņķieru un FinTech biznesmeņu intereses tiktu pēc iespējas sabalansētas ar šo pakalpojumu lietotāju drošību.

Jaunajos apstākļos problēma ir apstāklī, ka regulators īsti nezina, ko tam vajadzēs regulēt rīt. Kādus jaunus pakalpojums izdomās FinTech inovatori, lai sniegtu lielāku pievienoto vērtību klientiem. Pakalpojums vienmēr būs pirmais un tikai tad, kad tas kādu laiku būs bijis tirgū, ar laika nobīdi sekos kāds jauns normatīvais akts, kura mērķis būs vērsts , pirmkārt, uz klientu aizsargāšanu. Tādejādi vienmēr būs laika sprīdis, kurā klientiem pašiem divreiz būs jāpadomā – izmantot vai neizmantot kādu FinTech pakalpojumu un, ja jā, tad parūpēties par savu interešu aizsardzību no juridiskā viedokļa – ja kaut kas noiet greizi.

Taču no otras puses ne mazāk svarīgi ir veicināt jaunu, inovatīvu produktu ienākšanu tirgū, pārāk nebremzējot biznesa attīstību. Pašiem regulatoriem arī ir savā ziņā jāpielāgojas inovatoriem, lai pēdējiem nezustu motivācija radīt jaunus pakalpojumus. Regulējumam jābūt saprātīgam, jāmeklē kompromiss starp klienta drošību un inovatīvā pakalpojuma pieejamību.

Pastāvēs, kas pārmainīsies

Mūsu Lielbritānijas kolēģi saka: "Innovate to survive!" Tātad mūsu pašu Raiņa teiktais "pastāvēs kas pārmainīsies" ir ne tikai mūžam aktuāls, bet pilnībā attiecināms arī uz šķietami konservatīvo finanšu sektoru. Bankām būs jākļūst elastīgākām savā darbībā, respektējot savu klientu vajadzības, vienlaicīgi meklējot jaunus sadarbības veidus ar FinTech kompānijām. FinTech inovatori ne mirkli nesnauž un nav šaubu, ka aizvien jauni pakalpojumi finanšu sfērā nav aiz kalniem. Pārmaiņas sagaida arī regulējošās institūcijas, jo tagad tām būs ne tikai jāveido normatīvais nodrošinājums, bet arī jānodarbojas ar prognozēšanu un elastīgu dialogu ar tirgus dalībniekiem. Lielbritānijas jaunais "Sandbox" režīms tam ir labs piemērs. Savukārt katram no mums jāseko tehnoloģiju attīstībai, jāpielāgo savas dzīves paradumi atbilstoši piedāvātajām iespējām un vienlaicīgi jātur acis vaļā, lai piedāvātie pakalpojumi sniegtu mūsu dzīvei pievienoto vērtību un prieku, neapdraudot mūsu datu drošību.