Eju visur kur, arī pa ielu, aukstu cilājot kājas. Briesmīgs lietus tikko nolija. Jau viss esmu slapjš, kājas cilāju tikai aiz pieraduma, tāpat kā daļa cilvēku par visu pukojas. Vai viņi priecājas arī par kaut ko ? Gan jau pukojas par visu, tāpat kā es pašlaik cenšos augsti cilāt kājas.
Viņiem no tās pukošanās nekāda labuma, ja nu vienīgi, pašiem neapzinoties, tādējādi atbrīvojas no negatīvās enerģijas. Kaut kur taču tas negatīvisms jāizliek. Es gan šajā slapjajā laikā ļoti priecājos – viss, kas nav sakaltis saulē un karstumā, tagad sapūs. Un vēl pavisam drīz varētu uznākt bargs sals. Tās peles, kuras es dažkārt ēdu, gan jau paliks dzīvas visos laika apstākļos. Aukstums tiešā un pārnestā nozīmē varētu iestāties pēc politiķu vēlēšanām. Tāpat kā tagad abās nozīmēs ir karsts laiks. Lietus to saules staru radīto karstumu vismaz uz mirkli apturējis. Lauksaimnieki arī vēlāk varēs būt īpaši neapmierināti – daļa lauku labumu sakaltuši, atlikusī sapūs. Ko viņi darīs, ja valdība nepiešķirs nekādas kompensācijas? Izputēs? Es jau nezinu, zāli arī es neēdu. Gaļu gan. Un mani turētāji jau parasti to nopērk. Ja viņi aizmirst iedot man kādu gabaliņu, pats paņemu, es jau neesmu slinks. Uz galda varu uzlēkt, atļauju nevienam neprasot.

Kas es esmu? Nu kaķis taču. Vai tad jūs vēl nesapratāt? Nevienu neklausu un daru tikai tā, kā pats gribu. Es esmu lielais melnais. Tas, ka būšu liels, bija zināms jau bērnībā. Krāsu parasti mēs nekad nemainām. Ar melnu kaķi saistās visādi ticējumi, leģendas, pasakas. Uz mani konkrēti tas neattiecas. Es gan to nevienam nevaru pateikt un pats nezinu, vai tie daži, kas no manis baidās, baidīšanos saista ar ticējumiem,jeb viņi labāk par citiem zina, ka man ir ievilkti gari nagi, ar kuriem es varu ieskrāpēt. Nezin kāpēc saimnieki mani iesākuši saukt par Piču. Dažkārt es arī atsaucos – lai taču paskatās un redz, ka es te vēl esmu. Paši vien par naudu mani nopirka. Nezinu, lielu vai mazu, bet paši mani izvēlējās. Lai tagad dažkārt mani ne tikai pasauktu un paspēlētos, bet arī bļaustītos uz mani, ka es ne tur esmu uzkāpis, ne to nospēris. Lai tik bļaustās. Man no tā ne silts, ne auksts. Es taču esmu kaķis un vienmēr daru tā, kā pats gribu. Nokrītu arī uz visām četrām kājām. Ja mazliet sasitos, noskurinos un eju tālāk. Tāpat kā tie politiķi. Ko tā tauta tagad var bļaustīties? Pati taču izvēlējās, ko ievēlēt. Domā, ka pēc kārtējām vēlēšanām nebļaustīsies un neizrādīs savu neapmierinātību ar jaunievēlētajiem deputātiem? Gan jau bļaustīsies. Vēlētāju taču nenoliedzami ir vairāk nekā ievēlēto. To, kuri grib, lai viņus ievēlētu par visas valsts deputātiem, ir briesmīgi daudz. Viņiem šis, priekšvēlēšanu laiks, ir karsts ne tikai dubultā nozīmē, bet pat vairāk reižu karsts. Viņi noteikti vairāk par lauksaimniekiem priecājas par klimatisko vasaras vēsumu. Man šodien nav nekādas karaļvalsts, bet es tāpat nevienu neklausu. Deputātu kandidāti gan klausa, vismaz savas partijas, kas rūpējas par viņu iespējamo ievēlēšanu. Cīnās par to, lai visādiem pētniekiem pēc vēlēšanām būtu daudz darba, meklējot parādījušos slēpto reklāmu. Ko tas vairs dos, kad pēc vēlēšanām atradīs ko slēptu, attiecīgās partijas deputāts jau būs ievēlēts. Ar likumu neaizliegtos veidos tikties biežāk ar vēlētājiem gan jau pašas partijas izmantot neļauj un partijnieki taču klausa savu partiju vadošajiem cilvēkiem. Ne tā kā es. Daru, ko pats gribu. Kur es tagad pa peļķēm brienu? Pats nezinu. Kaut kur jāiet. Sausumā varēs izžāvēties vēlāk – kad ūdens no peļķēm būs pagaisis.

Vienmēr peļķes nav slapjas. Vienmēr nav arī vēlēšanas. Lietus tikai uznāk pēkšņi, kaut sen visi to gaida. Bet vēlēšanām ilgi gatavojas. Vai tās gaida tāpat kā lietu? Es, izrādās, arī to nezinu. Ne tikai to, kur es tagad šajā slapjajā laikā eju. Zinu gan – kāds labi garšīgs gaļas gabals jādabū, gan jau mani saimnieki to kur paslēpuši. Paņemšu, nemaz neskrāpējoties, tā cenšoties parādīt, ka gribu ēst. Es gribu ne tikai ēst, bet garšīgi paēst. Vai ar tiem deputātu kandidātiem nav tāpat – šodien viņi saka, ka visas tautas labā darīs to un to, bet klusībā cer, ka ievēlēšanas gadījumā pašiem arī kas atlēks. Man pirms garšīgā gaļas gabala meklēšanas, jānoskurinās, lai uzreiz neviens neierauga ūdens piles, kas paliks visur, kur iešu. Labi, ka pašlaik neviens nepičo un viss apkārt ir kluss.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit