Minēšu tikai dažus piemērus. Eināra Repšes valdība par prioritāti bija izvirzījusi cīņu pret korupciju. Gala rezultāts ir daži apcietināti policisti, viens notiesāts prokurors un kustības imitācija nevis tūkstošos, bet miljonos vērtās lietās. Pieņemsim, ka pat tas ir liels pluss, tomēr korupcijas apkarošana ir tikai taktisks mērķis. Stratēģiskais būtu bijis pēc iespējas labāk apzināties to, ko no mums prasīs iestāšanās Eiropas Savienībā un laikus sakārtot likumdošanu vai vismaz atrast pārliecinošus argumentus Latvijai nelabvēlīgu dogmu noraidīšanai. “Bijušie” pilnīgi aizmirsa par šādu nepieciešamību.
Induļa Emša valdība lielā steigā pūlas, it kā glābjot faktiski nesaglābjamo, jo jau tagad ir skaidrs, ka daudzi ātrā tempā pieņemtie normatīvie akti un likumi, būs jālabo vai nu pašiem vai tiem, kas pēc viņiem. Tikai truši savus pēcnācējus rada steidzīgi. Vienlaikus gan valdība, gan tai naidīgie (un arī labvēlīgie ) masu mēdiji turpina strīdu ap taktiskām lietām, kas plašās sabiedrības apziņā tiek tēlotas par galvenākajām.
Skandāls ap KNAB un tā iespējamo vadītāju jau ir palicis smieklīgs, jo kārtējo reizi uzpeld politiskā pasūtījuma princips. Vieniem labāka Strīķe, citiem Loskutovs, bet visiem skaidrs, ka viens no abiem ir uzpirkts, darbojas noteiktu aprindu interesēs ir darba nespējīgs utt. Tiek izcelts sabiedrības viedoklis, bet sabiedrībai īstenībā tiek aizmiglotas acis, jo ne jau policista, kurš saņēmis 10-15 tūkstošus lielu kukuli, ķeršana ir šādas iestādes galvenais uzdevums. Tā ir tikai aktivitātes imitācija, jo policista atmaskošanai ir gan Finansu, gan Ekonomiskā policija. KNAB darba stratēģijai, manuprāt, vajadzētu būt orientētai uz valstiska mēroga darījumu novērtēšanu, korumpētības apkarošanu augstākās ierēdniecības, ieskaitot valdības vīrus, līmenī. Pagaidām līdz šādam mērķim vēl tālu, ja vien to vispār ir iespējams sasniegt – biroja darbs, lai kurš būtu tā vadītājs, ir pārāk politizēts un tādos apstākļos pat visperfektākā struktūra nevar strādāt.
Vēl vienu savdabīgu acu aizmiglošanas variantu var vērot no valsts drošības iestāžu puses. Tiek izraidīts Krievijas vēstniecības darbinieks, kam seko adekvāta Krievijas atbilde. Latvijā uz dažu dienu vizīti neielaiž kādu kaimiņvalsts sabiedrisko darbinieci, lai pēc tam atzītu, ka notikusi kļūda. Abas lietas gūst plašu skanējumu, bet vienlaikus jau vairākus mēnešus Latvijā netraucēti darbojas Krievu skolu aizsardzības štāba padomdevējs, Krievijas pilsonis Aleksandrs Kazakovs. Nevainīgs radījums, ja piever acis uz faktu, ka viņš strādā ne tikai ar šejienes štābu, bet ir arī Latvijai naidīgā politiķa Dmitrija Rogozina padomnieks. Tagad mūsu valsts viesis pat atļaujas sūdzēties tiesā, ka viņa cieņu un godu aizskāris ministru prezidents. Drošības dienesti neko sliktu nesaskata ne šā svešas valsts pilsoņa ambīcijās, ne daudzajos klaji pretvalstiskajos izteicienos, ko pauduši viņa domubiedri. Ja negribas lietot galējos līdzekļus, tad daudzu ne tikai šīs organizācijas pārstāvju darbība daudzos gadījumos ir novērtējama vismaz ar naudas sodu. Tomēr tas, laikam, ir grūtāk izdarāms nekā diplomāta izraidīšana, kas acu aizmiglošanai ir daudz efektīgāks līdzeklis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
