“Delfi” portālā publicētā Krievus skolu aizstāvju 2. kongresa vēstule vedināja uz dažām pārdomām, kas saistās ne tikai ar šo kārtējo saietu, bet arī ar Latvijas krievu un latviešu politiķu darbību. Pašā vēstījumā vienlaikus ar pamatotiem apgalvojumiem ir arī noklusējumi un slēpti draudi, jo solījums cīnīties pret tagadējo valdību, protams, nav cīņa pret Latviju un latvisko. Arī daudzi latvieši gan šo, gan jebkuru iepriekšējo valdību labāk redzētu ejam nekā nākam. Tomēr apšaubu, ka vēstules autori ar dziļu cieņu izturas pret Latviju un latviešiem.
Bet vispirms daži personīgie novērojumi. Tagad arvien vairāk krievu bērnu parādās latviešu skolās, bet tas liek domāt nevis par integrāciju, bet kaut kāda konglomerāta (apmēram kā PSRS laikos padomju tauta) veidošanos vai veidošanu. Iemesls? Man pašam gadījās gadu mācīties krievu valodā – pēc vidusskolas, ko beidzu latvju valodā, lai izvairītos no armijas, iestājos tehniskajā skolā, bet krievu grupā, jo latviešu kopās vietas jau bija aizņemtas. Pirmā pieredze – mēs tomēr esam ļoti atšķirīgi temperamenta, dzīves uztveres un daudzās citās sīkākās, bet nozīmīgās niansēs. Tātad tagadējā daudzu tautību bērnu sapludināšana faktiski ir kaut kāda hibrīda mākslīga veidošana. Otrā pieredze – nav grūti pasvešā valodā apgūt, teiksim, vēsturi un ģeogrāfiju, bet tehniskie priekšmeti, vidusskolā tā varētu būt ķīmija un fizika, padodas smagi. Arī pašlaik es varu to pašu teikt par angļu valodu, kur pat vienkāršā tekstā var atrast zemūdens akmeņus. Šajā ziņā patiesi var piekrist kongresmeņiem – labāk dubultot latviešu valodas mācību stundu skaitu, bet nelīst pārējos priekšmetos. Tā mēs pasargāsim arī latviešu valodu.

Tālāk vēstules tekstā sākās divkosība. Kad stāsta par izglītības līmeņa pazemināšanos, perspektīvo alkoholismu, narkomāniju un noziedzību cittautiešu vidū, neviļus jāpiesauc vecais teiciens: kas ir piedzimis karātavām, tas nenoslīks. Aizejiet uz jebkuru veikalu, kur pārdevējas – lielākoties cilvēki ne ar labāko izglītību – varbūt lauzīti, varbūt ar akcentu, bet paskaidros visu nepieciešamo latviski. Mūsu KNAB vadoņi arī ir spilgts piemērs, jo, cik zināms, ne Loskutovs, ne Strīķe ar īpašu latvietību neizceļas, bet savus komentārus sniedz latviski, tikai atbilstoši individuālajam temperamentam. Nav, ko bērt dālderus tukšā maisā, jo par spīti mācību programmām kāds kļūs par narkomānu vai zagli, bet prātīgākajiem nāksies apgūt latviešu valodu.

Tagad par to cieņu pret latvisko un latviešiem. Viens mazs piemērs. Krievu iecienītajos mītiņos pie Pārdaugavas pieminekļa – parasti 7. novembrī, 1. un 9. maijā nav manītas latviešu kolonas, kas brēktu: “Okupanti vācieties mājās!”. Vienīgie, kas patraucē labsajūtu ir TV darbinieki. Bet 16. martā atradās leģionāru nosodītāji un bļāvēji. Man teiks, ka tur jau bija vieni vienīgi veči. Ne velna! Tie svītrainajos paltrakos un pirmajā rindā sastāvošie bija veči, bet arī jaunatne neizpalika. Vismaz šajā dienā varēja rīkoties pēc principa, ka nevajag bāzt savu netīro degunu cita tīrajā sēžamvietā. Es vēl saprastu, ja mītiņotu lielākās cietēju tautas pārstāvji Giļmans, Pliners un citi vai vismaz kara veterāni. Diemžēl jauno aktīvistu pietika, bet, cik zināms, Liepājā viņi pat ir galvenie protestētāji un skandalētāji.

Pašvaldību vēlēšanās etniskā šķirne balsojumos faktiski dominēja tikai Rīgā un Rēzeknē. Bet tagad tiek prognozēts, ka Saeimas vēlēšanās gan varot būt lielas nepatikšanas, jo tradicionālajiem lozungiem: “Nost ar Izglītības reformu! Visiem pilsonību! Utt,” krievi pievienošot arī sociālās prasības un solījumus, tādējādi pārvilinot daļu latviskā elektorāta. Pirmkārt, bailēm lielas acis, jo arī krievu partiju politiķi savstarpēji ķildojas. Otrkārt, tad dariet kaut ko sociālās situācijas uzlabošanai. Pagaidām ministrs Bērziņš veselības reformu risina pat ne dubultojot, bet četrkāršojot pacienta maksu. Ministrs Kariņš visu laiku karo ar Ventspili it kā tā būtu valstiski nozīmīgākā akcija, bet nav dzirdētas citas aktivitātes. Degvielas cenas aug, audzējot arī inflāciju, bet tikai pēdējā laikā radusies vēlme kartelim uzlikt iemauktus. Savukārt valodas būšanas, ja tās mēģinās īstenot drakoniski, radīs latviski runājošu pilsoņus, kuri balsos par krievu partijām. Var saprast, ka tas ir izdevīgi PCTVL un tiem, kas ar viņiem. Bet, liekas, ka tas ir tikpat izdevīgi arī vislatviskākajām partijām, jo zināma spriedze sabiedrībā ir kā zibensnovedējs pašu neizdarībām un cūcībām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit