Divpadsmit mirušas grūtnieces – divpadsmit smagas traģēdijas – pagājušajā gadā mazajai Latvijai miera un salīdzinošas labklājības laikos ir nepiedodami daudz. Un tas nav tikai emocionāls secinājums, jo Latvija ar šo melno statistiku izcēlusies ne tikai Eiropas Savienības, bet gan visa reģiona 53 valstu vidū.
Varētu pieņemt, ka krasa situācijas pasliktināšanās pagājušajā gadā bijusi dažādu negatīvu apstākļu sakritība, tomēr grūtnieču mirstības pieaugums vērojams jau pēdējos trīs gadus. Turklāt nav pamata cerēt uz stāvokļa uzlabošanos, ja ņemam vērā katastrofālo medicīnas speciālistu trūkumu nozarē. Māmiņa, dodoties uz Rīgas Dzemdību namu, vairs nevar būt droša, ka vienā no svarīgākajiem dzīves notikumiem gan pašas, gan bērniņa dzīvē, nenāksies sastapties ar trešajā maiņā pēc kārtas pārgurušu mediķi un nepilnu speciālistu sastāvu. Ir pilnīgi skaidrs, kādu signālu topošajiem vecākiem tas raida. Ja gribat tādu greznību, kā veselīgu mazuli veselā ģimenē, domājiet par maksas dzemdībām, citādi – nevar zināt, kā būs. Liela daļa tā arī dara un darīs. Tikai, kā tad ar lozungu, ka valstī ir gaidīts katrs mazulis? Šķiet, ka tas beidzot jāsarullē un jāizmet mēslainē.
Jautājums par akūto kadru trūkumu Dzemdību namā pirms nedēļas tika aktualizēts diskusijā "Mātes veselība Latvijā" un tam plašākas sabiedrības uzmanību pievērsa laikraksts "Latvijas Avīze" (Māra Libeka "Latvijā – augstākā grūtnieču mirstība ES"). Lai arī ir acīmredzams, ka ugunsgrēks dzemdību pakalpojuma jomā dzēšams neatliekami, veselības ministrs Guntis Belēvičssola kādus uzlabojumus speciālistu atalgošanā tikai ar nākamo gadu, bet jaunus ārstus – pēc pieciem gadiem.
Neesmu speciālists, tomēr kā četru bērnu tēvs, nodokļu maksātājs un savas zemes patriots, uzskatu, ka nekvalitatīva dzemdību pakalpojuma sniegšana no valsts puses būtībā ir noziedzīga un pārtraucama nekavējoties. Acīmredzot, ātrākais un loģiskākais risinājums būtu principa "nauda seko grūtniecei" ieviešana, pērkot kvalitatīvu pakalpojumu privātajā sektorā.
Tikmēr mūsu politiķi šajā jautājumā izrādījuši pārsteidzošu vienaldzību. Klusums... Lai arī Saeimā darbojas Imanta Parādnieka vadītā Demogrāfijas lietu apakškomisija, un premjers izveidojis Demogrāfisko lietu centru. Šīs institūcijas slīkst dažādos teorētiskos spriedelējumos, kavē laiku bezjēdzīgu un populistisku priekšlikumu apzelēšanai, bet konkrētas problēmas, diemžēl nespēj pat pamanīt, kur nu vēl risināt. Vēl vairāk, zinot, ka demogrāfijas stāvokļa uzlabošana vienkārši ir neizbēgama mūsu valsts prioritāte, jautājumam par nekavējošu dzemdību pakalpojuma un grūtnieču veselības aprūpes kvalitātes celšanu ir jābūt gan premjera, gan Valsts prezidenta galdā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
