Nesen Ekonomikas ministrija, balstoties uz pētījumu par prognozētajām izmaiņām darbaspēka un būvmateriālu izmaksās 2021.–2025. gadā, pieļāva, ka celtniecības izmaksas 2021. gadā pret iepriekšējo gadu varētu palielināties pat par 6,6 procentiem, sasniedzot pēdējo deviņu gadu laikā augstāko pieaugumu. Turklāt gadījumā, ja īstenosies pats nelabvēlīgākais scenārijs, izmaksu pieaugums varētu sasniegt arī 11,4%.
To, ka šogad izmaksas ik mēnesi aug gan vispārējā, gan arī ceļu būvniecībā, apliecina ne tikai Centrālās statistikas pārvaldes dati (jūlijā pieaugums ir bijis 1,8 procenti, bet būvmateriālu cenas auga par 3,1 procentu), bet izjūt arī nozarē strādājošie. Arī cēloņi šādam pieaugumam ir skaidri – loģistikas problēmas, kas radušās Covid-19 pandēmijas ietekmē, un piegādātāju nespēja apmierināt arvien augošo pieprasījumu, kad ekonomiskās aktivitātes veicināšanai celtniecībā tiek investēti ievērojami finanšu resursi.
Būvniecībā aug arī darba samaksa, ko veicina speciālistu deficīts. Tāpat būtiska ietekme ir arī degvielas cenu un citu transporta izmaksu pieaugumam.
Īpaši strauji palielinās tādu izejmateriālu kā kokmateriāli un metāla izstrādājumi iepirkuma cenas. Ceļu būvē vēl sāpīgāk izjūt to, ka dārgāks kļūst asfalts, šķembas, grants un citas preces. Tā notiek visā pasaulē, un Latvijā nav iespējams šo tendenci mainīt.
Parasti, augot izmaksām, attiecīgi palielinās arī pakalpojumu cenas, taču mūsu valstī vismaz ceļu būvniecībā pagaidām tā nenotiek. Starp būvniekiem un pasūtītājiem jau noslēgtajos ilgtermiņa līgumos izmaksu indeksācija lielākoties nav paredzēta, un celtnieku pienākums ir izpildīt apsolītos darbus par tādām cenām, kādas ir fiksētas līgumos, kas reizēm noslēgti pirms pāris gadiem, kad izejmateriālu cenas bija krietni zemākas. Taču bieži vien arī jaunie līgumi paredz cenas, kas pēc objektu nodošanas ekspluatācijā, visticamāk, nesegs izmaksas.
Ceļu būvniecības nozare jau otro gadu dzīvo pandēmijas un iespējama jauna "lokdauna" ēnā. Neraugoties uz to, ka nozare saņem papildu finansējumu no valsts budžeta un pasūtījumu apjoms pat palielinās, neziņa raisa bažas, ka darba drīz vien var nebūt, tāpēc labs ikviens līgums, kas sola iespēju strādāt un saņemt algu. Lai šādus līgumus iegūtu un uzvarētu asajā konkurencē, kas pastāv mūsu nozarē, bieži vien tiek piedāvāta tik zema cena, ka tā beigās sola nevis peļņu, bet gan zaudējumus.
Iespējams, šāda situācija kādu laiku apmierina pasūtītājus, taču maz ticams, ka paši ceļinieki tik zemas cenas spēs noturēt ilgi. Visticamāk, viņiem tomēr nāksies palielināt pakalpojumu cenas, un tad tā nebūs laba ziņa pasūtītājiem.
Otra iespēja ir spītīgi turpināt uzturēt zemās pakalpojumu cenas, neraugoties uz augstajām izmaksām. Taču nekas labs tas nebūs, jo beigsies ar to, ka daļa tirgus dalībnieku gluži vienkārši nespēs ilgi tā strādāt un pārtrauks savu darbību, kā arī daļa iesākto objektu var palikt nepabeigti. Šāds scenārijs radīs problēmas nākotnē, kad, palielinoties pasūtījumu apjomam, izrādīsies, ka trūkst celtniecības jaudu, konkurence ir kritusies, tāpēc vispār būs grūti atrast būvniekus, bet cenas būs ļoti augstas. To, ka pasūtījumu apjoms nozarē augs, nodrošinās kaut vai "Rail Baltic" dzelzceļa līnijas un ar to saistīto objektu būvniecība.
Problēma ir apjausta un redzama. Arī risinājums ir zināms – līgumos paredzēt izmaksu indeksāciju, kas nodrošinātu zināmu nozares darbības stabilitāti. Tomēr arī pašiem būvniekiem ir laiks reāli apzināties savas iespējas un nesolīt paveikt darbus par cenām zem pašizmaksas. Brīnumi nenotiek, un ekonomikas likumu ignorēšana beidzas ar fiasko.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
