Hosams Abu Meri: Tikai sievietēm pašām ir tiesības lemt par savām olšūnām
Foto: LETA

Skaļi tiek spriests par nesen nobalsoto priekšlikumu grozījumiem likumprojekta "Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā" – konkrēti par 17. panta pirmās daļas grozījumu. Priekšlikumā, kuru ierosinājis veselības ministrs Guntis Belēvičs minēts, ka olšūnas donors drīkst būt tikai un vienīgi sieviete vecumā no 18 līdz 35 gadiem, kura ir dzemdējusi.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šobrīd Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā gan teikts, ka dzimumšūnas donors drīkst būt jebkura sieviete – dzemdējusi vai nedzemdējusi. Jaunais – diskriminējošais - priekšlikums, diemžēl, ir guvis Saeimas deputātu atbalstu un ceturtdien par to balsos galīgajā lasījumā plenārsēdē.

Tomēr es gan komisijas sēdē, gan Saeimas plenārsēdē balsoju un balsošu pret šo priekšlikumu. Gan kā deputāts, gan kā ārsts, gan cilvēks uzskatu, ka šāds aizliegums ir diskriminējošs un nesamērīgs.

Tikai sievietēm pašām ir tiesības lemt – ziedot olšūnas, ja un kad to vēlas. Pētījumi pasaulē liecina, ka lielākā daļa cilvēku kļūst par donoriem altruistisku motīvu vadīti, ne lai noplenītu naudu, kā triviāli spriež daži diskriminējošā priekšlikuma aizstāvji.

Ir sievietes, kurām, piemēram, izoperēta dzemde un viņām nebūs iespēju iznēsāt bērnu, bet viņu olnīcas ir veselas un spējīgas palīdzēt citiem. Sieviete var izlemt nekļūt par māti un nedzemdēt, jo tās ir viņas tiesības, bet viņa var vēlēties dot šādu iespēju kādai, kurai nepieciešamas viņas olšūnas. Ir daudz un dažādu piemēru, kādēļ sieviete visu mūžu var palikt nedzemdējusi un līdz ar to viņa tiks izslēgta no donoru saraksta, ja tiks pieņemti šie diskriminējošie grozījumi.

Jau šobrīd neauglīgiem pāriem ir ļoti grūti tikt pie bērniņa, jo donoru aktivitāte ir neliela un arī tie, kuri gatavi kļūt par donoriem, ne vienmēr to spēj veselības vai citu iemeslu dēļ. Pētījumi liecina, ka puse no olšūnu donorēm nekvalificējas dažādu medicīnisku indikāciju vai citu iemeslu dēļ.

Diskusijās gan televīzijā, gan radio, gan presē pierāda, ka plašu un vērā ņemamu pētījumu par to, ka tieši nedzemdējušām sievietēm olšūnu ziedošana radītu riskus veselībai, nav. Pat tad, ja pētījumu rezultātā secinātu, ka risks šādas procedūras (kā jebkuras medicīniskas manipulācijas) gadījumā pastāv, arī tad tikai pati sieviete var izlemt – vēlas viņa palīdzēt un riskēt vai nevēlas. To nedrīkst noteikt cilvēki no malas.

Gan juristi,gan cilvēktiesību eksperti atzīst, ka šis ierobežojums ir diskriminējošs un pretrunā Satversmei ,diskriminējot nedzemdējušu sieviešu tiesības un ierobežojot nedzemdējušu sieviešu privāto dzīvi.

Šķiet, deputāti, sekojot Veselības ministrijas nekvalitatīvi izstrādātajam priekšlikumam, piemirsuši, ka joprojām nav izveidots dzimumšūnu donoru reģistrs, kura izveidi paredzēja jau 2002. gada likuma redakcija. Tas būtu darāms vispirms, lai sakārtotu jau esošo situāciju.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form