Te vietā ir atcerēties, pēc kādas formulas tiek aprēķināts valsts pilnvarnieku atalgojums uzņēmumos, kur pilnvarotājs ir Latvijas Privatizācijas aģentūra (LPA). Pēc 1999.gada publiskās polemikas par valsts pilnvarnieku atalgojumu, kurā iesaistījās toreizējie premjeri Vilis Krištopans un Andris Šķēle, LPA nāca ar iniciatīvu noteikt vienotus kritērijus valsts pilnvarnieku atalgojumam.
Uzņēmuma paša kapitāls miljonos tiek pareizināts ar valsts daļu procentos, izdalīts ar pilnvarnieku skaitu, kas savukārt pareizināts ar 300 - tik minimālās mēnešalgas saņem attiecīgais pilnvarnieks. Šāda sistēma darbojas kopš 1999.gada 15.decembra. Kopš tās dienas "Latvijas kuģniecības" pilnvarnieki vairs nesaņēma agrākos 2650 latus mēnesī, bet 1800, savukārt "Latvenergo" pilnvarnieki iepriekšējo 600 latu vietā sāka saņemt 1900 latus mēnesī.
Cilvēkam ar elementārām priekšzināšanām ekonomikā ir saprotams, ka mainīgais lielums, no kura atkarīgas pilnvarnieka atalgojuma svārstības, ir pašu kapitāls. Proti: ja uzņēmums sāk strādāt ar zaudējumiem un deldē pašu kapitālu, pilnvarnieks cieš finansiālus zaudējumus. NIP intereses pēc LPA formulas izrēķināja, cik saņemtu pilnvarnieks, ja uzņēmums sāktu strādāt ar 100 miljonu latu lieliem zaudējumiem. Izrādījās, ka pilnvarnieki papildus savam pamatdarbam par "Latvenergo" turpinātu saņemt 450 latus mēnesī…