Ieva Ilvesa: Savas demokrātijas sardzē
Foto: DELFI

Šonedēļ pēc ASV prezidenta Baidena uzaicinājuma klātienē un virtuāli tiekas pasaules demokrātisko valstu līderi, eksperti, nevalstisko sektoru pārstāvji un akadēmiķi. Kulminācija, protams, ir valstu vadītāju tikšanās 9. un 10. decembrī, kurā piedalās arī Latvijas Valsts prezidents, tomēr demokrātijas izaicinājumu ir daudz, tāpēc tematiskās diskusijas norit jau visu nedēļu dažādās zemeslodes pusēs.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Svarīgākais – saliedēt līdzīgi domājošos

Valstu vadītāju, ministru un ekspertu tikšanās pasaules mērogā ir kļuvusi par ikdienu. "Pateicoties" pandēmijai, to var darīt, pat neizejot no mājām. Tomēr šis samits ir īpašs ar formu, saturu un uzdevumu. Piedalīties aicināti tikai demokrātisku valstu pārstāvji, un dienas kārtības centrālais temats ir demokrātijas stiprināšana savās mājās, nevis plašāka nešana pasaulē.

Par to vien jau varētu teikt paldies Baltā nama saimniekiem, kuri nav vairījušies no sava veida tabu temata – izvēlēties dalībniekus pēc demokrātijas brieduma. Jā, par uzaicināto loku var diskutēt – demokrātijas robežas mēdz izplūst, tomēr šobrīd svarīgi pie virtuālā galda tikties līdzīgi domājošiem.

ASV institūta Freedom House ikgadējais ziņojums par 2020. gadu secina – jau 15. gadu pēc kārtas autokrātiski režīmi pasaulē turpina nostiprināties. Pēdējā gada laikā divas reizes vairāk valstīs cilvēktiesības un brīvības ir pasliktinājušās nekā uzlabojušās [119 valstis iepretim 55], tai skaitā valstīs, kas ir demokrātiskas.

Pandēmija demokrātijai nav nākusi talkā, gluži otrādi – cilvēku dzīvību glābšana, ierobežojot pārvietošanās un pakalpojumu pieejamību, ir vēl vairāk novājinājusi valsts resursus un sabiedrības uzticību. Tāpēc samitā svarīgākais ir stiprināt esošās demokrātijas, apzināt kopīgos riskus un izmantot savstarpējo pieredzes apmaiņu, kur risinājumi ir bijuši efektīvi. Dalībvalstis nospraudīs arī nacionālos uzdevumus nākamajam gadam, lai pēc gada varētu atskatīties uz paveikto.

Tehnoloģijas un demokrātija

Tehnoloģiju ietekme caurvij ikvienu samita tematu gluži kā mūsu ikdienu. Tehnoloģijas bieži kalpo par pamatu demokrātijas erozijai. Sociālās platformas diktē sabiedriskās diskusijas noteikumus, lemj par vārda brīvību vai tās ierobežošanu, peļņas nolūkos apkalpo ļaunprātīgu manipulāciju ar informāciju. Lietotnes, mājaslapas un pakalpojumu portāli naski apkopo un analizē mūsu datus, nesatraucoties ne par to ietekmi uz indivīda dzīvi vai brīžiem aizmirstot parūpēties pat par iegūtā datu krājuma drošību. Tehnoloģiju džungļos, kur paši radītāji bieži vien vairs nevar izskaidrot algoritma pieņemto lēmumu, atbildība un sekas ir uz indivīda pleciem.

Tomēr kā dati, tā algoritmi, vienkāršoti un ērti digitāli pakalpojumi ir arī būtiski atvieglojuši cilvēka ikdienu. Šīs pašas tehnoloģijas nodrošina nebijušu informācijas apmaiņu, ļauj sasniegt jaunus zināšanu apvāršņus vai radīt biznesa risinājumu. Ir jārada priekšnoteikumi, skaidrs regulējums, kur tehnoloģiju radīšana un izmantošana ievēro cilvēka pamattiesības, brīvības un intereses.

Mājasdarbs: uzticība valsts institūcijām

Latvija pienesumu samitā balstīs savā pieredzē. Uzsvērsim gan informācijas telpas problēmas, gan mūsu pieredzi – NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra ekspertīzi, medijpratības un žurnālistikas stiprināšanu, atbalstu sabiedriskajiem un komerciālajiem medijiem. Iezīmēsim sadarbību ar nevalstisko sektoru un izcilas digitālas iniciatīvas kā ManaBalss.lv platforma vai e-parlamenta risinājums.

Globālās problēmas kā informācijas telpa ir visiem kopīgas, tāpēc jāturpina darbs pie kopīga Eiropas juridiskā ietvara, kas nosaka gan standartus, gan atbildību digitālo pakalpojumu sniedzējiem Digitālo pakalpojumu aktā.

Tomēr tas neatceļ pašu darāmos mājas darbus. Mūsu iedzīvotāju digitālā pratība, informācijas un medijpratība prasa valsts un privātā sektora kopīgas investīcijas. Valsts digitālie pakalpojumi jāpielāgo indivīda vajadzībām, nevis jāatspoguļo valsts resora funkcionālais sadalījums. Pilsoniskās sabiedrības līdzdalībai jāmeklē kvalitatīvi digitālie risinājumi, kur iesaiste nes rezultātu, nevis attaisno procesu.

Ikvienā jomā, kur jāstiprina demokrātija, ir jāparedz atbilstoši finanšu ieguldījumi. Pēc gada Latvijā parlamenta vēlēšanas – tuvākais lakmusa tests mūsu demokrātijas noturībai. Vai esam gatavi?

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Ieva Ilvesa
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form