Sākoties Covid-19 pandēmijai un tās izraisītajai ekonomikas krīzei, valdība lēma par dažādiem atbalsta pasākumiem uzņēmējiem. Viens no tiem – nodokļu nomaksas termiņa pagarināšana. Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir veicis analīzi ar mērķi secināt, cik lielā mērā Covid-19 izplatības ierobežošanai noteiktie pasākumi ietekmēja termiņpagarinājumu pieprasīšanas un saņemšanas aktivitāti, kā arī izprast nozaru nodokļu samaksas riska profilu.
Izvērtējot 20 nozares ar lielākajiem nodokļu samaksas termiņpagarinājumu atlikumiem, var secināt, ka: "iesaldēto" parādsaistību izpildi, protams, ietekmē Covid-19 pandēmija, tomēr tas nav konstatējams visās nozarēs. Piemēram, nozarē "Datorprogrammēšana, konsultēšana un saistītas darbības", kurā pēdējos divos gados vērojams gan būtisks kopējā parāda pieaugums (par 36%), gan termiņa pagarinājumu summas četrkāršošanās, Covid-19 pandēmijas ietekme nav skaidra. Tāpat jāmin, ka mainās nozaru nodokļu parādu struktūra par labu termiņa pagarinājumiem un īstermiņa saistības tiek aizvietotas ar ilgāka termiņa saistībām. Piemēram, nozares "Veselības aizsardzība" nodokļu parāds pēdējo divu gadu laikā pieauga par 52%.
Kā jau minēts, Covid-19 ietekmē paaugstinājusies termiņpagarinājumu pakalpojuma pieejamība nodokļu maksātājiem, kas sekmēja lielāku pieprasījumu pēc šī VID pakalpojuma. Termiņpagarinājumu piešķiršana nebija proporcionāla kopējā nodokļa parāda pieaugumam, kas izraisīja būtiskas izmaiņas nodokļu parādu struktūrā. Domājams, tam sekos arī nodokļu maksātāju uzvedības izmaiņas nākotnē, jo pēdējos divos gados būtiski pieauga to komersantu skaits, kuriem šobrīd veidojas jauna pieredze – pieprasīt un administrēt savu ar termiņpagarinājumiem optimizētu naudas plūsmu.
Ņemot vērā zemo termiņpagarinājumu pieprasīšanas aktivitāti pirms pandēmijas, ir pozitīvi vērtējamas nodokļu maksātāju iespējamās uzvedības pārmaiņas par labu termiņpagarinājumiem, kas faktiski ir laicīga ar VID saskaņota rīcība nodokļu parādu problēmas risināšanai. Tas nav mazsvarīgi, ņemot vērā, ka arī šobrīd izsludinātajā – jau trešajā pandēmijas izraisītajā ārkārtējā stāvoklī, viens no uzņēmumu atbalsta instrumentiem ir nodokļu samaksas termiņa pagarinājums, un likumdevējs paredz, ka tas pienākas tikai tiem uzņēmējiem, kuri līdz šim ir sadarbojušies ar VID, respektīvi, ir spējuši vienoties par termiņpagarinājumiem un savas saistības arī godprātīgi pildījuši saistības.
Novērtējuma rezultātā ir identificētas sešas nozares, kurām pastāv specifisks nodokļu riska profils, kas apdraud piešķirto termiņpagarinājumu jeb nodokļu parāda atmaksas izpildi, tādēļ šīs nozares komersantiem piemērojama papildus piesardzība, piešķirot termiņpagarinājumus un tās ir: ēdināšanas pakalpojumu nozare, sauszemes transports un cauruļvadu transports, pārtikas produktu ražošana, būvniecības nozare, automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts, kā arī nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana.
Runājot konkrētāk par jomām, pievērsīšu uzmanību atsevišķām sabiedrībā visbiežāk apspriestajām nozarēm.
Viena no lielākajām tautsaimniecības nozarēm Latvijā nodokļu maksātāju skaita un arī nodokļu ieņēmumu apmēra ziņā nenoliedzami ir mazumtirdzniecība (izņemot automobiļus un motociklus). Vienlaikus nozarē ir konstatēti augsti nodokļu saistību izpildes riski. 2020. gadā pēc VID iniciatīvas no PVN maksātāju reģistra izslēgto nodokļu maksātāju skaita attiecība pret PVN maksātāju skaitu uz 2021. gada 1. janvāri bija 3,6%. Tiesa gan, mazumtirdzniecība nav vienīgā nozare, kam konstatēti nodokļu saistību izpildes riski. Līderpozīcijās šajā jomā ir tādas nozares kā ēdināšanas pakalpojumi un būvniecība, jāpiemin arī vairumtirdzniecība, kā arī sauszemes transports un cauruļvadu transports.
Uzmanība, protams, tika pievērsta "aplokšņu algu" riskiem. Tātad šeit runa ir par nozarēm, kurās strādājošie uzņēmumi bieži dod priekšroku nepienācīgai sociālo iemaksu veikšanai par saviem strādājošajiem. Šajā jomā augstā riska zonā ir jau pieminētā mazumtirdzniecība, kur 2020. gadā "aplokšņu" algu plaisas īpatsvars nozarē bija 18,8%. 2020.gadā vairāk nekā pusei nozares darba devēju vidējā aprēķinātā darba alga nesasniedza valstī noteikto minimālo darba samaksu. Tāpat 28,5 % no nozares darba devējiem VID identificēti būtiski algu nedeklarēšanas riski.
Šī pati problēma ir arī teju visām pārējām no pieminētajām nozarēm. Ēdināšanas pakalpojumu sektorā pērn "aplokšņu" algas plaisas īpatsvars bija 20,8%, bet vairāk nekā pusei darba devēju vidējā aprēķinātā darba alga nesasniedza valstī noteikto minimālo darba samaksu. Savukārt būvniecības nozarē "aplokšņu" algas plaisas īpatsvars svārstījās no 10,2% līdz 15,9%, un ap 40% darba devēju vidējā aprēķinātā darba alga nesasniedza valstī noteikto minimālo darba samaksu. Jāpiemin arī vairumtirdzniecības nozare, kur "aplokšņu" algas plaisas īpatsvars bija 16,7%. Labvēlīga situācija nav arī sauszemes transporta un cauruļvadu transporta nozarē, kur 2020. gadā "aplokšņu algas plaisas īpatsvars bija 25,8%, bet nedaudz mazāk par pusi darba devēju vidējā aprēķinātā darba alga nesasniedza valstī noteikto minimālo darba samaksu. Augsts "aplokšņu" algu risks pagājušajā gadā bijis arī automobiļu un motociklu tirdzniecības un remonta nozarē, kur plaisas īpatsvars nozarē bija 23,4%. Bet nekustamo īpašumu operāciju jomā pērn "aplokšņu" algas plaisas īpatsvars bija 25,2%.
Ne mazāk svarīgs aspekts, vērtējot uzņēmumus, ir uzņēmējdarbības vēsture. Šeit uzreiz jāmin ēdināšanas sektors, kur raksturīgi jaunreģistrētie uzņēmumi, kuru īpašnieku vai valdes locekļu iepriekšējā uzņēmējdarbības vēsture ir vērtējama negatīvi. Tāpat 27,3% no nozares darba devējiem VID riska analīzes sistēmās identificēti būtiski algu nedeklarēšanas riski. Arī būvniecības nozarei ir raksturīgi jaunreģistrētie uzņēmumi, kuru īpašnieku vai valdes locekļu iepriekšējā uzņēmējdarbības vēsture ir vērtējama negatīvi. Šī pati problēma konstatēta arī vairumtirdzniecības nozarei, kā arī automobiļu un motociklu tirdzniecības un remonta nozarei.
Un visbeidzot jāmin arī nodokļu parādu segšanas risks. Augsts nodokļu parādu segšanas risks ar tendenci uz parādu veidošanu un atsevišķos gadījumos ir ēdināšanas nozarei – uzņēmumu pārejas shēmu pielietošana, uzskatām, ka nozarei pastāv specifisks nodokļu riska profils, kas apdraud piešķirto termiņpagarinājumu izpildi. Šī pati problēma konstatēta arī būvniecības sektoram, automobiļu un motociklu tirdzniecības un remonta nozarei, kā arī Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā.
Veiktais analītiskais darbs ļauj secināt, ka ne vienmēr uz valsts atbalstu ir pretendējuši uzņēmumi, kas savas darbības laikā ir bijuši pirmrindnieki attiecībā uz godprātīgu nodokļu nomaksu. Daļa no tiem ir izmantojuši situāciju, kad no valsts puses, cenšoties nākt pretī uzņēmējiem, bija biznesam ļoti labvēlīgi nosacījumi atbalsta saņemšanai. Tādējādi ir tikai likumsakarīgi, ka 2021.gada rudenī, vēlreiz lemjot par atbalsta piešķiršanu Covid-19 krīzē cietušajiem uzņēmējiem, ir nolemts, ka tam jābūt merķtiecīgākam un kritiskāk izvērtētam nekā iepriekšējos periodos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
