Ieva Ramiņa: Maksātnespējas likumā nepieciešami grozījumi!  (58)

Problēmas var uzskaitīt vairākas: novēloti maksātnespējas pieteikumi (maksātnespējas process parādniekam tiek pasludināts, kad problēmas pastāvējušas jau ilgstoši un parādnieka aktīvu vērtība ir samazinājusies vai zudusi), fiktīvi kreditori, nobēdzināti aktīvi, nenodoti parādnieka dokumenti un manta, atbildīgo pārvaldes institūciju nesodamība, nepilnīga uzraudzības sistēma un izsoļu „reiderisms" (negodprātīgas personas piedāvā citiem izsoles dalībniekiem naudu apmaiņā pret to, ka pārējie dalībnieki nesolīs, kā rezultātā izsoles cena tiek pazemināta līdz zemākai iespējamai robežai un pārdodot parādnieka mantu netiek iegūti līdzekļi kreditoru prasījumu apmierināšanai).

Šīs problēmas pastāv nepilnīga un pretrunīga likuma regulējuma dēļ. To, ka pašreizējais regulējums, ir dažādi interpretējams, pierāda arī kardināli atšķirīgā tiesu prakse. Būtiski, ka Pasaules Bankas „Doing Business" 2014.gada pētījumā secināts, ka strauji krities atgūto kreditoru līdzekļu apjoms, proti 48,4 centi no dolāra iepriekšējo 59,8 centu vietā, kas ir samazinājums par aptuveni 20 procentiem. Manuprāt, straujais atgūto līdzekļu kritums ir likumsakarīgs, ņemot vērā maksātnespējas procesu regulējošos tiesību aktus. Ja netiks izdarīti grozījumi normatīvajos aktos, var droši apgalvot, ka iespēja apmierināt kreditoru prasījumus maksātnespējas procesā tikai samazināsies.

Likumdevējam ir jāpieņem lēmums - vai maksātnespējas procesa mērķis ir kreditoru prasījumu apmierināšana, vai ātra procesa izbeigšana juridiskās personas izslēgšana no Uzņēmumu reģistra un fiziskās personas atbrīvošana no saistībām. Jo ātra procesa norise ne vienmēr ir savienojama ar kreditoru interesēm atgūt parādus. Ja šis mērķis tiks skaidri definēts, tad būs skaidrs, kādi labojumi nepieciešami likumā. Pašreiz šajā jautājumā nav skaidrības.

Lai risinātu iepriekš minētās problēmas, ir nepieciešams izdarīt grozījumus Maksātnespējas likumā, veicot maksātnespējas procesu savlaicīgu pasludināšanu un pēc iespējas lielāku līdzekļu atgūšanu maksātnespējas procesa laikā, pārdodot parādnieka mantu. Saeimā ir iesniegti vairāki priekšlikumi grozījumiem Maksātnespējas likumā, no kuriem daudzi bija vērsti uz lielāku iespēju kreditoriem gūt viņu prasību apmierinājumu. Diemžēl dažādu pārstāvēto interešu dēļ lielākā daļa no būtiskiem grozījumiem likumā nav atbalstīti.

Kā nozīmīgu pavērsienu jānorāda Saeimā otrajā lasījumā atbalstīto priekšlikumu par tā saucamo „nolikto atslēgu" principu - ja fiziskā persona ir paņēmusi kredītu mājokļa iegādei, bet vairs nespēj veikt kredīta maksājumus, tad pēc mājokļa pārdošanas naudas līdzekļi tiek pārskaitīti kredīta devējam, bet atlikušās parādsaistības tiek dzēstas. Vēl jāatzīmē otrajā lasījumā atbalstītā galvojuma dzēšana, kad galvinieks tiktu atbrīvots no parādsaistībām, ja galvenajam parādniekam ir pabeigts maksātnespējas process. Tomēr šobrīd ir grūti prognozēt, vai norādītās problēmas likumā tiks risinātas, jo grozījumi Maksatnespējas likumā ir jāpieņem trešajā lasījumā.

Tātad, ja Maksātnespējas likumā netiks izdarīti grozījumi, juridisko personu maksātnespējas procesu skaits nepalielināsies un komercdarbības vidē turpinās pastāvēt faktiski maksātnespējīgi komersanti, tā kropļojot uzņēmējdarbības vidi. Tāpat nepieaugs arī fizisko personu maksātnespējas procesu skaits. Savukārt, ja grozījumi Maksātnespējas likumā tiks pieņemti un fizisko personu maksātnespējas procesa termiņš tiks saīsināts, procesu skaits pieaugs. Būtiski, ka arī citu valstu pilsoņi var maksātnespējas procesu iziet Latvijā, ja tie pēdējo sešu mēnešu laikā Latvijā ir bijuši nodokļu maksātāji, līdz ar to ievērojami pieaugs kaimiņvalstu pilsoņu maksātnespējas procesu skaits mūsu valstī. To apliecina jau šobrīd vērojamā tendence, ka Lietuvas pilsoņi lūdz Latvijas tiesas tām piemērot maksātnespējas procesus.