Ignacio Kassiss: Brīvībai un demokrātijai ir sava cena
Foto: EPA/Scanpix/LETA

Karš pret Ukrainu ir arī karš pret brīvību un demokrātiju. Tas ir izmainījis pasauli. Šveices kā neitrālas, bet aktīvas valsts nostāja ir skaidra: Krievijas uzbrukums neļauj mums stāvēt malā. Šveices valdība ieņem stingru nostāju savstarpējas palīdzības un solidaritātes garā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

11. aprīlī man būs liels prieks uzņemt Latvijas Republikas prezidentu Egilu Levitu itāliski runājošajā Šveices daļā, Lugano. Šim nozīmīgajam notikumam par godu esmu simboliski izvēlējies Lugano, un ne tikai tāpēc, ka mani ar šo pilsētu vieno personiskas saites, bet galvenokārt tāpēc, ka tā ir nozīmīga pilsēta daudziem latviešiem, jo slavenie latviešu dzejnieki un patrioti Rainis un Aspazija ilgu laiku nodzīvoja trimdā Kastaņolā.

Tas dziļi iespaidojis viņu literāro darbību. Tā izveidojās pirmā kultūras un politiskā saikne starp abām mūsu valstīm.

Prezidenta Levita vizīte Šveicē ļaus ne tikai padziļināt lieliskās divpusējās attiecības starp mūsu abām valstīm, bet arī apmainīties būtiskiem viedokļiem par situāciju Ukrainā. Šajā kontekstā es vēlos paust dažus apsvērumus par Šveices nostāju attiecībā uz šo konfliktu un mūsu neitralitātes politiku.

Krievijas brutālā ofensīva pret Ukrainu strauji iezīmējusi laikmeta beigas, kad ticējām, ka drošība mūsu kontinentā balstās uz vienotu izpratni par kopīgiem noteikumiem visiem. Ukrainai sekas ir ārkārtīgi smagas. Laikā, kad konfrontācija starp demokrātiju un barbarismu sasniedz neredzētu pakāpi, brīvā pasaule reaģē ar iespaidīgu vienotību.

Šveices valdībai situācija ir skaidra: Šveice nevar pieciest šo karu nereaģējot, tai nav tiesību tā rīkoties, tai ir jāieņem konkrēta nostāja. Ar sankcijām, pirmās palīdzības sūtījumiem, diplomātiskām iniciatīvām un, visbeidzot, reaģējot uz miljoniem bēgļu traģisko likteni, tādējādi apliecinot neskaitāmu Šveices pilsoņu, vīriešu un sieviešu, izrādīto apbrīnojamo solidaritāti. Tā ir mūsu humāno tradīciju praktiskā izpausme.

Būt neitrālam nozīmē mobilizēt spēkus miera un drošības labā

Šo karu virza postošs neprāts, kas sagrauj visas mūsu civilizācijas vērtības un principus. Tāpēc Šveices valdība ir atbalstījusi ES sankcijas pilnā apmērā. Šis pārdomātais lēmums, kas tika pieņemts bez kavēšanās vai vilcināšanās, ir balstīts uz stingru neitralitātes principu ievērošanu. Tas nozīmē, ka Šveice no militārā viedokļa neatbalsta nevienu karojošu valsti, vai tā būtu karaspēka vai ieroču sūtīšana. Savukārt, neitralitātes politika nav dogma, bet gan elastīgs mūsu ārpolitikas un drošības politikas instruments.

Šis instruments, kas cieši saistīts ar solidaritātes jēdzienu un mūsu vērtībām, ir vērsts ne tikai uz mūsu kā neitrālas valsts interesēm, bet arī uz starptautiskās sabiedrības interesēm. Tātad pastāv manevrēšanas iespējas. Neitralitāte nenozīmē vienaldzību. Krievija ir masveidīgi pārkāpusi starptautiskajās tiesībās nostiprināto spēka pielietošanas aizlieguma principu. Paliekot malā, Šveice būtu spēlējusi par labu agresoram. Tieši pamatojoties uz šo kritēriju Šveices valdība ir balstījusi savus lēmumus. Tāpat Šveice ir vairākkārt nosodījusi rupjus cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus.

Humānās palīdzības tradīcijas un labie pakalpojumi

Lai apklusinātu ieročus, Šveice piedāvā karojošajām pusēm un starptautiskajām organizācijām savu diplomātisko palīdzību un labos pakalpojumus. Tas ir mūsu ārpolitikas stūrakmens. Tāpēc ar mazas valsts pieticību, kāda ir Šveice, mums jāsadarbojas ar pasaules drošības politikas veidotājiem, lai pieliktu punktu šim briesmīgajam konfliktam. Mēs tāpat varam uzņemties starpnieka lomu. Solidāri atbalstot sankcijas, mēs varam pavērt ceļu dialogam, piedāvāt risinājumus, veicināt diplomātisku pieeju, kas nostiprinājusi mūsu reputāciju visā pasaulē.

Šis karš pakļauj nepanesamām ciešanām bēgļus, galvenokārt sievietes un bērnus. Tikai apvienojot mūsu spēkus, Eiropa spēs uzveikt šo izaicinājumu. Šveicei ir spēlējama nozīmīga loma. Tā pirmo reizi aktivizējusi aizsardzības statusu S, kas ļauj ātri un bez sarežģījumiem uzņemt Ukrainas bēgļus. Arī Latvijas Republika ir ļoti ātri aktivizējusi pagaidu aizsardzības statusu cilvēkiem, kas bēg no konflikta Ukrainā, un uzņem bēgļus ar apbrīnojamu solidaritāti.

Šī konflikta atrisinājums iezīmēs mūsu kontinenta nākotni. Baisie attēli, kas nāk no Ukrainas, ir šokējoši un satraucoši. Šī kara sekas ir jūtamas visur. 2022. gada 24. februārī pasaules vaibsti mainījās, diemžēl ne tajā labākajā virzienā. Mums ir drosmīgi un neatlaidīgi jāaizstāv brīvība un demokrātija. Tam ir sava cena. Cena, ko Šveice ir gatava maksāt.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form