Igors Adlersbergs, Aleksandrs Švaikovs: 'Z Towers' aktualizē informācijas nozīmi būvniecībā
Foto: DELFI

Atsaucoties uz medijos izskanējušo informāciju, ka ir apturēts "Z Towers" ekspertīzes veicēja Arta Dzirkaļa sertifikāts ēku ekspertīžu veikšanā, mēs kā viena no vadošajām būvnieku organizācijām vēlamies sniegt savu redzējumu par šo situāciju.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Trūkst informācijas

No BIS datiem izriet, ka būvspeciālista Arta Dzirkaļa sertifikāts ēku ekspertīžu veikšanā vēl joprojām ir apturēts, kā pamatojumu minot "būvspeciālista profesionālās darbības pārkāpumu" kompleksa "Z Towers" projekta ekspertīzē. Šajā gadījumā mēs vēlētos paskaidrot vairākus cēloņus un likumsakarības Latvijas Republikas būvniecības nozarē, vienlaikus uzdodot jautājumu: vai tiešām tiek izmantoti visi pieejamie tehniskie sasniegumi?

Jau vairākus mēnešus uzmanība tiek pievērsta vienam no dārgākajiem Rīgas investīciju objektiem – "Z Towers" –, kur ekspluatācijas nodošanas procesā tika iesaistīti dažādu līmeņu uzraudzības dienesti un politiskie spēki. Šķiet, visi cenšas izpildīt Latvijas Republikas konstitūcijas un likumu prasības. Īsāk sakot, ikvienam ir tiesības dzīvot un strādāt drošā un veselīgā vidē, nebaidoties par sevi un saviem tuvākajiem. Līdz ar to būvniecībai ir jābūt drošai gan tagad, gan ilgtermiņā – atbilstoši likumā noteiktajām prasībām. Būvniecības procesam ir jābūt arī caurskatāmam, lai novērstu iespējamos bezatbildības gadījumus, kuri tiek slēpti aiz nekorekti formulētiem likumiem, kad par vainīgo kļūst viens speciālists, piemēram, projektēšanas inženieris.

Objekts "Z Towers" tiek attīstīts jau vairāk nekā 10 gadus (neskaitot projektēšanas posmu). Būvniecības laikā ir mainījušies ēkas īpašnieki, projektētāji un apakšuzņēmēji. Tas viss notika līdz ar intensīvu informācijas apmaiņu – būvniecības dokumentācijas apmaiņu. Viens no galvenajiem šķēršļiem ēkas pieņemšanai ekspluatācijā (to ir atzinusi Rīgas pilsētas būvvalde) ir dokumentētas informācijas par inženiertehniskajiem lēmumiem un izpildvaras informācijas trūkums. Faktiski, mainoties īpašniekam un ģenerāluzņēmējam (kam nepieciešams labot būvatļauju), dokumentācija netika pilnībā pārņemta. Tas noticis, neskatoties uz to, ka saskaņā ar mūsu informāciju būvniecībai bija pievienota centrālā sistēma rasējumu un dokumentu apmaiņai. Te jāglabā informācija, kas paātrinātu izpratni par visu šo laiku būvlaukumā (piemēram, BIM modeļi).

Ja runā vienkāršotā valodā, tad pašlaik nav iespējams rast atbildes uz šķietami vienkāršiem jautājumiem:

1. Kādas ir projektētāja atbildības robežas?

2. Kurš no daudzajiem projektēšanas risinājumiem tika īstenots būvlaukumā?

3. Kādas ir ģenerāluzņēmēju atbildības robežas?

4. Vai projektēšanas lēmumi ir pareizi īstenoti?

5. Cik ēka ir droša apmeklētājiem?

Neapšaubām projektā iesaistīto pušu kompetenci, kā arī nevērtējam katras puses personīgo motivāciju un rīcību, bet rosinām pievērst uzmanību sistēmas problēmām. Tās visas norāda vienu – trūkst kvalitatīvas informācijas.

Tehnoloģiju nozīme

Kā zināms, būvniecības nozare (globālā mērogā) ieņem pēdējo vietu digitālo tehnoloģiju pielietošanā. Atsevišķu valstu mērogā (tāpat kā lielākajā daļā Latvijas būvlaukumu) datora izmantošana darbā ar būvniecības informāciju nav darba kārtībā, kā rezultātā krītas projektēšanas darbu kvalitāte un ātrums, kas uzņēmumu noved līdz bankrotam.

Straujā attīstībā esošais (Latvijā ar to nodarbojas Būvniecības industrijas digitalizācijas asociācija) tehnoloģiskais risinājums ar nosaukumu "Būvju informācijas modelēšana" (BIM, Building Information Management) tika izveidots kā reakcija uz mūsdienu būvniecības izaicinājumiem.

BIM galvenais mērķis ir projektēšanas un būvniecības biznesa efektivitāte. Celtniecības procesa organizācija šķiet vienkārša tikai tiem, kuri nekad savā dzīvē nav mēģinājuši ar to nodarboties. Mēs lasītājiem apliecinām, ka mūsdienu būvniecība ir viens no grūtākajiem menedžmenta izaicinājumiem, koordinējot un organizējot darbu, kā arī veidojot digitālo mijiedarbību. Mūsdienu ēkas, to inženiertehniskās sistēmas, pielietotās tehnoloģijas ir sarežģītas un daudzveidīgas. Piemēram, informācijas apjoms vidējā iepirkšanās centra projektā ar 4000 kvadrātmetru var būt šāds:

  • 3 tūkstoši atsevišķu datņu ar dažādiem autoriem;
  • 300 atsevišķas mapes ar dažādām piekļuves tiesībām;
  • 8 gigabaiti cietajā diskā.


Viss uzskaitītais ir apjoms, kas rodas tikai projektēšanas stadijā, neņemot vērā informāciju no būvlaukuma, elektronisko saraksti, dublējumu, rasējumu starpposma versijas un citu dokumentāciju.

Salīdzinājumam – programmatūru izveides jomā digitālās informācijas organizācijas jautājumi tika atrisināti pirms 50 gadiem un produktu kvalitātes kontrolē ir iesaistīti speciāli programmatūras testēšanas inženieri.

Līdz ar to ir pamats domāt, ka nozares darbu var ievērojami uzlabot šādi aspekti:


  • informācijas modelēšanas plašāka izmantošana;

  • centralizētu informācijas apmaiņas un uzglabāšanas sistēmu ieviešana;

  • obligāta prasība attīstīt digitālu ēku no klienta, investora, izstrādātāja, uzraudzības iestāžu un visas sabiedrības puses.


Ja BIM piemērošana ir ieviesta un to koordinē labi kvalificēts speciālists ar atbilstošu izglītību un pieredzi, tad ēka iegūst lielu un uzglabājamu datubāzi ar iespēju atkārtoti izmantot visu saglabāto, uzkrāto, analizēto informāciju visas ēkas dzīves cikla laikā. Šādu informācijas daudzumu sauc par digitālo aktīvu. Šādu objekta vēstures un unikālo zināšanu datubāzi neviens informācijas procesa dalībnieks (ne pasūtītājs, ne arhitekts, pat ne ģenerāluzņēmējs vai amatpersona) nevar izveidot bez informācijas pārvaldības speciālistu papildu palīdzības.

Vēl viens piemērs – vai vienkāršs cilvēks būtu apmierināts, ja viņa ārstējošais ārsts neuzturētu slimības vēsturi, ko nevarētu nodot citam ārstam? Vai šādai dokumentācijai ir nozīme? Skaidrs, ka tas ir svarīgi gan pacientam, gan ārstam. Tad kāpēc būvniecībā ir pieļaujamas informācijas nepilnības, kas noved pie izsmiekla, soda un budžeta izsaimniekošanas?

Būvniecības industrijas digitalizācijas asociācija ir vienīgā būvniecības speciālistu un uzņēmumu apvienība, kas ir ne tikai gatava mūsdienu izaicinājumiem, bet arī ar atbilstošu kvalifikāciju. Asociācijas vadība un pārstāvji vienmēr ir gatavi sniegt palīdzību, tostarp jebkura līmeņa un mēroga projektos neatkarīgi no tā, kādā stāvoklī projekts atrodas šobrīd.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Būvniecība
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form