Nesen atkal sākušās runas par Augstskolu likuma maiņu, paredzot arī citu (ne-ES) valodu lietošanu Latvijas valsts augstskolās. Protams, ka skaidrāk būtu teikt - par iespējām mācīt krievu valodā valsts augstskolās.
Rīgas Tehniskās universitātes Ārzemju studentu departaments laikā no 2000.līdz 2003.gadam organizēja apmācību krievu valodā programmā "Uzņēmējdarbība un vadīšana" - galvenokārt krievu izcelsmes Vācijas un Centrālās Āzijas valstu pilsoņiem. Lai gan Augstskolu likumā tolaik jebkuru svešvalodu pielietojums studiju procesā netika skaidri formulēts, IZM spiediena rezultātā šī prakse tika izbeigta kā Augstskolu likumam neatbilstoša. Tajā laikā šāda Izglītības ministrijas rīcība, aizliedzot krievu valodā mācīt valsts augstskolās un atļaujot to darīt privātajās augstskolās (t.i. faktiski lobējot privāto augstskolu intereses) nodarīja finansiālus zaudējumus RTU, jo visi ārzemju studenti mācās par maksu.
Zaudējot divus galvenos ārzemju studentu ieguves avotus - Tuvo Austrumu studentus nepārvaramo imigrācijas formalitāšu dēļ un NVS valstu studentus ar IZM atbalstu radīto mācību valodas ierobežojumu dēļ - Rīgas Tehniskajai universitātei vajadzēja pārorientēties uz jauniem studentu ieguves resursiem, koncentrējoties galvenokārt uz maksas studentiem no Āfrikas, Centrālās Āzijas un Dienvidāzijas valstīm, vienlaikus strauji palielinot Eiropas studentu skaitu ERASMUS programmas ietvaros. Īpaši nozīmīgs RTU studiju kvalitātes rādītājs bija lielo pasaules universitāšu - piemēram, Singapūras NUS, Minhenes TU, Barselonas UAB, Milānas un Turīnas politehnisko universitāšu, vairāku Francijas tehnoloģijas universitāšu studentu atkārtota RTU programmu izvēle un uzturēšanās laika Rīgā pagarināšana no semestra uz gadu. RTU aktīvi piedalījās starptautiskās izglītības izstādēs, rūpīgi strādāja ar izglītības aģentūrām, slēdza sadarbības līgumus, kas paredzēja studentu apmaiņu. Veiksmīga ir izveidojusies RTU sadarbība ar Iekšlietu un Ārlietu ministrijām, lai novērstu nelegālās imigrācijas risku un vienlaikus atvieglotu talantīgu studentu piesaisti. Tas viss ir devis atzīstamus rezultātus - RTU pašlaik ir 37 bakalaura, maģistra un doktora programmas angļu valodā, katru semestri angļu valodā tiek piedāvāti ap 80 maģistra un 120 bakalaura programmu priekšmeti. Pirms nedēļas RTU ieradās 500. ārzemju students šajā mācību gadā!
Pēc aizvadītajiem desmit gadiem jautājuma par apmācību krievu valodā pēkšņa izvirzīšana no IZM puses liekas neloģiska un mulsinoša.
"Krievu valodas vilciens", šķiet, jau aizgājis
Šajos desmit gados pasaules izglītības tirgus ir būtiski mainījies - Latvijai tradicionālie studentu piegādes reģioni - Centrālā Āzija un Eiropa ir būtiski palielinājuši programmu skaitu angļu valodā. Kazahstānā ar ASV un Lielbritānijas labāko universitāšu atbalstu ir atvērta elitārā Nazarbajeva universitāte, kurā viss apmācības process ir angļu valodā. Uzbekistānā veiksmīgi darbojas Lielbritānijas, Singapūras un Itālijas augstskolu filiāles. Āzijas gigantu - Ķīnas un Indijas ekonomiskā attīstība pieprasa studiju procesa internacionalizāciju, kas lielā mērā notiek, sadarbojoties ar angliski runājošo zemju universitātēm. Eiropā programmas angļu valodā atver pat Francijas augstskolas. Tālu progresējušas ir e-apmācības iespējas, kas, protams, angļu valodā ir daudz plašākas nekā krievu valodā. Rīgas Tehniskajā universitātē organizētais apmācības process angļu valodā ļauj veidot patiesi starptautiskas grupas, kur kopā ar Eiropas apmaiņas studentiem mācās maksas studenti no Āzijas un Āfrikas.
Man šķiet, ka Izglītības un zinātnes ministrijas rūpes par studiju procesa internacionalizāciju ir atbalstāmas, tikai IZM vajadzētu vairāk uzklausīt tos, kas ar šo procesu nodarbojas katru dienu, un šīs rūpes vērst pareizajā virzienā, t.i. veicināt Latvijas augstākās izglītības eksportu un radīt Latvijas augstskolās patiesi internacionālu vidi.
Lai to darītu, IZM un ministram Robertam Ķīlim ir jāpārtrauc runāt dīvainas lietas, piemēram, to, ka kādai Latvijas universitātei drīz jābūt simts pasaules labāko universitāšu skaitā (tad jau runāt par Rīgas lidostu, kurai drīz jākļūst par lielāko Eiropā būtu "reālāk", bet neinformētai sabiedrībai - vismaz tikpat atraktīvi). IZM un ministram Ķīlim ir jāveic konkrēti darbi, lai Latvijas izglītības eksportam nodrošinātu nepieciešamo atbalstu. Uzskaitīšu tikai dažus no svarīgākajiem darbiem:
1. Sadarbībā ar Ārlietu un Iekšlietu ministrijām radīt sistēmu, lai Latvijā varētu iebraukt maģistranti, doktoranti, pasniedzēji un pētnieki no tām valstīm, kurās nav Latvijas vēstniecību. Latvijai vēstniecību nav lielākajā daļā pasaules valstu, un piemēram, mudināt Indonēzijas studentu vai pētnieku braukt pēc Latvijas vīzas uz 5228 km tālo Pekinu ir muļķīgi.
Šis jautājums, ko IZM nav spējusi atrisināt desmit gadu laikā, ir būtiskākais kavēklis Latvijas izglītības eksportam.
2. Palielināt Akadēmiskā informācijas centra (AIC) spēju veikt savu pamatfunkciju - pārbaudīt ārzemju studentu izglītības dokumentus un noteikt, vai šie studenti drīkst studēt Latvijas augstskolās. Pie strauji pieaugušās ārzemju studentu plūsmas dokumentu izskatīšana reizēm velkas mēnešiem ilgi. Augstskolas ir gatavas finansēt papildus štata vietas AIC speciālistiem, taču IZM vadībai vajag šīs darba vietas nodrošināt.
3. Ievērojot Latvijas ārpolitiskās intereses, pārdomāti slēgt sadarbības līgumus ar valstīm, no kurām uz Latvijas augstskolām nāk daudz studentu. Jau vairākus gadus nav bijusi virzība sadarbības līgumam ar Indiju.
4. Latvijai nav savas augstākās izglītības internacionalizācijas stratēģijas, par ko tieši atbildīga ir IZM.
5. IZM joprojām nav neviena, kas pārraudzītu augstākās izglītības eksportu - nozari, kura daudzās valstīs nes miljardiem ASV dolāru peļņas.
Atgriežoties pie svešvalodu lietojuma Latvijas augstskolās, IZM varbūt nevajadzētu risināt jautājumu par veselu programmu mācīšanu krievu valodā, jo studentu "drupināšana" mazās plūsmās ir ekonomiski neizdevīga. IZM būtu nepieciešams vienoties ar Ārlietu ministriju, lai ļautu Latvijā iebraukt studentiem un doktorantiem ar nepilnīgām angļu valodas zināšanām, pirms studiju uzsākšanas intensīvi apgūstot angļu valodu. Jautājums par iespēju organizēt angļu valodas sagatavošanas kursus ir būtisks NVS valstu studentiem, kuru iepriekšējā mācību valoda ir bijusi krievu valoda.
Pēdējo gadu laikā piedaloties daudzās izstādēs Krievijā, Ukrainā un Centrālās Āzijas valstīs, man radies iespaids, ka studentu plūsma būtiski nemainītos, ja Latvijas augstskolās sāktu mācīt krievu valodā. Ja students vēlas mācīties krievu valodā, tad jāatceras - labu universitāšu Krievijā ir pietiekami daudz, un arī tās aktīvi cīnās par talantīgiem jauniešiem. Mūsu prakse rāda, ka piedāvājums krieviski runājošam jaunietim īsā laikā apgūt angļu valodu un iegūt Eiropas izglītību par labu cenu ir gana vilinošs, lai to darītu.
Latvijai ir unikālā iespēja piedāvāt pasaulē atzītas kvalitātes izglītību garīgi bagātā un izkoptā vidē. IZM ir jārīkojas, lai šo iespēju izmantotu saprātīgāk.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
