Iecerēts, ka nākamajā Saeimas plenārsēdē 21. jūnijā deputāti trešajā lasījumā balsos par grozījumiem Zinātniskās darbības likumā. Lai arī likuma grozījumos iekļauti daudzi būtiski uzlabojumi zinātnes jomā, likumprojekts paredz arī to, ka padomju laikā iegūtie zinātņu doktora un zinātņu kandidāta grādi automātiski tiks pielīdzināti LR doktora grādam.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Šā likumprojekta 10. pants paredz, ka visi tie zinātnieki, kas savus zinātniskos grādus ieguvuši padomju laikā, tiesībās automātiski tiks pielīdzināti LR doktoriem. Praksē tas nozīmē, ka ar PSRS laiku zinātnisko grādu viņi varēs brīvi strādāt un konkurēt gan mūsu valstī, gan citur Eiropas Savienībā un arī aiz tās robežām. Toskait pie šādām tiesībām tiks arī visi tie, kuru sarakstītajiem zinātniskajiem darbiem ar zinātni praktiski nav nekāda sakara, jo tajos slavināta padomju vara un komunistiskā ideoloģija.

"Tas ir nepieļaujami! Vai tiešām mūsu likumdevēji padomju laikus vilkšus velk atpakaļ?" tā šos likuma grozījumus vērtē filozofe Maija Kūle.

Sākotnēji likumprojekta strīdīgajā 10. pantā tomēr bija iekļauta norma, kas noteica, ka zinātniskā grāda pielīdzināšana nenotiks automātiski, bet gan izvērtējot zinātniskos darbus promociju padomēs.

Tomēr uz trešo lasījumu šī norma no likumprojekta teksta svītrota.

Izvērtēšana – lieka?

Pēc neatkarības atgūšanas padomju laikā iegūtos zinātņu kandidāta un zinātņu doktora grādus LR doktora grādam varēja pielīdzināt līdz pat 2005. gada maijam, kad stājās spēkā Zinātniskās darbības likums un spēku zaudēja "Likums par zinātnisko darbību". Kā šķita, līdz ar to nostrifikācijai bija pielikts loģisks punkts. Taču nekā…

Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas amatpersonu vārdiem, tas "diskriminējot" personas, kas 15 gadu laikā nostrifikāciju nav izgājušas un par savu "diskriminēto stāvokli" nesen sūdzējušās IZM. Vieni nostrificēties neesot paguvuši tāpēc, ka savulaik neesot izjutuši nepieciešamību, bet nu darba devēji viņiem prasot doktora grādu, citi "neesot zinājuši" par šādu iespēju, man savulaik skaidroja IZM amatpersona Maija Bundule. Tomēr, pēc viņas teiktā, šādu personu, kas vēlētos PSRS zinātņu kandidāta grādu pielīdzināt doktora grādam, "nebūtu daudz: labi ja viens vai divi gadā". Uz jautājumu, vai pāris personu dēļ būtu nepieciešami tik būtiski likumu grozījumi un kas gan tādā gadījumā ir šīs svarīgās personas, kas par katru cenu jāapgādā ar doktora grādu, ministrijā saprotamu atbildi iegūt nav iespējams.

Lai "diskriminējošo situāciju" mainītu, Izglītības ministrija 2006. gada nogalē ministres Baibas Rivžas politiskajā vadībā izstrādājusi grozījumus Zinātniskās darbības likuma 10. pantā, atkal ieliekot likumā iespēju nostrificēt padomju laiku zinātņu kandidātus. Ar lielu steigu, pat Satversmes 81. panta kārtībā visus grozījumus 2006. gada decembra nogalē pieņēma valdība. Bet Saeima nolēmusi iet vēl tālāk un padomju laikā iegūtos zinātniskos grādus pielīdzināt LR doktora grādam bez jelkādas izvērtēšanas.

Zinātne un ideoloģija – vienā maisā

Pret Zinātniskās darbības likuma 10. panta grozījumiem, kas paredz padomju laikā iegūto zinātņu doktora un zinātņu kandidāta grādu automātisku pielīdzināšanu LR doktora grādam, iestājusies partija "Jaunais laiks". Likuma 10. panta grozījumi trešdien apspriesti arī "TB"/LNNK frakcijas sēdē. "Mēs šādu automātisku zinātnisko grādu pielīdzināšanu neatbalstām. Tas ir pretrunā ar mūsu partijas nostāju un programmu," apgalvo Māris Grīnblats. "Ja kāds nav paguvis iziet nostrifikācijas procedūru, tad pats vainīgs – laika bija vairāk nekā pietiekami. Ir virkne sabiedrisko zinātņu, kur padomju laikā bija melu zinātnes vai arī kuras nodarbojās ar galīgiem niekiem."

"Jaunā laika" politiķis Kārlis Šadurskis atgādina: jau kopš deviņdesmito gadu sākuma nostrifikācijas noteikumi bija visiem zināmi un skaidri, procedūrai bija atvēlēts noteikts laiks. "Visi, kas patiešām vēlējās pielīdzināt padomju laikā iegūtos zinātniskos grādus LR doktora grādam, šo iespēju izmantoja un promociju padomēm iesniedza savus darbus. Padomes darbus izvērtēja un atkarībā no tā vai nu piešķīra, vai nepiešķīra LR doktora grādu."

Kādēļ tagad vajadzētu visus tos pseidozinātniekus, kas doktora disertācijas aizstāvējuši zinātniskajā komunismā un partijas vēsturē, tajā skaitā tos, kuru darbus promociju padomes noraidījušas, automātiski tiesībās pielīdzināt LR doktoriem? "Tas būtu cilvēciski netaisnīgi attiecībā pret tiem, kas savulaik izgāja nostrifikācijas procedūru," apgalvo K. Šadurskis. "Kā arī pret tiem, kuriem savulaik nostrifikācija atteikta vai kuri savus darbus promociju padomēm neiesniedza, izstrādāja jaunus doktora darbus, tos aizstāvēja, un pēc LR doktora grāda iegūšanas turpina strādāt zinātnē."

Diskutējot ar izglītības un zinātnes ministri B. Rivžu, viņš saprotamu skaidrojumu, kāpēc šāda kārtība būtu nepieciešama, neesot saņēmis.

K. Šadurskis: "Ja nostrifikācijas procedūru dažādu apstākļu dēļ, kā apgalvo Izglītības ministrijā, nav paguvuši iziet daži desmiti cilvēku, vai ir pamats uz Latvijas zinātni atvērt durvis arī tiem, kuru priekšā tās aizvēra ziņu nepietiekamās zinātniskās kvalifikācijas dēļ? Promocijas padomes noraidīja disertācijas, kas bija aizstāvētas zinātniskajā komunismā, PSKP vēsturē, zinātniskajā ateismā... Tā bija nevis zinātne, bet padomju iekārtas vai ideoloģijas slavinājums, Latvijas valstiskuma noliegšana. Piemēram, 80. gados Latvijas Valsts universitātē aizstāvēta zinātņu kandidāta disertācija "Satversmes buržuāziski reakcionārā daba". Šīs disertācijas autors nav mēģinājis savu zinātnisko grādu nostrificēt, bet tagad būs tiesībās pielīdzināts Latvijas doktoram. Un līdzīgu "ideoloģisko disertāciju" savulaik aizstāvēts ne mazums."

Lai Latvijas zinātni pasargātu no šādas profanācijas, K. Šadurskis ierosinājis Zinātniskās darbības likuma 10. pantā iekļaut izņēmumus un zinātniskos grādus nepielīdzināt personām, kas padomju laikā disertācijas izstrādājušas tādās jomās kā marksismsļeņinisms, zinātniskais komunisms, Padomju Savienības komunistiskās partijas vēsture, zinātniskais ateisms, padomju tiesības, padomju ideoloģisko organizāciju apoloģētika, kā arī savās disertācijās slavinājušas totalitārisma ideoloģiju vai noniecinājušas un noliegušas Latvijas Republikas valstiskumu.

Viņš aicina arī īpaši izvērtēt tos zinātniskos darbus, kas PSRS laikā tikuši izstrādāti VDK vai iekšlietu sistēmas ietvaros un aizstāvēti tā dēvētajās slēgtajās padomēs. Te nu jānodalot: vai nu darba tēma ir terorisma un organizētās noziedzības apkarošana, vai, piemēram, ieslodzīto masu nekārtību apspiešana PSRS brīvības atņemšanas vietās, stāsta K. Šadurskis. Taču arī šis priekšlikums Saeimā ticis noraidīts…

Šajā jautājumā arī Latvijas Rektoru padome nostājusies Izglītības ministrijas pozīcijās un rosina PSRS laikos iegūto zinātņu kandidāta grādu Latvijā pielīdzināt LR doktora grādam bez jelkādām pārbaudēm. Piebilstot: līdzīgi deviņdesmito gadu sākumā rīkojusies, piemēram, Igaunija, kur Igaunijas doktora grādam pielīdzināja zinātņu kandidāta un zinātņu doktora grādus, izņemot tos, kurus izdevusi PSRS Iekšlietu ministrija vai augstākās militārās mācību iestādes. Rektoru padome savā vēstulē, kas adresēta Saeimas priekšsēdētājam I. Emsim, premjerministram A. Kalvītim un izglītības un zinātnes ministrei B. Rivžai, par Zinātniskās darbības likuma 10. panta redakciju uzsvērusi, ka "var piekrist IZM priekšlikumam pielīdzināt Latvijā šobrīd atlikušos nedaudzos nenostrificētos kandidāta vai doktora grādus bez izvērtēšanas". Lai šo viedokli pamatotu, piesaukta gan Igaunijas pieredze, gan Lisabonas konvencija, kas nosaka diplomu savstarpējas atzīšanas praksi Eiropā, kā arī paredzot "nediskriminējošu pieeju". Rektoru padomes vēstulē, ko parakstījusi tās priekšsēdētāja, Banku augstskolas rektore prof. T. Volkova, citēts konvencijas pants, kurā teikts, ka "(..) nav pieļaujama nekāda diskriminācija sakarā ar iesniedzēja dzimumu, rasi, ādas krāsu, invaliditāti, valodu, ticību, politisko vai citu pārliecību" un ka "kvalifikācijas atzīšanu (..) nedrīkst atteikt tikai tādēļ vien, ka tā ir izsniegta noteiktā valstī vai arī tās īpašnieka izcelsmes vai pārliecības dēļ".

Rektoru padomes piesauktā Lisabonas konvencija ir viens no vaļiem, uz kuriem, lemjot par zinātnisko grādu automātisku pielīdzināšanu, balstījusies Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, stāsta komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš (ZZS). "Nostrifikācija bija kļūda, kas radīja lielas problēmas. Ja zinātnieks padomju laikā bijis spējīgs aizstāvēt disertāciju, tas norāda uz viņa kvalifikāciju un viņa PSRS laikā iegūto zinātnisko grādu droši var pielīdzināt LR doktora grādam. Es te nesaskatu nekādas problēmas," apgalvo J. Strazdiņš.

Zinātnes finansējums aug

Ļoti noraidoši par minētajiem Zinātniskās darbības likuma grozījumiem izteicās bijusī izglītības un zinātnes ministre, LU profesore Ina Druviete ("JL"). Viņai, uzzinot par šo ieceri, vispirms radies iespaids, ka tas vajadzīgs, jo bez doktora grāda palikuši vairāki partijas vēstures pasniedzēji.

Zinātniskais grāds kā ēst būtu nepieciešams arī tiem, kas jau nākamgad vēlēsies iesaistīties kādā zinātnieku grupā, lai pretendētu uz zinātniskās tēmas pieteikumu un ES finansējumu.

Bet K. Šadurskis pieļauj iespēju, ka zinātnisko grādu pielīdzināšana noteiktām personām vai personu grupai varētu būt interesanta tāpēc, ka valsts atbalsts zinātnei ir jūtami palielinājies, zinātnes jomas attīstībai solītas lielas naudas summas no Eiropas Savienības. Kādam taču tās būs jāapsaimnieko… Un zinātniskais grāds šajā jomā varētu izrādīties būtisks priekšnoteikums.

Neskaitot "TB"/LNNK, citu valdošās koalīcijas partiju attieksme pret šo likuma normu šķiet visai liekulīga. Lai arī vēl pirms pāris nedēļām bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju A. Endziņu skaļi saukuši par "padomju kolaboracionistu", nu deputāti, šķiet, ir gatavi visiem, kas savos "zinātniskajos darbos" zākājuši Latviju un demokrātiju, atvērt durvis uz darbību zinātnē. Lai kā, J. Strazdiņš gan par šo likumprojektu sola skaļas debates Saeimā.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form