Ināra Pētersone: Šī ir iespēja atsijāt tos, kuri nav bijuši godīgi pret valsti
Foto: LETA

Saistībā ar Latvijas valdības pieņemtajiem lēmumiem koronvīrusa izraisītās slimības "Covid-19" radīto ekonomisko negatīvo seku mazināšanai, uzņēmumiem ir iespēja pretendēt uz atbalsta saņemšanu no valsts. Gribu uzsvērt, ka šim procesam jābūt ļoti izvērtētam un īstenotam ar kritisku pieeju, lai nākotnē neradītu negatīvas sekas Latvijas ekonomikai.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Svarīgi ir izvērtēt, kādi ir bijuši katra konkrētā uzņēmuma darbības apstākļi iepriekšējā periodā, kādu ieguldījumu valsts budžetā katrs no tiem ir devis. Jāņem vērā, ka šis atbalsts uzņēmējiem jebkurā gadījumā būs no Latvijas nodokļu maksātāju naudas. Pat tad, ja atbalsts tiks sniegts, valstij uzņemoties jaunas parādsaistības, šis kredīts ilgtermiņā vienalga tiks atmaksāts no mūsu pašu nodokļu maksātāju kabatas.

Tas nozīmē, ka aktīvi jāizmanto Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā esošās uzņēmumu reitingu sistēmas, kas ļoti objektīvi parāda uzņēmēju attieksmi pret saviem pienākumiem attiecībā uz nodokļu maksāšanu.

Faktiski VID, lemjot, piemēram, par nodokļu brīvdienu piešķiršanu, ir jārīkojas tieši tāpat, kā līdz šim, lemjot par nodokļu atmaksas termiņa pagarinājumu – jāizmanto tie paši kritēriji, tādējādi nepieļaujot, ka atbalstu saņem uzņēmumi, kuri ir bijuši problemātiski vienmēr, neatkarīgi no tā, ir vai nav krīze. Nav jēgas veikt kosmētiskus uzlabojumus problemātiskiem uzņēmumiem – to darot, tiktu balstīti uzņēmumi, kuriem tāpat nav ilgtspējas, bet pienācīga uzmanība netiktu pievērsta komersantiem, kuri pēc krīzes atkal spētu pilnvērtīgi attīstīties un dot lielu pienesumu tautsaimniecībai. To neievērojot, ilgtermiņā būtiski cietīs labprātīgas nodokļu nomaksas princips.

Jā, viens no kritiskākajiem sektoriem saistībā ar koronvīrusa izplatību ir sabiedriskā ēdināšana, taču pārsvarā gadījumu tas attiecas uz tiem šajā nozarē strādājošajiem uzņēmumiem, kuru darbība galvenokārt ir orientēta uz tūristu plūsmām, nevis pilnīgi visām kafejnīcām, restorāniem, bāriem. Nedrīkst automātiski piešķirt pārējo valsts nodokļu maksātāju atbalstu uzņēmumiem, kuri ir norādījuši, ka to darbības veids ir sabiedriskā ēdināšana. Ja atbalsts tiks piešķirts visiem, ieskaitot tos, kuri iepriekšējos gados ir strādājuši tikai savai kabatai, nevis arī sabiedriskajam labumam, tas tikai radīs jaunas negācijas uzņēmējdarbības vidē un sabiedrībā kopumā. Tādā gadījumā varēs teikt, ka jostas jāpievelk visiem, bet atbalsts tiek tiem, kuri to dara vismazāk.

Tāpat jāņem vērā, ka koronvīrusa vīrusa izplatības rezultātā cieš ne jau tikai atsevišķas ar tūrisma industriju saistītas nozares. Piemēram, varētu šķist, ka veselības aprūpes jomā strādājošie uzņēmumi, privātās ārstniecības iestādes šo krīzi neizjūt, jo cilvēkiem taču vajag ārstēties, taču tā nebūt nav. Lielu ienākumu īpatsvaru šādiem uzņēmumiem veido medicīnas tūrisms – ārvalstnieki, kuri regulāri ir braukuši uz Latviju, lai šeit saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus. Šī ārvalstnieku plūsma pašreiz ir pilnībā apstājusies.

Tikai pirmām nedēļas laikā kopš ārkārtas stāvokļa izsludināšanas, vienam no lielākajiem privātajiem veselības aprūpes uzņēmumiem Latvijā ieņēmumi kritušies par 55%, un tas ir tikai sākums, jo atsakās no iepriekš pieteiktiem pakalpojumiem ne tikai ārvalstu iedzīvotāji, bet arī mūsu pašu. Vismaz viena ārstniecības iestāde jau paziņojusi par darbības apturēšanu. Un šī nozare ir tikai viens piemērs – vēl ir daudz citu nozaru, kurā strādājošie uzņēmumi šīs krīzes rezultātā tieši vai pastarpināti cieš. Varbūt skanēs skarbi, bet šī ir arī iespēja atsijāt tos, kuri nav godīgi bijuši pret valsti, kropļojuši godīgu konkurenci, nav bijuši godīgi pret saviem darbiniekiem. Iespēja arī pārkvalificēties, atrast pilnīgi jaunu nišu.

Būtiski šobrīd solidarizēties un sniegt vismaz minimālu atbalstu cilvēkiem, kuri paliek bez jebkādiem iztikas līdzekļiem.

Piešķirot krīzes situācijas kontekstā paredzēto valsts atbalstu, ir jāvērtē nevis tas, kā sokas vienai vai otrai nozarei, bet gan jāpievērš uzmanība katram konkrētajam uzņēmumam. Ir jābūt skaidriem kritērijiem, kas ļautu maksimāli izvairīties no ļaunprātības.

Tāpat ir svarīgi, lai palīdzību saņemtu tie uzņēmumi, kam finanšu rādītāji tiešām pasliktinās, bet tie nav kritiski. Jāpievērš uzmanība arī tam, lai palīdzības saņēmējs spētu būt iespējami elastīgāks. Nevar būt tā, ka atbalsts automātiski tiek piešķirts, piemēram, trīs mēnešus uz priekšu – ir nepieciešams monitorings, kas ar konkrēto uzņēmumu atbalsta saņemšanas laikā notiek, ko tas dara, lai situāciju uzlabotu.

Līdzīgi, kā notiek ar fizisko personu, kam tiek piešķirts bezdarbnieka pabalsts – šādam cilvēkam pašam ir jāmeklē darbs, nepieciešamības gadījumā jāmeklē pārkvalificēšanās iespējas, un par savām darbībām regulāri jāinformē atbildīgās valsts iestādes. Citiem vārdiem sakot, atbalsta saņemšana nenozīmē, ka var sēdēt rokas klēpī salikušiem, gaidīt, kad beigsies krīze un pārtikt no valsts budžeta sniegtās palīdzības. Iespējams, šis ir laiks, kad var meklēt jaunas nišas, meklējot pakalpojumus, pēc kuriem sabiedrībā ir pieprasījums.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form