Mēs esam pieraduši cīnīties katrs par sevi un savu dzīvi. Un ja izdodas pastāvēt par sevi, tad cenšamies palīdzēt saviem tuviniekiem, ja tiem klājas grūtāk. Un tāpēc man izdzirdot par Latvijas Sarkanā Krusta Maizes dienas akciju pirmā doma bija - kāpēc man kaut kas jādod svešiem cilvēkiem un kāpēc šī akcija notiek Rīgā, ja visiem ir zināms, ka laukos cilvēkiem klājas daudz grūtāk.
Šobrīd ir zināms, ka 16.oktobrī - Maizes dienā - uzsāktajā akcijā Latvijas iedzīvotāji jau saziedojuši 1730 latus, zvanot pa telefonu 9006885. Sarkanā Krusta Zupas virtuves saimniece Veriņa jau iegādājusies jaunu lielāku plīti ēdiena gatavošanai par 1200 latiem. Tā bijusi pati galvenā vajadzība. Vēl ir nopirkts elektriskais maizes griežamais nazis par 100 latiem, jo dienā jāsagriež vairāk kā 300 gabaliņi maizes un tas nemaz neesot tik viegli izdarāms. “Hanzas maiznīca” ik dienas Zupas virtuvei ziedo maizīti.

Zupas virtuvi apmeklē aptuveni piecdesmit cilvēki dienā un četrdesmit cilvēkiem katru dienu Sarkanā Krusta brīvprātīgie siltas pusdienas aizved uz mājām. Rīgā zem nabadzības sliekšņa dzīvo 12% iedzīvotāju. Tātad palīdzība ir vajadzīga arī pilsētniekiem.

Un raugoties uz skaitļiem, man radās cits jautājums - cik daudz var dot viena Zupas virtuve? Pilsētas mērogā jau laikam neko daudz. Bet tie, kam tā ir vienīgā iespēja paēst siltas pusdienas, droši teiktu - Latvijas Sarkanā Krusta Latgales priekšpilsētas komitejas Zupas virtuve dara ļoti daudz. Mēs, DELFI lasītāji, bieži lietas skatām citā mērogā, jo mums jau ir citas vajadzības un citas prasības dzīvē. Tāpēc var arī šķist, tas ir tik maz, ka tik un tā nav nekāda labuma. Un tiem, kas apmeklē Zupas virtuvi vai tiem, kas izjūt brīvprātīgo aprūpi mājās ir mazākas iespējas publiski izteikt savu viedokli. Un tie, kas to varētu, kautrējas publiski atzīties, ka paši netiek galā ar savām problēmām. Viņi negrib, lai uz viņiem norāda ar pirkstu un saka “lūzeris”. Jo tas jau ir pirmais, kas daudziem pārtikušiem cilvēkiem nāk prātā, domājot par mazturīgajiem. Pats vien vainīgs!

Bet šiem cilvēkiem mans ziedotais lats noteikti nozīmē loti daudz, jo viena pusdienu porcija Zupas virtuvei izmaksā piecdesmit santīmus. Un es nezinu visus iemeslus, kāpēc šiem cilvēkiem ir klājies tik grūti. Cik lielā mērā ir vainojams viņu raksturs, cik lielā mērā apstākļu sakritība. Un cik lielā mērā vainīga esmu es. Es, kas dzīvoju tajā pašā valstī, strādāju šeit, kur ļoti daudzu dzīve neatbilst pat minimālam dzīves standartam. Bet kādam es varu palīdzēt. Un es zinu, ka tiks pabarots vēl viens izsalcis bērns. Arī tad, kad šī akcija beigsies. Jo ziedotā nauda tiek tērēta Zupas virtuves paplašināšanai.

Latvijas sarkanais Krusts ir vienojies ar Latgales priekšpilsētas Sociālās palīdzības dienesta vadītāju Elzu Avotiņu par to, ka dienesta sociālie darbinieki sūtīs uz Zupas virtuvi tos rīdziniekus, kuriem materiālais pabalsts pēc spēkā esošajiem Rīgas domes noteikumiem nepienākas vai ir iztērēts, bet kuru dzīves apstākļi ir pietiekami kritiski, tāpēc pusdienas Zupas virtuvē viņiem lieti noderētu.

Priecē arī fakts, ka Zupas virtuvē ir pieteikušies strādāt Rīgas tirdzniecības un kulinārijas skolas audzēkņi. Ir cilvēki, kas ir atsaukušies Latvijas Sarkanā Krusta aicinājumam. Atsaukušies arī uzņēmēji. Sākot ar 25.oktobri ikviens Rimi apmeklētājs, nopērkot Rīgas piena kombināta diētisko lakto, lakto ar mellenēm un kazenēm, lakto ar auzu pārslām un zemenēm, ziedo vienu santīmu Zupas virtuvei. Rīgā ir vairāk pārtikušu cilvēku, kas var dalīties ar otru. Bet ir arī ļoti daudz trūcīgu iedzīvotāju. Un tāpēc šādas akcijas vajadzīgas arī galvaspilsētā, ne tikai laukos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit