Inese Vaidere: Latvijā un pasaulē joprojām esam Hitlera-Staļina pakta ietekmē  (62)

Pēdējā laika notikumi liecina, ka Krievija iet tālāk par tiešu agresiju pret kaimiņvalstīm. Tā īsteno daudz plašāku starptautisko agresiju informatīvajā telpā, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas melu propagandai, cilvēku kūdīšanai, veicot arī kiberuzbrukumus citu valstu sistēmām. Tai joprojām "nepietiek" ar pasaulē plašāko teritoriju, kaut arī iedzīvotāju blīvums ir niecīgs. Maskava joprojām cenšas dalīt un pārdalīt svešas zemes, uzspiežot 21. gadsimtam tumsonīgu reālpolitiku.

1989. gada decembrī PSRS tautas deputātu kongress pieņēma lēmumu, kurā pirmo reizi padomju vēsturē tika nosodīts gan Molotova-Ribentropa pakts, gan tā papildu protokoli, kas paredzēja sadalīt Austrumeiropu starp PSRS un nacistisko Vāciju.

Tomēr vēlāk Krievijas valdības nostāja, īpaši Vladimira Putina valdīšanas laikā, mainījās tā, ka, atšķirībā no Vācijas, tā ne tikai nepauda nožēlu, bet pat apstrīdēja PSRS lēmumā pausto nosodījumu. 2019. gadā notika kas negaidīts – vispirms Krievijas Ārlietu ministrija paktu ar slepenajiem protokoliem publicēja savā mājaslapā, bet dažus mēnešus vēlāk Krievijas valsts arhīvā tika atklāta izstāde "1939. Otrā pasaules kara sākums", kuras galvenie eksponāti bija PSRS un nacistiskās Vācijas neuzbrukšanas līguma (Molotova-Ribentropa pakta) un tā slepeno protokolu oriģināli.

Varētu domāt, ka Kremļa politiķi nākuši pie prāta, taču nē. Nesekoja nekāda nožēla, nosodījums vai grēksūdze, bet tieši pretēji – Krievijas prezidents paziņoja, ka Eiropas Savienības nostāja jautājumā par Molotova-Ribentropa paktu, esot, viņaprāt, "nekaunīgi meli". Viņš uzstāja, ka pakts bijis "nepieciešams ļaunums", lai novērstu nacistu uzbrukumu Padomju Savienībai. Tikmēr paralēlajā realitātē ir daudzi vēsturnieki dažādās pasaules valstīs, ieskaitot arī Kremlim nepakļautus Krievijas vēsturniekus, kuriem nav šaubu, ka Hitlers un Staļins ir vienlīdz atbildīgi par Otrā pasaules kara izraisīšanu.

Vēstures faktu sagrozīšanā tiek balstīta arī daļa Krievijas ārpolitikas, ietekmējot sabiedrības noskaņojumu citās valstīs. Eiropas Parlamentā jau iepriekš esmu paudusi nopietnas bažas par Krievijas centieniem izkropļot vēstures faktus un noliegt padomju totalitārā režīma noziegumus. Tie ir ieroči pret mums vērstā dezinformācijas karā, tāpēc totalitārisma upuru piemiņas uzsvēršana un skaidrošana ir svarīgāka nekā jebkad agrāk.

Šogad ir pagājuši trīspadsmit gadi, kopš mums, pieciem domubiedriem – Aleksandram Alvaro (Alexander Alvaro) no Vācijas, Kristoferam Bīzlijam (Christopher Beazley) no Lielbritānijas, Zitai Gurmai (Zita Gurmai) no Ungārijas, Mariannai Miko (Marianne Mikko) no Igaunijas un man no Latvijas – Eiropas Parlamentā izdevās izstrādāt EP deklarāciju un – pats grūtākais – individuāli pārliecināt simtiem politiķu, savācot viņu parakstus, ka diena, kad tika noslēgts Molotova-Ribentropa pakts, ir oficiāli jānosaka par visas Eiropas staļinisma un nacisma upuru kopīgu piemiņas dienu.

Mēs tikām sadzirdēti arī ārpus Eiropas Savienības. Piemēram, sešus gadus vēlāk arī Amerikas Savienotajās valstīs noteica staļinisma un nacisma upuru piemiņas dienu 23. augustā. ASV un arī Kanādā to dēvē par Melno lentīšu dienu (Black Ribbon Day), un šis nosaukums ar tradīciju piespraust melnu lentīti izplatījies arī daudzviet Eiropā.

Ir nepieņemami, ka pēckara posmā tika nosodīti tikai nacisma noziegumi, bet padomju režīma asinsdarbi – noklusēti. Mēs nedrīkstam aizmirst, kādu postu Eiropai nesa Staļina režīms, iznīcinot miljoniem dzīvību un sadragājot cilvēku likteņus. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka arī PSRS iesāka Otro Pasaules karu.

Ikdienā Eiropas Parlamentā es daudz uzmanības veltu citām lietām, starp kurām ir ekonomikas un budžeta jautājumi, ES Veselības fonds, Zaļais kurss un citas, kuras vairāk ietekmē mūsu praktisko ikdienu. Tomēr, lai neaizmirstu totalitārisma noziegumus, pēc savas iniciatīvas esmu organizējusi arī dažādus, vēsturi skaidrojošus, pasākumus, kas izgaismo staļinisma noziegumus, piemēram, filmu "Padomju stāsts", izstādi "Totalitārisms Eiropā" un citus. Nesen panācu finansējumu Ilgoņa Upmaļa grāmatas "Latvija – PSRS impērijas militarizētā kolonija" izdošanai.

Un vēl. Rīgā pamestā un daudzu negribētā Stūra māja būtu ideāla vieta starptautiska mēroga totalitāro režīmu noziegumu un okupācijas izpētes centram, saglabājot ēkas pirmajā stāvā un pagrabstāvā esošo Okupācijas muzeja ekspozīciju. Centrs būtu jāveido, piemēram, kopā ar Lietuvu un Igauniju vai vēl plašāk – ar Viduseiropas valstīm. Iespējams, to var attīstīt sadarbībā ar Eiropas Atmiņas un sirdsapziņas platformas jeb tā sauktās Prāgas platformas vairāk nekā 50 organizācijām. Par to esmu nosūtījusi priekšlikumu Ministru prezidentam, kā arī finanšu un kultūras ministriem.

Molotova-Ribentropa pakts tika izveidots un parakstīts, lai mūsu valsti un lielu daļu Eiropas pārvērstu Asinszemēs, kā trāpīgi skaudri tās nodēvējis amerikāņu vēsturnieks Timotijs Snaiders. Tagad šis pakts starptautiskajai valstu saimei jāizmanto ceļam no pakļaušanās uz brīvību. Bet šodien – pieminēsim neskaitāmos miljonus nacisma un totalitārā komunisma upuru!