Inga Bērziņa: Meklēt un atrast sadarbības ceļus
Foto: Privātais arhīvs

Vairāku gadu garumā publiskajā telpā aktīvas diskusijas raisa jautājums par pašvaldību informatīvajiem izdevumiem un to ietekmi uz reģionālo presi. Diskusiju diapazons ir plašs, bet sarunu tonis – bieži vien visai emocionāls. Nupat jautājums atkal aktualizējies, jo Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā noraidīts ierosinājums likumā "Par pašvaldībām" noteikt ierobežojumu pašvaldību informatīvos izdevumus izdot tikai reizi mēnesī, tā vietā atļaujot pašvaldībām pašām lemt, cik bieži savus izdevumus publicēt.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Sekojot līdzi diskusijām un samērā asajai viedokļu apmaiņai, brīžiem šķiet, ka iesaistītajām pusēm ir piemirsies tas, cik svarīgi ir ne tikai izteikties, bet arī vienam otrā ieklausīties, meklēt un atrast sadarbības ceļus un sabiedrībai labāko risinājumu.

Neatstāt bez informācijas

Jau vairāk nekā 15 gadus strādāju pašvaldībā un zinu, cik liela loma pašvaldības darbā ir saiknei ar iedzīvotājiem. Iedzīvotāju ievēlētajiem politiķiem ir pienākums un atbildība ne tikai pieņemt lēmumus, bet arī par tiem informēt iedzīvotājus, skaidrot īstenoto politiku, stāstīt par aktuālo pašvaldības darbā un atbildēt uz iedzīvotāju jautājumiem. Katra pašvaldība meklē vislabākos veidus, kā savus iedzīvotājus informēt par aktuālo un uzzināt to, kas iedzīvotājiem ir aktuāls un neskaidrs. Lai gan interneta lietošanas paradumi pēdējo divdesmit gadu laikā ir ļoti mainījušies un arvien vairāk cilvēku seko līdzi ziņām interneta portālos un ir aktīvi sociālo mediju lietotāji, tikai uz internetu iedzīvotāju informēšanā paļauties nevar.

Tāpēc lielākā daļa pašvaldību laika gaitā ir nonākusi pie lēmuma izdot savus drukātos informatīvos izdevumus, lai ar to starpniecību informētu par norisēm pašvaldībā, pieņemtajiem lēmumiem un saistošajiem noteikumiem, pašvaldības rīkotajiem kultūras, sporta un izglītojošajiem pasākumiem un daudz ko citu. Jāpiebilst, ka pašvaldību informatīvie izdevumi nebūt nav unikāli tikai Latvijai – tādi pastāv un tiek izdoti arī daudzās citās Eiropas valstīs.

Nogādājot informatīvos izdevumus iedzīvotājiem viņu pasta kastītēs vai sniedzot iespēju tos saņemt pašvaldības iestādēs, vietvaras gādā par to, lai informāciju par aktuālo pašvaldībā saņemtu arī tie, kuri nevar atļauties abonēt vai pirkt vietējos preses izdevumus, un tie, kuri nelieto internetu, piemēram, seniori, lauku iedzīvotāji, iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem. Ja pašvaldību informatīvos izdevumus nolemtu aizliegt izdot vispār, šie cilvēki paliktu bez informācijas par vietējā kopienā notiekošo, bet vietējā prese diez vai iegūtu papildu ienākumus, jo aizliegums jau iedzīvotāju pirktspēju nepalielinās.

Lielākajās pilsētās un tuvāk Rīgai varbūt tas nav tik aktuāli, bet attālākajos novados un lauku teritorijās ir pat ļoti būtiski. Jāatzīmē, ka mainās arī iedzīvotāju paradumi un liela daļa vairs nav gatava maksāt par informāciju, jo sociālajos tīklos to var saņemt par brīvu.

Vai ielaušanās mediju tirgū?

Bez diskusijām par pašvaldības informatīvo izdevumu aizliegšanu daudz ticis apspriests arī šo izdevumu saturs. Visskaļāk publiskajā telpā izskanējis laikraksta "Bauskas Dzīve" konflikts un tiesvedība ar Iecavas novada pašvaldību par to, ka šī pašvaldība savu informatīvo izdevumu piedāvāja iegādāties vai abonēt par maksu, turklāt izdevumā par maksu publicēja sludinājumus un reklāmu. Šīs tiesas prāvas publiskajā pieteikumā izskanēja apgalvojums, ka daudzas pašvaldības nekaunīgi ar dempinga cenām ielauzušās mediju un reklāmas tirgū, to kropļojot.

Taču Latvijas Pašvaldību savienība, veicot izpēti un aptaujājot pašvaldības, ir secinājusi: pašvaldību pārstāvji ir vienisprātis, ka komercreklāma pašvaldību izdevumos nav publicējama – tās vieta ir komerciālajos laikrakstos. Tāpat izpētē secināts, ka tikai atsevišķos gadījumos ir notikusi iejaukšanās mediju tirgū, par šiem gadījumiem arī būtu jārunā un tie jārisina konkrēti, nevispārinot un neatņemot pašvaldībām tiesības informēt savas teritorijas iedzīvotājus.

Reģionālā prese – kopienas dzīvotspējas raksturotājs

Vietējie laikraksti, tādi kā Kuldīgā iznākošais "Kurzemnieks", nenoliedzami, ir ļoti nozīmīgi vietējai kopienai, tiem ir liela loma reģionos dzīvojošo cilvēku informēšanā, attīstībā un izglītošanā. Manuprāt, vietējā laikraksta esamība zināmā mērā apliecina kopienas dzīvotspēju, nemaz nerunājot par neatkarīgu viedokli. Tāpēc ļoti svarīgi ir pašvaldībām nekonkurēt ar vietējo laikrakstu, bet sadarboties ar to.

Kuldīgas novadā sadarbības ceļus esam meklējuši un, domāju, arī atraduši, lai gan gājis mums ir dažādi. Pašvaldības vadība un speciālisti par normu uzskata operatīvi un regulāri sniegt "Kurzemnieka" žurnālistiem informāciju par pašvaldības darbu, atbildēt uz žurnālistu jautājumiem. Tāpat žurnālistus aicinām uz domes, komiteju un komisiju sēdēm. Ir svarīgi, lai vietējais laikraksts justos neatkarīgs, brīvs paust savu viedokli un vienlaikus būtu arī dzīvotspējīgs.

Te nozīmīga loma, manuprāt, būtu valstij, atbalstot reģionālos medijus un stiprinot to kapacitāti ar iespēju saņemt valsts budžeta finansējumu. Tāpēc priecājos par Latvijas valsts budžeta finansētās mērķprogrammas "Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programma" ietvaros pērn izsludināto projektu konkursu reģionālo un vietējo komerciālo mediju atbalstam sabiedriski nozīmīga satura veidošanā. Stipri un patstāvīgi reģionālie mediji noteikti būs ieguvums visai sabiedrībai.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form