Inga Preimane: Ilgtspēja un ESG – ne tikai pienākums, bet vērtīga iespēja

ESG prasības ir jauns domāšanas veids uzņēmējdarbībā – ilgtspējas jautājumi kļūst par daļu no uzņēmuma būtības un korporatīvās kultūras vides, arī sociālajā jomā un pārvaldībā. Vienlaikus jaunā kārtība iemieso daudzus jau ierastos uzņēmuma labas un gudras pārvaldības principus: ja ietekmes uz vidi mērīšana un mērķtiecīga mazināšana var prasīt specifiskas zināšanas, citi jauno prasību aspekti ir jau pazīstami – rūpes par saviem darbiniekiem, viņu labbūtību, izglītošanu, kā arī biznesa ētikas ievērošana.

Patiesībā šī ir reāla iespēja katram uzņēmumam izveidot labvēlīgu vidi savai darbībai, piesaistīt un saglabāt talantīgus darbiniekus, uzlabot viņu labklājību, kā arī ilgtermiņā optimizēt izmaksas un samazināt negatīvo ietekmi uz vidi. To var darīt ļoti daudz un dažādos veidos, tostarp videi draudzīgāk plānojot biroja ikdienu un īstenojot citas iniciatīvas, kas saskan ar uzņēmuma darbības veidu un būtību.

Vispārēji novērojumi liecina, ka Latvijā situācija uzņēmējdarbības vidē attiecībā uz jaunajām prasībām ir ļoti atšķirīga. Kamēr daļa uzņēmumu tās jau ievēro, īpaši lielie uzņēmumi, valsts kapitālsabiedrības un biržā kotētie uzņēmumi, – mazajiem uzņēmumiem nereti trūkst zināšanu un sapratnes par to, ko viņi ilgtspējas labā var darīt un kā to samērot ar biznesa mērķiem un izmaksām.

Viena no galvenajām priekšrocībām, ko uzņēmumi iegūst, ieviešot ESG principus, ir labāka konkurētspēja talantīgu darbinieku piesaistē un saglabāšanā, kuri meklē ne tikai labus darba apstākļus un atalgojumu, bet pievērš uzmanību arī tam, kāda ir uzņēmuma ilgtspējas politika. Uzņēmumiem, kuri rūpējas par vidi, veicina sociālo atbildību un nodrošina labu pārvaldību, gluži vienkārši ir lielāka pievilcība. Turklāt laba korporatīvā kultūra veicina darbinieku motivāciju, iesaistīšanos un lojalitāti.

Ilgtspējas iedzīvināšana var kļūt arī par ilgtermiņa investīciju, kas ļauj samazināt izmaksas un palielināt peļņu, piemēram, uzlabojot biroja ēku vai ražotņu energoefektivitāti – uzņēmums mazāk maksās par apkuri un patērēs mazāk elektroenerģijas vai citu resursu, atjaunojot un nomainot ražošanas iekārtas, tās patērēs mazāk resursu, kas nozīmē lielāku peļņas robežu, savukārt ieguldījums atjaunīgajos enerģijas resursos potenciāli var samazināt ikmēneša rēķinus. Vienlaikus šie pasākumi demonstrē uzņēmuma sociālo atbildību, tādējādi uzlabojot reputāciju un vairojot klientu un partneru uzticēšanos.

Piemēram, "BluOr Bank" savu ilgtspējas politiku veido divos līmeņos – kā "zaļo kredītu" finansētājs un arī uzņēmums: citus uzņēmumus par ilgtspējas jautājumiem banka mudina domāt caur savu kreditēšanas politiku, jo piedāvā labākus kreditēšanas noteikumus kredītiem, kas vērsti uz ilgtspēju, bet kā uzņēmums – meklē veidus, kā mazināt pašiem savu ietekmi uz vidi, rūpēties par saviem darbiniekiem un dot ieguldījumu sabiedrībai. Mūsu atbalstu ilgtspējīgiem un "zaļajiem" kredītiem jau tagad paredzējusi gan savā īstermiņa, gan ilgtermiņa attīstības stratēģijā, un plānots, ka tuvāko 10 gadu laikā šādi kreditēšanas projekti veidos vismaz 20% no bankas kreditēšanas portfeļa.

Ja uzņēmums izlēmis kļūt zaļāks un ilgtspējīgāks – iespējas ir, bet svarīgi atrast savējo. Piemēram, mūsu gadījumā tā ir kopīga dzērienu depozīta iepakojumu savākšana un nodošana pārstrādei, iegūtos līdzekļus pārvēršot pārtikas grozos ģimenēm, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām. Lucavsalā ar uzņēmuma ikgadēju atbalstu labiekārtota atpūtas vieta. Uzņēmums arī pilnībā atteicies no vienreiz lietojamiem traukiem ne tikai biroja ikdienā, bet arī darbinieku saliedēšanas pasākumos dabā.

Svarīgākā atziņā, ikdienā strādājot ilgtspējas mērķu īstenošanai: šos mērķus paturēt prātā ikdienas darbā un plānošanā. Tas vienkārši nozīmē paskatīties uz savu biroja ikdienu no cita skatpunkta un meklēt veidus, kā taupīt resursus vai dalīties ar tiem, kam tie var būt noderīgi.

Kāds ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc šo zaļo ceļu ejam mēs? Tie ir darbinieki! Viņi novērtē iespēju piedalīties procesā un justies kā daļa no kopējā mērķa veicināt ilgtspēju. Šādas iniciatīvas ne tikai uzlabo darba klimatu, bet arī rada emocionālu gandarījumu un saliedēšanās sajūtu. Galu galā uz ilgtspēju un ESG svarīgi paraudzīties no cilvēciskā aspekta: tie ir laimīgāki darbinieki, tīra vide mums pašiem, mūsu bērniem un mazbērniem, kuri nedzīvos ar plastmasu un citiem atkritumiem piesārņotā vidē, tīrs gaiss un labāka dzīves kvalitāte mums visiem.