Pirmkārt, LK ir viena no Latvijas lielākajām kompānijām – tās pašu kapitāls 2002.gada beigās bija 149 miljoni latu, bet koncerna kopējā bilances vērtība – 239 miljoni latu. Būtu tikai loģiski, ja valsts iedzīvotāji būtu pēc iespējas plašāk informēti par to, kā klājas tautsaimniecības flagmanim.
Otrkārt, LK ir publiska akciju sabiedrība un tai ir vairāki tūkstoši mazo akcionāru, kuri savulaik ir ieguldījuši uzņēmuma akcijās privatizācijas sertifikātus, kurus valsts deklarēja kā ikviena iedzīvotāja iespēju gūt augļus no valsts īpašuma pārdales. Caurspīdīgumam mazākuma akcionāru priekšā jābūt biznesa ētikas pamatbauslim visā civilizētajā pasaulē.
Treškārt, LK privatizācijas noteikumi paredz virkni prasību, no kuru ievērošanas ir atkarīgs, vai Latvija ilgtermiņā saglabās tradicionālas jūras valsts statusu – rūpes par Latvijas jūrnieku nodarbināšanu, atrašanās Latvijas nodokļu jurisdikcijā, Jūras akadēmijas pabalstīšana, utml.
Kam tad pašlaik pieder LK? Pēdējā gada laikā netiek slēpts, ka faktiski tās attīstību nosaka tās lielākais akcionārs – “Ventspils nafta” (VN). LK 2002.gada gada pārskatā minēts, ka “Ventspils naftai” pieder 31,27% uzņēmuma akciju, savukārt pati VN par savējām atzīst 49,98% LK akciju. Proti, vēl 18,67% LK akciju VN pieder globālo depozītu jeb GDS veidā. LK akcionāru struktūrā GDS parādās kā "Deutsche Bank Trust Americas" piedrošas akcijas.
Pērnā gada nogales izmaiņas LK vadības struktūrās rada aizdomas, ka VN patiesā ietekme ir vēl lielāka. Proti, 2002.gada rudenī LK padomi pamet virkne tās locekļu – Ivars Muravskis, Zigurds Vaivods, Ivars Teišerskis un Vladislavs Skreberlis. No 12 padomes locekļiem, kas tajā tika ievēlēti pēc privatizācijas (seši tā sauktie “ventspilnieki”, divi valsts (Privatizācijas aģentūra + Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra) un četri pārējo privāto akcionāru pārstāvji) padomi pameta pēdējie četri. Teišerskis un Muravskis pārstāvēja aiz Hansabankas slēpjošos akcionārus, bet Vaivods un Skrebelis – “Ojay Limited”.
VN pārstāvis Jānis Blažēvičs pēc izmaiņām LK padomē toreiz ziņu aģentūrai BNS skaidroja, ka izmaiņas padomes sastāvā “nekādā gadījumā neliecina, ka VN no citiem akcionāriem grasās iegādāties LK akcijas. Blažēvičs pauda pārliecību, ka tuvākajā laikā tiks sasauktā akcionāru pilnsapulce, kurā "Hansabanka" un "Ojay Limited" atbrīvoto VN padomes locekļu vietā iecels jaunus.
Tomēr nekādi jauni locekļi joprojām LK padomē no šo akcionāru puses nav iecelti. Vēl vairāk – šā gada janvārī Uzņēmumu reģistrā apstiprināts VN lūgums saskaņā ar Koncernu likuma 3.7.pantu reģistrēt VN izšķirošo ietekmi LK.
Runa ir par Koncernu likuma normām, kas paredz, ka akcionāram var būt izšķiroša ietekme, nepalielinot savu līdzdalību un neievēlot savus pārstāvjus kompānijas pārvaldes institūcijās. Tātad, lai gan VN uzsver, ka viņiem pieder ne vairāk kā 49,98% LK akciju, uzņēmuma kontrole būtībā ir ventspilnieku rokās.
Vai šāda “izšķirošā ietekme” nav pietiekams pamats, lai VN būtu jāatpērk akcijas no mazākuma akcionāriem? Pēc likuma burta – nē. To “Delfi Versijām” atzina, gan paši VN, gan vērtspapīru tirgus uzraugi.
VN preses sekretāre Gundega Vārpa “Delfi Versijām” norādīja, ka likumā “Par vērtspapīriem” un Finansu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) akciju atpirkšanas noteikumos paredzētie gadījumi, kad akcijas jāatpērk, uz “Latvijas kuģniecības” pašreizējo stāvokli nekādi neattiecas.
VN nostāja ir loģiska. Ja likums neuzliek pienākumus, tad kāpēc tos pildīt. Bet ko domā FKTK? Uz lūgumu palūkoties teorētiski, vai jēdziens “izšķirošā ietekme” pēc būtības nenozīmē kontroli pār uzņēmumu, FKTK preses sekretāre Ieva Upleja atbildēja šādi: “Likumdošanai ir jābūt tādai, lai to varētu efektīvi piemērot konkrētajā valstī. Pieredze Latvijā rāda, ka efektīvi piemērot var tikai likumus, kuri ir pietiekami precīzi, it īpaši daļā, kas ierobežo personu (šajā gadījumā, lielākā akcionāra tiesības). Tāpēc likumā ir precīzi pateikts, ka nepieciešams priekšnosacījums ir, lai lielākajam akcionāram, vienalga kādā veidā - tieši vai netieši – būtu vairāk nekā 50% akciju.”
Tātad varam rezumēt, ka, ja vien VN pieder mazāk kā 50%, nekāda “izšķirošā ietekme” nenozīmē, ka būtu jāatpērk LK mazākuma akcionāru akcijas.
Bet, kas tad īsti notika 2002.gada rudenī? Pirmajā brīdī šķiet, ka ne-ventspilnieku aiziešana no uzņēmuma pārvaldes struktūrām (izmaiņas pakāpeniski notika arī valdē) noteikti nozīmē, ka ne-ventspilnieki pamet LK akcionāru struktūru. Nav jau obligāti jānotiek acīm redzamām izmaiņām akcionāru sastāvā – tikpat labi īpašnieku varēja mainīt paši LK akcionāri, ko kontrolēt ir daudz grūtāk.
Tas, ka ne-ventspilnieki jau gadu nav izvirzījuši savus pārstāvjus LK pārvaldē, acīmredzami liecina, ka viņiem vairs nav interese par LK – visvienkāršākais izskaidrojums būtu tas, ka viņiem būtībā vairs nepieder LK akcijas. Paturpinot pieņēmumu, ka LK akcionāru sastāvs ir mainījies, ir skaidra arī motivācija, kāpēc to oficiāli neuzrādīt – lai nebūtu jāatpērk akcijas no mazākuma akcionāriem. Tomēr šādu pieņēmumu “Delfi Versijām” noliedza gan VN, gan FKTK.
Vārpa norādīja, ka gan VN, gan LK tiek kotēti Rīgas Fondu biržas oficiālajā sarakstā, un, ja kāda akciju maiņa notiktu, par to atbilstoši normatīvajiem aktiem tiktu informēta Rīgas Fondu birža un attiecīgi tālāk – arī plaša sabiedrība. “Pašlaik mums nav nekāda pamata runāt par VN saistītu uzņēmumu akciju īpašumu LK,” paziņoja Vārpa.
Savukārt Upleja uzsvēra, ka “FKTK pastāvīgi pārbauda visas RFB kotētās akciju sabiedrības, vai lielākais akcionārs nav saistīts ar vienu vai vairākiem mazākumakcionāriem, it īpaši tādiem, kas reģistrēti jurisdikcijās, kuras tiek izmantotas, lai slēptu uzņēmumu īpašnieku patieso identitāti. VN nav izņēmums.”
Uz jautājumu, vai FKTK var oficiāli apstiprināt, ka viņu rīcībā nav ziņas, ka daļa LK akcionāru mainījuši savus saimniekus, Upleja atbildēja, ka, ja FKTK būtu kaut ko tādu konstatējuši, tas būtu ticis paziņots publiski.
Tiesa gan, neoficiālā versija par ventspilnieku un ne-ventspilnieku attiecībām LK, kuru “Delfi” pauda vairāki savstarpēji nesaistīti avoti, varētu būt pietiekami garšīgs temats stāstā par “oligarhu darījumu aizkulisēm”. Šajā versijā parādās gan viena akcionāra aizmuguriski darījumi kādā vecā tiesvedībā, gan savlaicīgi nesamaksāta nauda par LK daļām, kuras piedzīšanas metodes izpaudušās publiskā rēķinu kārtošanā, ķidājot “Ventspils naftas” privatizāciju... Taču tas nav pierādāms un tam šoreiz jāpaliek “aiz kadra”.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
