Pēc gada beigs darboties valdības un Saeimas pieņemtais onkoloģijas nozares attīstības plāns, kur daudzi ierakstītie uzlabojumi diemžēl palikuši uz papīra, jo pietrūka naudas, politiskās gribas onkoloģijas jomu sakārtot līdz galam. Un joprojām trūkst skaidras vīzijas, kā onkoloģijas nozare attīstīsies tālāk. Kā to padarīt mūsdienīgu, pacientiem draudzīgāku, lai ikviens vēža pacients mūsu valstī savā slimībā justos aprūpēts un pasargāts?
Latvijā kopumā ar dažādām onkoloģiskām slimībām slimo aptuveni 77 000 cilvēku, viņiem visiem ir ģimenes locekļi, draugi. Tātad cilvēku skaits, kurus tieši vai netieši skar vēzis, ir simtiem tūkstošu.
Mēs neviens neesam pasargāti un droši, ka vēzis mūs neskars. Tomēr nevajag ļauties bailēm, aicinu domāt ar skatu nākotnē un nenoliegt realitāti. Tāpēc arī pirmā Latvijas vēža pacientu un viņu tuvinieku foruma nosaukums ir "Pret vēzi – kopā un bez bailēm".
No pieredzes zinu, ka bailes no vēža var mazināt, ja neesi viens, ja ir atbalsts no tuvākajiem, kas rūpējas, iedrošina. Tomēr pašos pamatos atbalstam slimībā ir jābūt no valsts, jo tas dod svarīgāko – iespēju dzīvot. Dzīvot kvalitatīvi un pēc iespējas ilgāk. Tāpēc, lai mazinātu bailes no vēža, visai sabiedrībai, mums katram ir ļoti svarīgi panākt, lai arī mūsu valsts spēj saviem vēža pacientiem palīdzēt efektīvi, mūsdienīgi, iejūtīgi – tā, kā to dara citās Eiropas valstīs. No skrīninga, agrīnas diagnostikas, mūsdienīgas ārstēšanas līdz cieņpilnai paliatīvajai aprūpei.
Pateicoties tam, ka ārstēšanas iespējas arvien pilnveidojas, vēzis daudziem kļūst par hronisku slimību. Onkoloģiskie pacienti arvien biežāk var turpināt pilnvērtīgu dzīvi gadiem ilgi. Taču, lai tā notiktu, jābūt pieejamai kvalitatīvai diagnostikai un ārstēšanai.
Kāda ir situācija Latvijā?
Pēdējos gados valstī onkoloģijas jomā ir panākti vairāki uzlabojumi – ieviests "zaļais koridors", kas sekmē agrīnu diagnostiku, uzlabojas ārstēšanas iespējas, ieviestas valsts apmaksātas rehabilitācijas programmas. Kaut gan Latvijā vēža pacientu dzīvildzes rādītāji lēnām tuvinās Eiropas vidējiem rādītājiem, tomēr optimismam nav pamata. Diemžēl mirstība no vēža jau gadiem Latvijā saglabājas viena no augstākajām ES, joprojām aptuveni trešdaļa pacientu pie ārsta ierodas novēloti – trešajā vai ceturtajā stadijā.
Pasaulē sen ir pierādīts un dažādos pētījumos apstiprināts – jo lielāks ir valsts ieguldījums veselības aprūpē, jo efektīvāk izdodas samazināt vēža pacientu mirstības rādītājus un pagarināt dzīvildzi.
Skaudri, bet tiešās izmaksas Latvijā vēža ārstēšanai, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir otrās zemākās. Zemākas tās ir tikai Rumānijā! Arī jaunāko vēža zāļu pieejamības ziņā esam pēdējā vietā Baltijā un Eiropā. Mēs, Latvijas pacienti, nevēlamies atrasties šajā situācijā un zaudēt mūsu cilvēkus, kuri varētu dzīvot vēl daudzus gadus.
Mēs zinām, ka pacientu dzīves ilgums pēc vēža diagnozes atklāšanas atkarīgs no tā, kāda ir cilvēka veselība (tai skaitā iedzimtība), cik agresīvs ir vēža veids, kāds ir tā attīstības ātrums, cik agri slimība tiek atklāta un, ļoti būtiski, – cik pieejama, kvalitatīva un moderna ir ārstēšana. Mēs, pacienti, nevaram ietekmēt pirmos divus faktorus, bet, paši sekojot savai veselībai un veicinot onkoloģijas nozares sakārtošanu, varam panākt, lai onkoloģiskās slimības tiktu atklātas agrīni, jau 1. un 2. stadijā, kas ir pamats sekmīgai vēža ārstēšanai.
Kāpēc šobrīd svarīgi sakārtot onkoloģijas jomu?
Nākamgad beidzas Saeimas un MK apstiprinātā "Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāna 2017.–2020. gadam" darbība, kas ir pamata politikas dokuments valstī uzsākto onkoloģijas reformu īstenošanai. Šī gada sākumā Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas veiktais pētījums parādīja, ka šis plāns tiek īstenots tikai daļēji. To ikdienā jūtam arī mēs, vēža pacienti, jo diemžēl solītās reformas, uzlabojumi ir lēnāki, nekā solīja veselības politikas veidotāji. Arī par papildu finansējuma piešķiršanu onkoloģijas nozarei katru gadu tiek lemts nesistemātiski, summas un lēmumi atšķiras no politikas dokumentos deklarētā. Mēs, pacienti, šādi nevaram justies droši, ka cīņā ar vēzi netiksim atstāti bez valsts atbalsta un ārstēšanā nebūs jāpaļaujas uz līdzcilvēku ziedojumiem, kas daudziem no mums diemžēl ir ikdiena.
Ko mēs ierosinām?
Onkoloģisko pacientu forumā "Pret vēzi – kopā un bez bailēm" pārrunāsim aktuālos jautājumus vēža ārstēšanā un pacientu atbalstā un pieņemsim rezolūciju, lai politiķi onkoloģijas jomas sakārtošanu noteiktu par negrozāmu prioritāti ilgtermiņā.
Tikai tad būs iespējams panākt, lai onkoloģijas nozarei mērķtiecīgi tiek nodrošināts finansējuma pieaugums, lai tiek sakārtota ārstēšanas vadlīniju sistēma onkoloģijā, panākot, ka vienoti vēža ārstēšanas principi ir saistoši ne tikai ārstiem, ārstniecības iestādēm, bet arī visām valsts iesaistītajām organizācijām. Tikpat svarīgi ir nodrošināt, lai valsts kompensēto jauno onkoloģisko zāļu un ārstniecības metožu ieviešana būtu caurskatāma un saprotama ikvienam. Visi šie pasākumi jāorganizē stratēģiski, izprotot svarīgāko: vēža diagnoze daudziem var ļaut nodzīvot piepildītus dzīves gadus, ja vien visiem pacientiem mērķtiecīgi tiek nodrošināta mūsdienīga ārstēšana.
Veicot kampaņveidīgus pasākumus, naudu onkoloģijai budžetā iedalot pēc atlikuma principa, šo stratēģisko mērķi īstenot neizdosies. Mums jāpanāk, lai arvien vairāk vēža diagnostikas un ārstniecības metožu tiktu iekļautas valsts kompensējamo pakalpojumu sistēmā. Lai valsts kompensācijas pieeja balstītos uz veselības tehnoloģiju novērtēšanas principiem, nevis aizkulisēs pieņemtiem subjektīviem politiķu lēmumiem. Tāpēc mēs forumā runāsim tiešu valodu. Visiem lēmumiem onkoloģijas aprūpē jābalstās uz faktiem un to analīzi. Mums pagaidām to trūkst, jo valstī nav izveidots vienots un pilnīgs onkoloģisko pacientu reģistrs. Bez datiem nav iespējama onkoloģijas nozares stratēģiska plānošana, pareiza budžeta veidošana, izmaksu efektīva pacientu aprūpe, kā arī tiek ierobežota onkoloģijas pētniecības attīstība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
