Šis gadījums tika uztverts ar humoru, jo Šmitiņš neapšaubāmi šādu apiešanos ar sevi bija godam nopelnījis. Gulbis turpināja izturēties kā Mazais princis, no saviem augstumiem noskatoties uz šo planētu un audzēja savam reitingam popularitātes punktus. Viņš devās līdzi policistiem, kuri tvarstīja narko dīlerus un pēc tam uzvedās tā it kā tieši pats personīgi būtu aizturējis kādu noziedznieku. Tas nekas, ka šāda reida laikā (kurā iespēja piedalīties bija arī man), kāds policists atzina, ka Gulbja klātbūtne tikai traucējot normāli strādāt…
Kad auto avāriju izraisīja ministrijas parlamentārās sekretāres Lindas Mūrnieces vīrs, policists Raimonds Mūrnieks, no Gulbja puses nekāda rīcība nesekoja. Ministrs nebija konsekvents līdz galam, pret visiem izturoties vienādi, un neierosināja dienesta pārbaudi. Te vietā atgādināt, ka, piemēram, pret nu jau aizsaulē aizgājušo Valmieras Kriminālpolicijas priekšnieku Aldi Ozoliņa pārbaude tika uzsākta par daudz mazāka negadījuma izraisīšana un visa rezultātā viņš bija spiests zaudēt darbu, bet vēlāk arī dzīvību…
Tāpat atklājās, ka kamēr Gulbis ir komandējumā, dienesta automašīnu izmanto viņa bērnu māte…
Taču pagājušā nedēļa izvērtās, šķiet, par pašu baisāko Māra Gulbja dzīvē. Amatā tika pazemināts ceļu policists, kurš bija atļāvies apturēt ministra automašīnu un pieprasīt iegādāties caurlaidi iebraukšanai Jūrmalā. Ja atceramies visus plaši reklamētos reidus un pārbaudes, kurās dalību ņēmis Gulbis, tad skaidrs, ka policists viņu ieraugot vien var sākt izjust bailes. Kas, piemēram, būtu noticis, ja Gulbim caurlaidi pirkt nepieprasītu? Ļoti iespējams, ka viņš dižotos, ka notvēris policistu, kurš pret amatpersonām izturas citādāk kā pret parastiem mirstīgajiem un likuma sargu gaidītu tāds pats liktenis. Pēc skandāla presē policists gan tika atjaunots amatā, taču Gulbis jau bija paspējis sagraut visu, ko pats kopā ar sava tēla veidotājiem tik rūpīgi bija cēlis. Kaut ko vēl glābt mēģināja viņa preses sekretāre Maija Celmiņa masu medijiem izplatot ziņas, ka ministrs pēc notikušā uzrakstījis atlūgumu, kuru viņa pēdējā brīdī paņēmusi atpakaļ. Ja Gulbis patiešām jūtas vainīgs, tad nav skaidrs kādēļ viņš nespēja aiziet ar cieņu, kuru tomēr bija iemantojis. Savukārt, ja svaidīšanās ar atlūgumu ir tikai reklāmas triks, lai parādītu tautai kā ministrs tagad cieš, tas ir nožēlojami.
Jebkurā citā pasaules valstī pēc līdzīga notikuma, ministram nekavējoties būtu jāaiziet no amata, lai cik viņš populārs un tautā mīlēts cilvēks arī nebūtu. Iespējams, ka Gulbis patiešām vēlas jaunus laikus ministrijā un Latvijā, taču pēc notikušā vismaz viņa vadībā tie vairs nav iespējami.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
