Ivars Jakovels: Bērnu pusdienu naudu partiju bonzām
Foto: LETA

Straujiem soļiem norisinās jaunā valsts budžeta plānošana, un šajā sakarā starp skaļākajām izskanējušas divas iniciatīvas – daļēji noņemt valsts finansējumu skolēnu pusdienu kompensēšanai 1.–4. klašu audzēkņiem, kā arī desmitkārtīgi palielināt finansējumu politiskajām partijām. Interesanti, ka šos priekšlikumus virza Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) no vienas un Tieslietu ministrija (TM) no otras puses. Abu ministriju politiskās vadības vieno partejiskā piederība – Jaunā konservatīvā partija, radot priekšstatu par abu priekšlikumu savstarpējo saskaņotību finanšu rezervju meklēšanas laukā "tiesiskuma koalīcijas" ietvaros.

2020. gada valsts budžeta veidošanas laikā IZM konstatēja, ka brīvpusdienu nodrošināšanas funkcija ir neraksturīga kopējai ministrijas darbībai. Tik tālu varētu piekrist. Vienīgi man kā pilsonim un pašvaldības deputātam ir pilnīgi vienalga, no kāda valsts budžeta apcirkņa tiks pildīts šis valsts savulaik brīvprātīgi uzņemtais pienākums – parūpēties, lai katrs sākumskolas skolēns vismaz reizi dienā būtu paēdis siltu ēdienu.

Piekrītu, ka loģiskāk to būtu paveikt ar Labklājības ministrijas finansējumu. Galu galā summa no saskaitāmo kārtības nemainās. Tas, ko nav ne korekti, ne likumīgi darīt, ir pārlikt valsts uzdevumus uz pašvaldību pleciem, neparedzot tam finansējumu.

Proti, meklējot arvien jaunus resursus valsts ieņēmumos, IZM izcīnījusi Ministru kabineta 2019. gada 13. septembra lēmumu, kas uzdod ministrijai, sagatavojot budžeta likumprojektu paketi, izstrādāt grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, paģērot pusi no brīvpusdienām nepieciešamās summas līdzfinansēt pašvaldībām. Reālos ciparos tas izskatās sekojoši. Nākamgad brīvpusdienu nodrošināšanai Latvijas sākumskolās nepieciešami aptuveni 19 miljoni eiro, attiecīgi pašvaldībām tiek piedāvāts dotāciju samazināt par 9,5 miljoniem eiro.

Savukārt partiju finansēšanai šobrīd tiek atvēlēti 582 840 eiro jeb 0,71 eiro par katru Saeimas vēlēšanās saņemto balsi gadā, ja partija ir saņēmusi vismaz 2% atbalstu. Šo finansējumu, kas paredzēts partiju un to biroju uzturēšanai starpvēlēšanu periodā, tautā sauktiem par partiju bonzām, jauno konservatīvo vadītā TM ieplānojusi palielināt līdz 5 515 773 eiro jeb turpat desmitkārtīgi. Turklāt grozījumi atteiktos nevis uz nākamo Saeimas sasaukumu, ko ievēlēs 2022. gadā, bet jau uz šo – velna duča jeb 13. sasaukuma parlamentu, sākot ar 2020. gada janvāri. Nenoliedzami, mums ir jāstrādā, lai mazinātu politisko partiju atkarību no ziedotājiem, bet ir nekorekti to darīt uz bērnu rēķina!

Vēl "tiesiskuma koalīcijai" no bērnu pusdienu dotācijai plānos atņemtajiem 9,5 miljoniem atliek aptuveni četri miljoni eiro. 300 tūkstoši eiro jau ieskicēti Saeimas deputātu atalgojuma ikgadējai paaugstināšanai, bet paliek vēl pietiekami daudz naudas jaunām konservatīvo iniciatīvām, lai ne tikai partijas bonzas vien būtu paēdušas no bērnu brīvpusdienu naudas. Tādi mums jaunie konservatīvie, tāda "tiesiskuma koalīcija". Tiesa, galavārds šajā jautājumā būs jāsaka Saeimai!

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form