Ivars Zariņš: Kurš tad īsti ir tas Milzu lempis?
Foto: LETA

Tuvojas bubuļu, tas ir priekšvēlēšanu laiks. No mušas tiks pūsti ziloņi. Savukārt ziloņus centīsies veikli slēpt burvju cilindrā. Lai radītu jukas un šķelšanos sabiedrībā, medijos intensīvi tiek izplatīta nepatiesa informācija un tiek maldināta sabiedrība, ka Rīgas dome piedāvā dažādu, vēl jo vairāk - diskriminējošu - maksu par sabiedrisko transportu.

Patiesībā nav nekā tamlīdzīga – visiem ir noteikta vienāda maksa: 1, 20 eiro. Tiem, kuriem tā gribas kritizēt noteikto maksu, svarīgi būtu zināt, ka šī maksa ir noteikta saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem NR.341, kurus ir apstiprinājusi ir tā pati V.Dombrovska vadītā valdība, kura partijas biedri ap šo notikumu tik kaismīgi tagad cenšas radīt kārtējo precedentu sabiedrības šķelšanai.

Tas, ko piedāvā Rīga, ir parūpēties par saviem nodokļu maksātājiem – rīdziniekiem, un par rīdzinieku pašu sarūpētajiem nodokļiem segt viņiem daļu no šīs maksas. Šādas tiesības pašvaldībai deliģē likums. Cik lielu daļu – atvainojiet, tā jau ir Rīgas domes un rīdzinieku darīšana, nevis kādas politiskās partijas vai ministra teikšana. Taču varas partijas, tā vietā lai sekotu Rīgas piemēram, un kā varas partijas visā valstī arī izrādītu tādas pašas rūpes par cilvēkiem, nodarbojas ar politisko greizsirdību un demonstrē ļoti savdabīgu savas varas, tiesiskuma un vienlīdzības izpratni. Tā vietā, lai rūpētos par cilvēkiem, tās lielā vienotībā ir atbalstījušas "Vienotības" priekšlikumu pašvaldībām liegt tiesības rūpēties par saviem iedzīvotājiem! Tā ir rupja iejaukšanās pašvaldībām deleģētajā kompetences jomā un ir pretrunā ne tikai ar likumu "Par pašvaldībām", bet arī ar Eiropas Pašvaldību hartu. Tādas savdabīgas rūpes par vienlīdzību un tiesiskumu.

"Vienotība" tā arī nav spējusi paskaidrot, kāds ir tiesiskais un loģiskais pamatojums tieši šim sabiedrībai sniegtajam pakalpojumam liegt pašvaldībai saviem iedzīvotājiem sniegt atbalstu. Ja paustās rūpes par iedzīvotāju vienlīdzību nav liekulība, tad sekojot šim principam ir jāsagaida, ka Saeimā tiks iesniegti un atbalstīti tādi paši priekšlikumi arī attiecībā uz citiem pakalpojumiem liegt pašvaldībai piemērot saviem iedzīvotajiem atbalstu – tas ir par siltumu, citiem komunālajiem pakalpojumiem, sociālo palīdzību...

Ir jāatzīst, ka šis valdošo partiju atbalstītais priekšlikums ir kārtējais nepārdomātais un neveiksmīgais mēģinājums cīnīties ar sekām, kuras tās pašas ir pieļāvušas. Un labuma no tā nebūs nevienam iedzīvotājam, tieši otrādi, iedzīvotājiem var nākties piemaksāt par šo politisko šovu. Jo kāda tad ir reālā situācija?

Katras pašvaldības pienākums ir rūpēties par saviem iedzīvotājiem. Savukārt likums nosaka konkrētus ienākuma avotus pašvaldībai savu funkciju veikšanai – kur galvenais ienākuma avots pašvaldībai ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). No nodokļiem, kas ir tieši saistīti ar saimniecisko aktivitāti – kā uzņēmuma ienākumu nodokli (UIN) vai pievienotās vērtības nodoklis( PVN) pašvaldības nesaņem neko. Tas līdz ar to rada savdabīgu situāciju pašvaldībām, jo sevišķi Rīgai - kad Rīga dod darbu simtiem tukstošiem cilvēku, kas nav rīdzinieki, dod iespēju attīstīties un pelnīt uzņēmumiem, strādāt visdažādākajām kultūras iestādēm, bet Rīga par to nesaņem neko! Visi nodokļu ieņēmumi no saimnieciskās darbības (izņemot NIN, kas sastāda nenozīmīgu daļu) aiziet garām pašvaldībām - valsts budžetā. Un realitāte ir tāda - neskatoties uz to, ka Rīga attīstās kā darījumu un kultūras centrs, tās iedzīvotāju skaits samazinās (tātad samazinās arī tās ienākumu bāze), savukārt apkārtējo pašvaldību iedzīvotāju skaits pieaug. Tāpēc ir tikai loģiski, ka Rīgai ir jāmeklē instrumenti, kā izlīdzsvarot šo situāciju, vadoties no tā normatīvā ietvara, kādu to varas partijas valstī ir izveidojušas. Un tā ir spiestas rīkoties visas pašvaldības! Un ja varas partijas patiesi gribētu mainīt šo situāciju un pārtraukt šo pašvaldību cīkstēšanos pēc iedzīvotājiem, nevis izmantot to, lai ar melīgiem un nekompetentiem apgalvojumiem šķeltu sabiedrību, tad tāda iespēja ir tieši pašu varas partiju rokās– mainīt likumā paredzētos pašvaldību budžeta veidošanas avotus. Ja pašvaldību budžeti veidotos no PVN vai UIN, tad pašvaldības būtu motivētas, pirmkārt, domāt kā veicināt saimniecisko aktivitāti savā teritorijā, nevis veidot to kā ērtu guļamrajonu, cerot, ka to fabriku vai rūpnīcu labāk lai uzceļ kaut kur citur blakus, kā tas notiek pašreiz.

Tas viss lielā mērā ir tieši pašas "Vienotības" rīcības, vai pareizāk būtu teikt - bezrīcības sekas. Un tās pašreizējā kaismīgā darbošanās ar savu likumdošanas iniciatīvu liegt pašvaldībām sniegt atbalstu saviem iedzīvotājiem, atgādina Vinnija Pūka medības uz Milzu lempjiem, kad Vinnijs Pūks pēkšņi atklāja, ka tās nemaz nav Milzu lempja, bet gan viņa paša sapēdotās pēdas, pa kurām viņš dzenas pakaļ savam iedomātajam Milzu lempim.

Šis priekšlikums ir nevietā, nepārdomāts un neveiksmīgs un nesasniegs savu iecerēto mērķi, jo Rīgai ir vairākas iespējas, kā to apiet un padarīt bezjēdzīgu, lai tomēr varētu parūpēties par saviem iedzīvotājiem. Bet vai šī karstasinīgā priekšlikuma autori ir padomājuši par citām pašvaldībām, kuras tādēļ būs spiestas liegt saviem iedzīvotājiem atvieglojumus sabiedriskajā transportā, kā, piemēram, Sigulda? Izrādās, nevajag nemaz zāģu skaidas galvā, lai taisītu brēku par savām paša pēdām.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form