Izīda Gerkena: Automatizācija ir iespēja, ne drauds cilvēkiem  (1)

Nenoliedzami, mūsu nozarē un darba vidē ienāk arvien vairāk tehnoloģisku risinājumu, automatizējot ražošanas procesus, servisos palīdzot diagnosticēt kļūmes auto darbībā u.tml. Bet, jo vairāk tehnoloģiju un digitālo risinājumu, jo lielāka telpa bažām, ka tās aizstās cilvēku.

Šobrīd ikvienā industrijā novērojama tā dēvētā "Lielā atkāpšanās" ("The Great Resignation") un kopīgi varam vērot, ko nozīmē "piepelnīšanās ekonomika" ("gig economy"). Ir saglabājusies cilvēku vēlme būt mājās, strādājot attālināti, savukārt tehnoloģiju spēja aizstāt darbus, kas iepriekš bez cilvēka iesaistes šķita nepaveicami, ir ieviesusi raizes, ka tā ir teju eksistenciāla problēma. Taču, manuprāt, tā ir aplama un tuvredzīga interpretācija, kas patiesībā jāskata kā iespēja.

Starptautiskā profesionālo pakalpojumu sniedzēja "Deloitte" 2022. gada veiktais pētījums "Global Intelligent Automation", kas aptver respondentus (augsta un vidēja līmeņa vadītājus) no 35 valstīm, rāda, ka jau 74% uzņēmumu ievieš biznesa procesu automatizāciju, izmantojot dažādas programmatūras.

Tāpat kā jebkurā citā industrijā, arī auto nozarē ir virkne mazvērtīgu ikdienas darbu, kas būtu pakļaujami automatizācijai, tā ļaujot cilvēkresursiem pievērsties nozīmīgākiem, kvalificētākiem un atalgotākiem uzdevumiem. Automatizācija var pozitīvi mainīt strādāšanas pieredzi, proti, uzticot monotonus un tehniskus darbus tehnoloģijām, kam tie padodas labāk, mēs varam novirzīt cilvēkresursiem tos pienākumus, ko viedie risinājumi nespēj – piemēram, attiecību veidošanu, uz intuīciju balstītu lēmumu pieņemšanu, empātiju, līderību, kritisko domāšanu un problēmu risināšanu. Lai gan mums vēl ir tāls ceļš ejams, lai pilnībā sasniegtu šos mērķus, auto rūpniecības un servisa procesi ir labs piemērs, kas parāda, kā tehnoloģijas palīdz cilvēkam.

Piemēram, atsevišķi auto ražotāji gatavojas ieviest modulāro ražošanas principu. Proti, šobrīd strādnieki darbojas pēc "konveijera" principa, taču, ja kāds no darbiem prasa ilgāku laiku, tas ierobežo iespēju ātri paveikt nākamos darbus. Šis process tiek transformēts, strādniekiem darbojoties atsevišķās "ražošanas stacijās" un katrai no tām veicot konkrētus uzdevumus, kas nepieciešami auto komplektēšanai, savukārt automatizēti vadāmie transportlīdzekļi apgādās viņus ar nepieciešamajām sastāvdaļām.

Tikpat klasisks piemērs ir mūsu servisi, kur spēkrata diagnostika tiek veikta ar īpašām ierīcēm un datorprogammām, kas vēl pirms desmit gadiem bija vairāk vai mazāk manuāls darbs. Uzticot šādu darbu veikšanu tehnoloģijām, esam spējuši panākt to, ka servisa darbinieks var ne vien darīt tehniskus darbus, bet arī konsultēt klientus un kopumā paveikt remontu ātrāk. Un cilvēka darbs nav zudis.

Domāju, ka nākamajos gados daudzām organizācijām būs jāpieņem lēmumi par dažādu biznesa procesu digitalizēšanu un automatizēšanu, kas, protams, ietekmēs darbiniekus. Šādas izmaiņas ne vien dod uzņēmumam lielāku vērtību, bet arī ļauj darbiniekiem pilnveidot savu dzīvesstilu un karjeras ceļu, kas nav mazsvarīgi. Jāatzīst gan, ka šajā ziņā būtiska nozīme ir arī pašu darbinieku mērķtiecībai un elastībai.

Proti, cilvēki pārvietojas ar automašīnām jau gadiem ilgi – un turpinās to darīt. Šai nozarei ir milzu potenciāls, ko var izmantot kā jaunie, tā jau pieredzi guvušie speciālisti. Nākamajos desmit gados autobūvē un auto servisos būs nepieciešams vairāk darbinieku, kas ir zinoši automatizācijas, robotikas un mākslīgā intelekta jomā, spējot vadīt tehnoloģijas. Nemaz nerunājot par to, ka regulāra kompetenču papildināšana vairs nebūs izvēle, bet gan akūta nepieciešamība, jo šī industrija ir vienā ritmā ar tehnoloģisko evolūciju.

Nevaru noliegt, ka darbinieka konkurētspēju noteiks viņa paša ambīcijas, taču arī uzņēmējs nevarēs noraudzīties no malas, jo jau tā izaicinājumiem bagātajā darba tirgū, ir ieinteresēts darbaspēka pilnveidošanā. Digitalizācija ir spēcīgs impulss darbinieku attīstībai, un darba devēja uzdevums būs investēt darba ņēmēju pārkvalificēšanā, vienlaikus nevairoties skaidri stāstīt par ieguvumiem, ko sniedz tehnoloģijas, iedrošinot darbiniekus būt atvērtiem pārmaiņām.

Jābūt gataviem, ka tehnoloģijas pildīs ikdienas darbus kopā ar cilvēkiem, savukārt pilna laika darbiniekiem līdzās būs kolēģi, kas strādā gabaldarbus, pusslodzi vai ir "freelance". Es esmu pārliecināta, ka cilvēks savu vērtību nezaudēs, un nākotnē ikviena līdera un organizācijas svarīga funkcija būs atrast jaunus veidus, kā tehnoloģijas var atbalstīt cilvēka darbu.