Vadot uzņēmumu šajā satricinājumu periodā, ir skaidrs, ka cilvēkresursu loma ir ne vien pieaugusi, bet arī ievērojami transformējusies. Tiesa, lai arī no kuras šķautnes raugāmies, ieguvējs ir klients.
Globāli automobiļu programmatūras un elektronikas tirgus ir gatavs stabilai izaugsmei. Proti, saskaņā ar "McKinsey" ziņojumu, automobiļu programmatūras nozare katru gadu līdz 2030. gadam augs par 9%. To galvenokārt ietekmēs jaunu auto funkciju izstrāde, uzlabotas auto vadīšanas palīdzības sistēmas, autonomās braukšanas tehnoloģijas u.tml. Bet, kā tas ietekmē nozares darbiniekus?
Attīstoties tehnoloģijām, Latvijā līdzīgi kā citviet Eiropā, jūtami mainās sertificēto auto servisu darba specifika, to darbiniekiem fokusējoties uz elektrifikāciju, nevis tikai mehāniku, kā tas bija agrāk. Nav runa tikai par automašīnām ar iekšdedzes dzinējiem, kas katru gadu tiek bagātinātas ar arvien jauniem tehnoloģiju meistardarbiem. Servisos arvien biežāk nonāk elektromobiļi, kas savā uzbūvē ir krietni atšķirīgāki. Un, lai gan elektroauto parasti ir nepieciešams mazāk remontdarbu, darbs ar šiem spēkratiem prasa padziļinātas zināšanas elektronikas jomā.
Auto būvē palielinoties elektrifikācijai, izskan bažas, ka servisu ikdienā varētu būtiski samazināties cilvēkresursu darbs, bet tā nav. Drīzāk līdzās speciālistiem, kas pārzin mehāniku, arvien biežāk sastapsim elektriķus un programmētājus. Nevar apgalvot, ka mehāniķu darbs tiks apdraudēts, jo realitātē šie meistari jau šobrīd strādā ar programmatūrām un diagnostikas iekārtām, kas prasa digitālās prasmes. Protams, tās jāasina patstāvīgi. Piemēram, "Moller Auto" servisu darbinieki regulāri apgūst jaunākās zināšanas.
Spēcīgs zināšanu kopums par spēkratiem, ir pavēris durvis tam, ka servisu speciālisti daļēji pilda arī klientu apkalpošanas funkcijas. Kā tas notiek? Pirms 5, 10 gadiem mēs nevarējām iedomāties, ka klients varētu nedoties uz servisu klātienē, lai apskatītu savu auto, vienotos ar speciālistiem, kādi remontdarbi ir veicami u.tml. Tagad mūsu cilvēki aktīvi izmanto viedierīces, piemēram, ierakstot auto apskati video formātā un uzreiz vienojoties ar klientu, par darbiem kas veicami, sniedzot padomus auto tehniskajā uzturēšanā, parādot remontdarbu progresu u.tml. Un tieši šī spēja operatīvi un skaidri vienoties ar klientu par nākamajiem remontdarbu soļiem attālināti tiek augsti vērtēta no patērētāju puses, kuriem laiks ir zelta vērtē.
Cilvēkiem arvien vairāk pašizglītojoties tiešsaistē un pat patstāvīgi pieņemot lēmumus par pirkumu, tiešais kontakts ar pircēju paliek retāks. Tāpēc tieši šī tendence ir "kutinājusi" prātus pārdošanā strādājošajiem. Arī "Mckinsey" pētījums liecina, ka pirms 10 gadiem cilvēki nāca uz dīleru centriem vismaz 5 reizes līdz pieņēma lēmumu par pirkumu, bet tagad vizīšu skaits ir sarucis līdz 1,6. Taču, neraugoties uz to, arī mūsu cilvēki pārdošanas sektorā ir atraduši virkni veidu, kā pielāgoties un pilnveidot pircēja ceļu līdz savam auto, saglabājot klientu ilgtermiņā – tagad zinām, kā pastāstīt par automašīnām tiešsaistē, izmantojot foto, video iespējas, vienlaikus investējot arī mājas lapas uzlabošanā un tā bruģējot ceļu tam, lai mēs nākotnē varētu daļēji kļūt arī par virtuālu auto dīleri. Taču es nevarētu apgalvot, ka cilvēku darbs šajā jomā izzudīs – cilvēciskais kontakts, vismaz viena saruna klātienē, palīdzība dokumentu sakārtošanā un vēl virkne citu lietu būs tās, kur bez reāla cilvēka darba neiztiksim.
Līdzās tam, klientu apkalpošanai nav iespēju "snaust". Proti, jaunu saskarsmes punktu radīšana ar klientiem, tā piepildot viņu augošās vajadzības, ir šo cilvēku galvenais uzdevums. Ne velti gadu laikā esam kļuvuši par vadošo tirgus spēlētāju, kas līdzās jaunu un mazlietotu auto pārdošanai, piedāvā arī tādus pakalpojumus kā auto abonēšana, apdrošināšana u.c. Vai pie tā apstāsimies? Visticamāk, nē.
Tik dinamiskā biznesa vidē un neskaidros ekonomiskajos apstākļos kā šobrīd, talantīgi un pārmaiņām gatavi darbinieki būs tie, kas sniegs būtisku artavu uzņēmējdarbības izaugsmei. Jau zinām, ka mūs sagaida pavisam jaunu inovāciju kā mākslīgais intelekts plašāka integrēšana ikdienas darbā, un tas noteikti pamainīs darbinieku lomu vēl vairāk. Proti, virzāmies uz to, ka AI un AR pārziņā nodosim mazāk nozīmīgus ikdienas darbus, taču tas sniegs iespēju aizpildīt prātus ar jaunām inovācijām. Biznesa videi vien atliek pieņemt to, ka robežas starp to, kādu lomu un funkcijas veic viens vai otrs kolēģis, izplūdīs arvien vairāk.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
