Foto: Privātais arhīvs
Kā mēs varam līdzsvarot vārda brīvību un mūsu kopienas drošību? Šī nav jauna problēma, tomēr pandēmija ir rosinājusi diskusijas par to, kā cīnīties pret dezinformāciju tiešsaistē.

Ir svarīgi atzīmēt – kāda "Facebook" ieraksta patiesums vai nepatiesums vēl nav iemesls to dzēst. Es uzskatu, ka cilvēkiem ir tiesības izpausties un sākt sarunas un diskusijas. Tomēr mums ir pienākums identificēt potenciāli neprecīzus viedokļus un apgalvojumus, kas var radīt reālu kaitējumu.

Galu galā ir atšķirība, vai tu apgalvo, ka Covid-19 vakcīnas nav drošas, vai arī stāsti, ka tavs visu laiku iecienītākais rakstnieks ir Džeimss Džoiss, lai izklausītos izsmalcināti, bet paklusām daudz labprātāk lasi "Hariju Poteru". Tā kā mūsu platformās pieejamais saturs ir daudzveidīgs un niansēts, tādai pašai jābūt arī mūsu atbildei cīņā pret dezinformāciju, vienlaikus garantējot vārda brīvību.

Un tāpēc mēs savu stratēģiju cīņā pret dezinformāciju iedalām trīs daļās. Covid-19 ietekme uz diskursu sabiedrībā ir parādījusi, ka katra no šīm daļām ir vienlīdz svarīga.

Kaitējuma novēršana

Pirmkārt, mēs dzēšam kontus un saturu, kas pārkāpj mūsu kopienas standartus, lai garantētu platformas drošību un drošumu. Dezinformācija nereti ietver ne vien nepatiesu informāciju, bet arī naida runu, agresiju un citus mūsu noteikumu pārkāpumus, piemēram, identitātes viltošanu. Mēs stingri vēršamies pret viltus kontiem, kas nereti ir dezinformācijas izplatītāji, – šobrīd mēs katru dienu dzēšam vairāk nekā miljonu viltus kontu jau to izveides brīdī. Mēs arī vēršamies pret balsotāju ierobežošanu un jebkādu dezinformāciju, kas var izraisīt reālu vardarbību vai reālu kaitējumu.

Runājot par pandēmiju, laikā no 2020. gada marta līdz oktobrim mēs "Facebook" un "Instagram" tīklos esam dzēsuši vairāk nekā 12 miljonus ierakstu, kas radīja tiešu apdraudējumu cilvēku veselībai un dzīvībai, piemēram, ieteikumus izmantot balinātāju ārstēšanā pret Covid-19 un apgalvojumus, ka sociālā distancēšanās nekādi neietekmē vīrusa izplatību.

Mēs šo politiku attiecinām arī uz dezinformāciju par vakcīnām. Strādājot ar vadošajām veselības organizācijām, piemēram, PTO, mēs esam izveidojuši sarakstu ar biežāk minētajiem nepatiesajiem apgalvojumiem par Covid-19, vakcīnām pret to, kā arī vakcināciju kopumā, un globālās pandēmijas laikā mēs tos dzēšam no savām platformām. Turklāt "Facebook" lapas un grupas un "Instagram" konti, kas atkārtoti dalīsies ar šiem atmaskotajiem apgalvojumiem, tiks dzēsti no mūsu platformām. Un grupās, kurās administratori vai dalībnieki ir pārkāpuši mūsu Covid-19 noteikumus, mēs dažiem administratoriem uzliekam pienākumu apstiprināt visus ierakstus šajās grupās.

Melu ietekmes mazināšana

Mēs uzskatām, ka nedrīkstam tā vienkārši dzēst kaut ko tikai tāpēc, ka tā nav patiesība. Tomēr tas nenozīmē, ka mēs vēlamies, lai mūsu platformās brīvi izplatītos nepatiess vai zemas kvalitātes saturs. Tāpēc mēs mazinām tāda satura izplatību, kas tiešā veidā nepārkāpj mūsu kopienas standartus, bet tomēr ir saistīts ar negatīvu pieredzi, lai šo saturu redzētu mazāk cilvēku.

Tas ietver sensacionālu, nevēlamu saturu, piemēram, klikšķēsmas un iesaistes ēsmas, kā arī viltus ziņas. "Facebook" ir pirmā digitālā platforma, kas ir palaidusi plašu faktu pārbaudes programmu, kuras ietvaros mēs sadarbojamies ar vairāk nekā 80 trešo pušu faktu pārbaudītājiem, kas runā vairāk nekā 60 valodās, un mēs pastāvīgi paplašinām šīs sadarbības pārklājumu.

Pandēmija no jauna izgaismoja mūsu partneru sniegto pienesumu. Ar viņu atbalstu mēs pagājušajā gadā no marta līdz oktobrim varējām attēlot brīdinājumus par gandrīz 170 miljoniem ierakstu. Mēs zinām, ka šo brīdinājumu dēļ 95% cilvēku izvēlējās neklikšķināt uz attiecīgā satura un neapskatīt to

Uzticamas informācijas nozīmīgums

Kad informācijas uzticamība masveidā ietekmē cilvēku veselību un dzīvi, ir vienlīdz svarīgi ne tikai minimizēt dezinformācijas izplatību, bet arī stiprināt publisko veselības iestāžu redzamību un autoritatīvas informācijas pieejamību.

Tāpēc mūsu dezinformācijas apkarošanas stratēģijas trešais pīlārs ir cilvēku informēšana, nodrošināt plašāku kontekstu, lai viņi paši var izvēlēties, ko lasīt, kam uzticēties un ar ko dalīties. Lai to paveiktu, jau pandēmijas pašā sākumā mēs platformā izveidojām Covid-19 informācijas centru, kura materiāli nepārtraukti tiek papildināti ar informāciju no uzticamiem avotiem, piemēram, Latvijas Veselības ministrijas un PTO. Ar centra, kurš darbojas 189 valstīs, starpniecību un ziņu plūsmas paziņojumiem mēs esam vairāk nekā 2 miljardiem cilvēku visā pasaulē nodrošinājuši uzticamu informāciju par pandēmiju.

Runājot par dezinformācijas apkarošanu, mēs darbojamies ļoti agresīvā vidē. Mūsu darbs nekad nebūs pabeigts. Bet mēs turpinām attīstīt jaunus veidus, lai cīnītos pret šo pastāvīgi progresējošo problēmu, piemēram, Covid-19 informācijas centrs, kurš ieņem centrālo vietu cīņā pret dezinformāciju mūsu platformās, ir kalpojis par atskaites punktu Klimata zinātnes informācijas centra izveidē.

Tajā ir iekļautas jaunākās ziņas no pārbaudītiem avotiem par klimata pārmaiņām, kas ir mūsu laikmeta nozīmīgākā problēma, un arī šajā jomā dezinformācijas apkarošanai ir milzīga nozīme. Mēs ceram, ka būsim labi tam sagatavoti. Mēs, "Facebook", noteikti cenšamies tādi būt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!