Apdrošināšanā mēs jau esam pieraduši pie daudzām labām lietām, piemēram, polišu iegādes un atlīdzību pieteikšanas tiešsaistē. Lai tas varētu notikt, apdrošinātāju sistēmas tiešsaistē strādā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras, Ceļu policijas, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, banku, Valsts ieņēmumu dienesta un citu institūciju datubāzēm un sistēmām.
Mums ir jādodas tālāk un jāstrādā pie nākamo datubāzu savietošanas un datu apmaiņas, sadarbojoties jau ar mazākām informācijas sistēmām specifiskos jautājumos. Pat viena nieka papīra izziņa tērē kā privāto kompāniju, tā valsts vai pašvaldības publiskos resursus, t.i., mūsu nodokļos samaksāto naudu, kā arī apdrošināšanas klientu laiku un naudu.
Neapkrāpt valsti un citus nodokļu maksātājus
Latvijā viens no visbiežāk izmantotajiem apdrošināšanas veidiem ir veselības apdrošināšana, pērn tajā atlīdzībās klientiem izmaksāti 60,7 miljoni eiro. Pašlaik veselības aprūpes iestāžu pieeja un līgumi ar apdrošinātājiem ir dažādi. Nereti pakalpojums vispirms ir jāapmaksā klientam pašam, un tikai pēc tam viņš var iesniegt čeku apdrošinātājam un saņemt pienākošos atlīdzību. Iesniegt čekus apdrošinātājiem ir ērti – elektroniskā formā kā attēlus. Diemžēl tos pašus čeku attēlus var iesniegt arī VID un saņemt nodokļa atmaksu par attaisnotajiem izdevumiem arī no valsts (kas vairs nepienākas). Lai novērstu dubultu čeka iesniegšanu un apmaksu, būtu jārod iespēja, kā VID un apdrošinātāji varētu sadarboties, lai vairs nebūtu iespējama nodokļu maksātāju naudas izkrāpšana.
Vienotas e-identitātes nepieejamība uzņēmumiem
Valsts ir ieviesusi ērtu personas e-identitātes pārbaudes (vienotā pieteikšanās) risinājumu portālā "latvija.lv", diemžēl šobrīd pastāvošā likumdošana nenodrošina šī risinājuma izmantošanu uzņēmumiem, tas ir pieejams tikai valsts institūcijām. Tādēļ komersanti vai nu maksimāli izvairās no personas e-identitātes noskaidrošanas, vai arī izmanto savām iespējām un sapratnei atbilstošus risinājumus, kas ne vienmēr nodrošina ērtu un drošu personas e-identitātes pārbaudi.
Konkrēts piemērs: apdrošināšanas kompānijas vairumā gadījumu kā e-identitātes apliecināšanas rīku izmanto internetbanku autorizāciju vai e-parakstu. Katra apdrošināšanas sabiedrība atsevišķi slēdz līgumus ar bankām par internetbanku izmantošanu, un viens apdrošinātājs ir noslēdzis līgumus ar četrām bankām, cits ar sešām, bet cits – ar piecām. Ja "latvija.lv" autorizācijas risinājums būtu pieejams arī komersantiem, tad e-pakalpojumus jebkurā apdrošināšanas kompānijā varētu izmantot jebkuras bankas klients, jo "latvija.lv" ir teju visu banku autorizācija (10 bankas) + e-paraksts (visās 3 versijās).
Iespēja autorizēties ar "latvija.lv" ir aktuāla un noderīga ne tikai apdrošinātājiem, bet arī daudziem citiem privātā sektora uzņēmumiem ar plašu klientu loku, piemēram, telekomunikācijas un citi sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem.
Ne visas receptes iespējams izrakstīt e-veselības sistēmā
Jau kādu laiku dzīvojam ar e-receptēm, kas tiek izrakstītas e-veselības sistēmā. Tomēr, kā izrādās, ne visas receptes var būt elektroniskas. Ja zāļu iegādi pilnībā vai daļēji apmaksā apdrošinātājs (tas ir, cilvēkam ir laba veselības apdrošināšanas polise), ārstam vēl aizvien ir jāizraksta papīra recepte. Vai tas ārstam, kurš ir ieguldījis laiku un naudu, lai pārietu uz darbu e-veselībā, un ikdienā jau strādā šajā sistēmā, ir ērti? Nav! Tāpat nav ērti arī klientam, kuram atkal jāatminas paņemt papīra recepti. Galu galā papīra dokumentu aprites mazināšana bija viens no e-veselības pamata uzdevumiem.
Invaliditātes datubāze
Ja cilvēks ir cietis negadījumā, kļuvis par invalīdu un viņam ir apdrošināšana, kas paredz atlīdzības izmaksu, šobrīd ceļš līdz naudas saņemšanai abām pusēm ir grūts un ilgs. Apdrošinātājiem nav pieejama invaliditātes datubāze, kurā varētu ātri un ērti gūt ziņas par to, vai invaliditāte ir saistīta ar konkrēto negadījumu. Cilvēkam, kurš jau tā ir cietis un dažkārt ir pat ar apgrūtinātu pārvietošanos, jādodas no vienas iestādes uz otru, no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pie apdrošinātājiem. Apdrošinātājiem ir vēl sliktāk – ja agrāk varēja no Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas pusmanuālā veidā saņemt izziņu, tad tagad komisija vairs tādas neizsniedz, bet sūta apdrošinātājus pie ģimenes ārstiem. Atgādināšu, ka Latvijā ir vairāk nekā 1300 ģimenes ārstu... Tā vietā, lai pārietu uz informācijas apmaiņu starp datubāzēm, efektivizējot procesu, apdrošinātāji ir spiesti meklēt ģimenes ārstus un mēģināt no viņiem dabūt kādu informāciju, visbiežāk manuālā, papīra veidā. Ja datubāzes būtu savietotas, izziņas vispār nebūtu vajadzīgas, pat ne elektroniski.
Maksa par informāciju no valsts datubāzēm sadārdzina pakalpojumus
Daudzos valsts reģistros tiek uzkrāta arī komersantiem visnotaļ noderīga informācija, piemēram, dati Iedzīvotāju reģistrā, zemesgrāmatā, kadastrā, e-veselībā. Lai gan šo reģistru uzturēšana tiek segta no valsts budžeta līdzekļiem, vairums valsts institūciju par datu sniegšanu no reģistriem no komersantiem prasa papildu maksu, turklāt maksas noteikšanā netiek ievērota konsekvence – līdzīga apjoma datu saņemšana no dažādiem reģistriem izmaksu ziņā var atšķirties vairākas reizes. Ja komersantiem šī informācija būtu nepieciešama peļņas gūšanai vai tā būtu kā īpaši jāsagatavo, tas vēl būtu saprotams, bet tā nav. Piemēram, personas datu pārbaude Iedzīvotāju reģistrā nepieciešama, lai pārbaudītu patērētāja norādīto datu korektumu. Tā kā datu saņemšana ir maksas pakalpojums, komersantam nākas paļauties uz patērētāja norādīto informāciju, kas bieži nav korekta, un rezultātā patērētājs nesaņem pakalpojumu. Arī īpašuma apdrošināšanā ir nepieciešams pārliecināties, vai konkrētā īpašuma kadastra informācija ir pareiza. Maksas pieprasīšana datu pārbaudi sadārdzina, attiecīgi apdrošinājuma ņēmējam šī apdrošināšana izmaksā dārgāk.
Ja gribam konkurētspējīgu un efektīvu valsti, tad sīkumu nav un ir pastāvīgi jāstrādā pie procesu uzlabošanas. Efektīva valsts nav iedomājama bez efektīvi strādājošiem uzņēmumiem, bet šādi uzņēmumi nevar pastāvēt bez efektīvas datu apmaiņas ar valsts iestādēm. Jāstrādā un jācer, ka arī valsts institūciju darbinieki to saprot.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
