Savukārt apdrošinātāji redz arī medaļas otru pusi, kas raisa jautājumus ne tik daudz par administratīvo slogu, kā par normatīvu ievērošanu dzīvē. Jo īpaši ziemā, apkures sezonas laikā, kad ir klaji redzamas drošības noteikumu neievērošanas sekas.
Nodeg jaunas ekspluatācijā nodotas mājas
Apdrošināšanas kompānijas nereti saskaras ar situācijām, kad nesen uzbūvēta vai nopirkta apdrošināta jauna māja nodeg un tās īpašnieks vēršas pie apdrošinātāja, lai tiktu segti radušies zaudējumi. Diemžēl daudzos gadījumos atlīdzības izmaksu nākas atteikt, jo vienkārši nav ievēroti vai nu apdrošināšanas līguma nosacījumi, vai arī ir brutāli pārkāpti mājas ugunsdrošības noteikumi vai būvnormatīvi. Jo vairāk satraucoša šī tendence ir tādēļ, ka šīs nodegušās mājas ir bijušas nodotas ekspluatācijā, tātad vismaz teorētiski tajās ir pārbaudīta un akceptēta ugunsdrošības noteikumu ievērošana. Vismaz uz papīra. Bet kā ir dzīvē?
Tikai daži piemēri no apdrošinātāju prakses, kur ļoti būtisku ugunsdrošības noteikumu pārkāpumu dēļ ir nodegusi jauna privātmāja. Pircējs vasaras sezonā iegādājas pa pusei pabeigtu māju, un līdz pat ziemai viss ir kārtībā. Iestājoties aukstam laikam un sākot intensīvi kurināt, no karstuma ir aizdedzies materiāls ap skursteni, kas ne tuvu nav bijis paredzēts šādiem mērķiem. Izmantotie materiāli nebija redzami, jo bija paslēpti aiz rīģipša. Cits piemērs – koka apdare izmantota pārāk tuvu skurstenim un arī ir aizdegusies apkures sezonas laikā. Vēl trešais – nepareiza dūmvada izbūve, nepietiekami to izolējot un pavirši savienojot montāžas vietās.
Drošības pārbaudes nedrīkst būt formālas, un tās nedrīkst samazināt
Taču visi minētie ugunsnelaimes gadījumi varēja arī nenotikt, ja:
mājas būvniecības laikā būtu konsekventi ievēroti visi normatīvi, kas attiecas uz ugunsdrošību;
nododot māju ekspluatācijā, visa veida drošības pārbaudes būtu veiktas nevis formāli, bet pēc būtības;
klients būtu uzmanīgi lasījis apdrošināšanas līguma nosacījumus un centies savā mājā praksē pārliecināties, vai nosacījumi ir tiešām ievēroti.
Taču ir zināmi arī cita veida piemēri. Viens no tiem – inspektors, pārbaudot ēkas ugunsdrošības noteikumu ievērošanu pirms tās pieņemšanas ekspluatācijā, ir licis izveidot caurumu rīģipša apšuvumā ap skursteni, lai pārliecinātos par izmantotajiem materiāliem. Protams, ēkas īpašnieks par to nebija sajūsmā, taču iespējams, ka šī pārbaude izglāba viņa māju no ugunsgrēka.
Pēc Valsts kontroles aicinājuma publiskajai pārvaldei mazināt birokrātiskos un administratīvos šķēršļus privātmāju būvniecībā droši vien sāksies diskusijas par kritērijiem un procesiem, ko varētu atvieglot. Latvijas Apdrošinātāju asociācija uzskata, ka par pirmo un galveno kritēriju, izvērtējot būvniecības normas un procesa ilgumu, ir jānosaka tieši drošība – ēkas konstrukciju drošība, ugunsdrošība un pārējo inženiertehnisko risinājumu drošība.
Uz drošības pārbaužu un uzraudzības rēķina būvniecības process noteikti nebūtu īsināms un atvieglojams. Pēc Zolitūdes traģēdijas nevienam vairs nav šaubu par to, ka sabiedriskajām ēkām drošība ir kritērijs Nr. 1, un tieši tāpat mums jālūkojas arī uz privātmājām. Mājas ir vieta, kur mums justies droši, mierīgi un mājīgi, nevis panikā nakts vidū glābt ģimeni un iedzīvi no liesmām.
Gan ēkas būvniecības laikā, gan tad, kad tā tiek nodota ekspluatācijā, ir ļoti svarīga jēgpilna drošības noteikumu ievērošana un kontrole, lai izvairītos no traģiskām nelaimēm mājas lietošanas laikā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
