Jānis Āboliņš: AT Senāta lēmums draud izraisīt anulētu privātpersonu maksātnespējas procesu lavīnu  (29)

AT Senāta pasludinātā interpretācija par kārtību, kādā īstenojams privātpersonas maksātnespējas process un saistībām, kas tā laikā jāpilda personai, varam sagaidīt, ka tūkstošiem cilvēku, kas maksātnespējā sākuši sakārtot savu finanšu situāciju, viss sasniegtais tiks anulēts. Ko, lai dara tas vienkāršais cilvēks, kurš, cerot uz tiesiskās paļāvības principu, šobrīd ir iedzīts pilnīgā neziņā par gaidāmo.

Īstu satricinājumu maksātnespējas nozarē un indikācijas par drīzumā gaidāmu anulētu maksātnespējas procesu lavīnu, izraisīja Augstākās tiesas Senāta lēmums, kas atstāj spēkā iepriekš Bauskas rajona tiesā pieņemto lēmumu. Proti, 2017. gada 25. jūlijā Bauskas rajona tiesa (tagad Zemgales rajona tiesa), kādas sievietes privātpersonas maksātnespējas lietā, pēc maksātnespējas procesā noteiktās bankrota procedūras – atbilstoši likumam un MK noteikumiem, tās laikā tiek pārdots viss parādnieka īpašums - noraidīja parādnieces pieteikumu par saistību dzēšanas procedūras pasludināšanu un saistību dzēšanas plāna apstiprināšanu, kuru izpildot, tiek izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process. Prasības noraidīšanas pamatojums – sieviete bankrota procedūras laikā nav daļu no saviem ienākumiem novirzījusi kreditoru prasījumu segšanai. Saskaņā ar tiesas interpretāciju par situāciju, tas būtiski apgrūtinājis maksātnespējas procesa efektīvu norisi, liedzot kreditoriem saņemt tiem pienākošos maksājumus. Noraidījums tika pamatots ar pārkāpto Maksātnespējas likuma 140. panta 1. punktu, 139. panta 1. punktu un 172. panta ceturto daļu.

Tiesa tikai sev zināmu apsvērumu dēļ neņēma vērā to, ka kopš 2015. gada 1. marta, kad stājās spēkā grozījumi Maksātnespējas likumā, privātpersonai sava maksātnespējas procesa bankrota procedūras laikā nav uzlikts pienākums daļu ienākumu novirzīt kreditoru prasību segšanai. Vēl vairāk – kopš 2014. gada, kad darba grupa strādāja pie grozījumiem Maksātnespējas likumā, starp kreditoru un kredīta ņēmēju interešu pārstāvjiem bija noslēgta mutiska vienošanās, kas parādnieku bankrota procedūras laikā atbrīvoja no ikmēneša maksājumiem saistību dzēšanai.

Tolaik pat kreditori atzina, ka pati bankrota procedūra parādniekam ir finansiāli dārga, viņam ir jāsamaksā visas ar maksātnespējas procesu saistītās izmaksas – tostarp valsts nodevas un likumā noteiktā atlīdzība administratoram, tādēļ šo mēnešu laikā, kamēr tiek realizēta visa parādnieka manta, viņš no vismaz 1/3 daļas savu ienākumu novirzīšanas kreditoru prasību dzēšanai ir atbrīvots. Kā nekā, bankrota procedūra tiek īstenota ar mērķi, visu parādnieka mantu pārdot par iespējami augstāku cenu, lai maksimāli segtu kreditora prasību. Ir iespējams, ka, pārdodot visus īpašumus, cilvēks jau spēj 100 % apmērā segt kreditoru prasību, tādēļ pārdošanas laikā likt viņam maksāt arī daļu no ienākumiem ir neloģiski. Strādājot pie likuma grozījumiem, to atzina arī kreditori un likumā tika veikti atbilstoši grozījumi. Saskaņā ar tiem, vismaz 1/3 daļu no saviem ienākumiem saistību dzēšanai parādnieks sāk maksāt katru mēnesi pēc bankrota procedūras noslēguma, saskaņā ar apstiprināto saistību dzēšanu plānu. Kā interesēs tiesa pēkšņi izdomāja, ka likumā rakstīts citādi, nav saprotams.

Nozarei šokējošo Bauskas rajona tiesas lēmumu apstrīdēja Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurors. Viņš, lūdzot Augstākās tiesas Senātu Bauskas rajona tiesas lēmumu noraidīt un nosūtīt lietu atpakaļ skatīšanā 1. instances tiesā, norādīja, ka no Maksātnespējas likuma jau kopš 2015. gada 1. marta ir izslēgts 137. panta 11. punkts, kas noteica, ka administratoram ne retāk kā reizi ceturksnī jāizmaksā kreditoriem naudas līdzekļi saistību segšanai. Ģenerālprokuratūra akcentēja, ka no grozījumiem Maksātnespējas likumā ir secināms, ka kopš 2015. gada 1. marta parādniekam vairs nav pienākuma bankrota procedūras laikā 1/3 no saviem gada ienākumiem novirzīt kreditoru prasījumu apmierināšanai un bankrota procedūras laikā parādnieks ir tiesīgs paturēt visus savus ienākumus pilnā apmērā, līdz saistību dzēšanas plāna pieņemšanai un apstiprināšanai. Prokuratūras pozīciju aizstāvēja un atbalstīja arī Maksātnespējas administrācija. Turklāt kārtība, kas bankrota procedūras laikā parādnieku atbrīvo no daļas ienākumu novirzīšanas kreditoru prasību segšanai, kopš 2015. gada 1. marta, visas tiesas Latvijā arī ņēma vērā ikvienā maksātnespējas procesa lietā.

Šā gada martā Augstākās tiesas Senāts Ģenerālprokuratūras iesniegto protestu par Bauskas rajona tiesas lēmumu izskatīja. Juristiem un maksātnespējas jomas ekspertiem AT Senāts pieņēma šokējošu lēmumu, Bauskas tiesas spriedumu atstājot spēkā.

Likuma interpretācijas dēļ, kas tiek pamatota arī ar argumentu, ka tiesa zina, ko ar likuma grozījumiem bija domājis likumdevējs, konkrētās personas maksātnespējas process tā arī nav īstenots. Rezultātā, viņai ir pārdoti visi īpašumi, no kuriem gūtie līdzekļi novirzīti saistību dzēšanai, bet tas nekādā veidā viņu nav atbrīvojis no atlikušo saistību dzēšanas pilnā apmērā. Viņai maksātnespējas process ir atteikts. Turklāt ir sākusies īsta lavīna – balstoties uz Augstākās tiesas Senāta lēmumu, kreditoru pārstāvji un maksātnespējas administratori ne vien izvirza jaunas – likumā neparedzētas - prasības par daļu ienākumu novirzīšanu procesam arī bankrota procedūras laikā, bet ir arī indikācijas par vēlmi celt augšā vecās, jau apstiprinātās lietas.

Rezultātā tūkstošiem cilvēku, kas sākuši savu maksātnespējas procesu, piemēram, pirms gada vai diviem un saskaņā ar iepriekš tiesās pasludināto plānu, kārtīgi katru mēnesi vismaz 1/3 daļu no ienākumiem novirza kreditoru prasību segšanai, nonākuši bezizejas situācijā. No vienas puses viņi ir pārdevuši visu mantu, lai segtu saistības un saistību dzēšanai pārdošanā iegūtie līdzekļi arī tiek novirzīti, viņi godprātīgi veic ikmēneša maksājumus, taču jebkurā mirklī viņiem visa procesa iziešana un noslēgšana var būt atteikta vai atcelta. Ir izraisīts milzīgs satricinājums un lavīnveidīgā privātpersonu maksātnespējas procesu atcelšana ir tikai laika jautājums.

Tiesu vara ir neatkarīga un tādai tai arī jābūt. Taču, kā interesēs tiesa nevienam nesaprotamā veidā interpretē ne vien likumā rakstīto, bet arī likumdevēja domas un ieceres, likumu rakstot? Ja tiesai bija šaubas vai jautājumi par to, ko likumdevējs bija domājis, rakstot grozījumus Maksātnespējas procesa likumā, to oficiālā veidā tiesa varēja noskaidrot. Arī Latvijas kredītņēmēju asociācija pēc neizprotamā AT Senāta lēmuma vērsās Saeimas Juridiskajā komisijā, kas izstrādāja grozījumus, ar lūgumu precīzi paskaidrot, kā grozījumi interpretējami un ko likumdevējs domājis, tos pieņemot. Bez jebkādas vilcināšanās un sarežģījumiem, drīz oficiāli saņēmām arī atbildi, kurā norādīts – privātpersonas bankrota procedūras laikā viņai nav pienākums daļu ienākumu novirzīt kredītsaistību dzēšanai. Skaidrojumu par likuma interpretāciju šaubu gadījumā būtu varējusi lūgt arī tiesa. Tā vietā šobrīd ir stājies spēkā spriedums, kas var iznīcināt tūkstošiem cilvēku. Tie ir cilvēki, kas līdz šim ticēja juristiem, ticēja kredītņēmēju asociācijai un likumdevējam, kurš apgalvoja – bankrota procedūras laikā visi ienākumi paliek parādnieka rīcībā – saistību dzēšanai šajā brīdī nekas nav jānovirza. Ko tam nabaga cilvēkam darīt tagad, apzinoties, ka viss sasniegtais un maksātais būs bijis veltīgs.

Lai situāciju steidzami atrisinātu un tūkstošiem cilvēku pasargātu no anulētiem maksātnespējas procesiem, Latvijas kredītņēmēju asociācija aicina likumdevēju un izpildvaru Tieslietu ministrijas personā, sniegt precīzu formulējumu, piemēram, ar publikāciju oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" tam, kā 2015. gadā pieņemtie grozījumi maksātnespējas likumā interpretējami.

Lai izvairītos no jebkādiem pārpratumiem, būtu lietderīgu, lai Maksātnespējas likuma grozījumu izstrādātājs, publiski pauž arī savu domu un gribu, kuras dēļ grozījumi vispār tika skatīti un pieņemti.