Jānis Bergs: Kas Amerikā ir citādāk  (25)

SAF piedalījās liela vairumtirgotāja organizētā ikgadējā "bezvadu" industrijas ražotāju izstādē. Pasākums notiek pilsētas lielajā futbola stadionā. Kad amerikāņi runā par futbolu, tad ar to tiek domāts amerikāņu futbols, kas ir vairāk līdzīgs regbijam, un ir populārākais sporta veids Amerikā. Īpašā cieņā tas ir Denverā, jo mūsu komanda Broncos tikko uzvarēja Super Bowl un ir neapstrīdami pasaules čempioni.

Tātad izstāde, jeb kā amerikāņi to sauc, "šovs" notiek Fīniksas universtitātes futbola stadionā. Vērts uzmest aci šīs stadiona Vikipēdijas lapai – par Amerikas mērogu liecina kaut vai tas, ka projekta izmaksas bijušas ap 500 miljoni ASV dolāru.

Šovs notiek futbola stadionā ne tikai tāpēc, ka tas ir milzīgs, bet arī tāpēc, ka tā ir ideāla "wireless industrijas" iespēju demonstrēšanas vieta. Vajadzīgi pamatīgi ieguldījumi, lai stadionā, kura ietilpība ir 78 000 cilvēku, normāli strādātu gan mobilie telefoni, gan wifi tīkli. Šādus produktus tad arī mūsu vairumtirgotājs pārdod. Interesanti, ka pie mūsu stenda piestāja apmeklētāji, kuri atcerējās un sveicināja Kristapu, kurš pirms pāris gadiem vadīja SAF ASV biroju, un turklāt izstāstīja daudz interesantu stāstu no nozares vēstures. Amerika ir liela zeme, bet pati nozare ir neliela, cilvēki cits citu pazīst un atceras. Tāpēc arī high tech nozarē vienīgā iespēja izsisties ir kaut ko ražojot globālajam vai vismaz kādam lielajam tirgum. Latvijas mazajā tirgū vietu ir pavisam maz.

Mana pirmā izstāžu pieredze Amerikā bija Lasvegasā ar FMS, kur Microstrategy partneru konferencēs mēģinājām pārdot papildus rīku, kuru bijām izveidojuši uz šīs platformas bāzes. Atceros, toreiz mani pārsteidza vieglums, ar kādu pie mums nāca un interesējās puiši no Facebook, Google vai McDonalds. Tiesa, toreiz neko daudz nepārdevām, jo visa interese atslāba, kad uz jautājumu "Kurā štatā jums ir birojs?", atbildējām, ka birojs ir Latvijā. Neiedziļinoties sīkumos, morāle ir tāda, ka, ja gribi tirgot Amerikā, tad kādam šeit ir jādzīvo. Šoreiz mierīgi klientiem stāstam, ka dzīvojam Denverā, un bizness var turpināties.

Viena no galvenajām profesionālo "šovu" sastāvdaļām ir sociālie pasākumi vakaros. Tad nogurušie dalībnieki staigā ar alus glāzēm rokās un paplašina savu paziņu loku. Sāku runāties ar atraktīvu puisi no Īrijas. Neliels kantoris, viens partneris Īrijā pieskata ražošanu, bet mans jauniegūtais paziņa jau piecus gadus sildās Kalifotnijas saulē un tirgo savas antenas un kabeļus amerikāņu policijai un citām "military" un "public safety" iestādēm. Komunicējot ar citu valstu cilvēkiem, vairs Amerikā nejūtos kā kaut kādas mazas un nenozīmīgas vietas pārstāvis, kurš runā ar gudrajiem, lielajiem brāļiem no Rietumiem.

Amerikā visi ārzemnieki ir vienādi, un īrs draudzīgi saka: "Ā, Latvija, nu, mēs jau esam tikpat kā kaimiņi." Sākam runāties par atšķirībām biznesā Amerikā un Eiropā. Amerikā ienākt tirgū ir vienkāršāk nekā citur. Nevienu īpaši neinteresē, no kurienes tu nāc. Ja produkts ir labs un cena arī laba, no tevis pirks. Eiropā ir daudz vairāk šķēršļu, draugu būšanu un vienkārši aizspriedumu. Savējie pērk no savējiem, svešos dzen projām, un tamlīdzīgi. Amerikā klienti ir pieraduši pie laba servisa un to arī uzstājīgi pieprasa.

Laikam "sence of urgency" šeit ir milzīga nozīme. Pats nez cik reižu esmu piedzīvojis, ka tiek sacelts pamatīgs tracis par piegādēm vai tehniskām problēmām. Ja vari visu izdarīt ātri, tu esi "awesome", bet, ja viss aiziet garajā, pēc dažām dienām klientam vairs neko nevajag. Viņš tevi noraksta un dodas pie cita piegādātāja. Tāpēc ar 9 stundu laika starpību ir stipri problemātiski nodrošināt servisu no Latvijas. Kļūdas Amerikā piedotas netiek, un vienreiz vīlies klients parasti otro reizi neatgriežas. Vēl īru puisis saka, ka Amerikā, salīdzinot ar Eiropu, klienti maksā daudz kārtīgāk. Nu, varbūt vācieši vēl maksā laicīgi, bet citur Eiropā nekur laikā nemaksājot. Ja kāds Amerikā laikā nesamaksā, tas nozīmē, ka naudas patiešām nav, bet Eiropā nemaksā, tāpēc ka tādi tikumi.

Parunājamies par tehnoloģiju progresu un nākotni, kas mūs sagaida. Filadelfijā ir uzstādītas "gudrās miskastes". Konteinerā iebūvēts sensors un atkritumu saspiedējs. Lai nodrošinātu energoneatkarību, tajā ievietota saules baterija un mobilajam tīklam pieslēgtā miskaste vienlaikus kalpo arī kā wifi bāzes stacija. Tā pati paziņo atkritumu savācējiem, kad jābrauc iztukšot. Ar šo tehnoloģiju Filadelfija gadā esot ietaupījusi 700 000 USD, tikai optimizējot miskastnieku maršrutus. Varu tikai iedomāties, ka arī Rīgas kungiem šāds projekts varētu ļoti patikt .

Nezinu, vai patiesība vai pasakas, bet šādi stāsti nozares šovos tiek pārstāstīti bieži. Vandālisms Amerikā esot daudz mazāks, Eiropā neviens īsti nevarot iedomāties, ka tādas gudrās miskastes stāvētu neskartas. Amerikā gan neviens tās neaiztiek un kā nu aiztiks – vīrs, kurš stāv izstādē blakus stendā, man lepni rāda mobilajā telefonā sava iespaidīgā ieroču arsenāla bildes. Tur ir gan pistoles, gan automātiskās šautenes un vēl nez kas. Ak, viņš brīvajā laikā noņemot stresu un braucot uz tuksnesi pašaudīties pa tukšām bundžām.

Ceļā uz lidostu prasu Uber taksistam, kas jauns Fīniksā. Viņš atsaka – visi strādā kā traki. Jo – "no job – no money. No money – no honey." Tāda ir Amerika.

* Visi ieraksti blogā "Latviešu uzņēmēja piedzīvojumi ASV" lasāmi šeit.