Foto: Privātais arhīvs
Divtūkstošo gadu sākumā es bieži mēroju ceļu starp Tallinu, Rīgu un Viļņu. Tolaik ceļošana visbiežāk notika ar automašīnu vai satiksmes autobusu, jo nacionālā aviokompānija vēl nebija pārlieku attīstīta un lidojumi uz kaimiņu valstu galvaspilsētām bija reti un dārgi. Atceros, ka viens no maniem regulārajiem braucieniem notika laikā, kad kinoteātros sāka rādīt filmu "Kings-Kongs".

Braucot cauri Tallinai, mani uzrunāja filmas plakāti ar vārdiem "King-Kong", iebraucot Rīgā, filmas nosaukums pārveidojās uz "Kings-Kongs", bet, sasniedzot Viļņu, tā pati filma jau saucās "Kingas-Kongas". Nezinu kādēļ, bet šis pastāsts, varbūt pat kaut kur dzirdēta leģenda, uzplaiksnīja manā galvā Čikāgas glaunās viesnīcas Waldorf Astoria piebāztajā mītiņu zālē, kad kāds no konferences "Spotlight Latvia" vadītājiem jautāja, vai zālē ir kāds, kurš nesaprot latviešu valodu. No aptuveni simts klātesošajiem kautrīgi pacēlās divas vai trīs rokas. Tika konstatēts, ka visiem pārējiem vīriešu dzimuma dalībniekiem, kuri zālē bija absolūtā pārsvarā, gan vārds, gan arī uzvārds beidzas ar "s", gluži tāpat kā latviskotajam milzu mērkaķa vārdam sākumā pieminētajā filmā.

Lai arī Amerika atrodas puspasaules attālumā no Latvijas, tomēr pagājušajā nedēļā Čikāgā notikusī konference "Spotlight Latvia" parāda, ka interese par ASV tirgu ir ļoti liela. Pārpildītajā zālē bija savākusies visai eklektiska kompānija - Latvijas lielo uzņēmumu pārstāvji, bariņš Latvijas uzņēmumu, kuri jau ir kaut cik sekmīgi ASV tirgū, kā, piemēram, jūsu padevīgā kalpa pārstāvētās "SAF Tehnika"; kādi desmit lielu plānu pilni jaunuzņēmumu pārstāvji, vēstnieks, ekonomikas ministrs, LIAA direktors, viņus pavadošās svītas un visai liels skaits ASV dzīvojošu tautiešu.

Konference galvenokārt izpaudās kā izraudzīto runātāju stāsti par viņu pārstāvētajiem uzņēmumiem, kas kopumā bija interesanti, jo ļāva runātājiem trenēt savu uzstāšanās mākslu angļu valodā, bet klausītājiem uzzināt šo to jaunu par Latvijas uzņēmumiem un dzirdēto izmantot kafijas paužu un kokteiļa laikā, lai iepazītos. Tā jau tāda sen zināma patiesība, ka ārzemju braucienu lielākā pievienotā vērtība ir iespēja braucienu dalībniekiem ciešāk sapazīties un sadraudzēties, kamēr pašas mērķa valsts apmeklējums bieži vien paliek otršķirīgs.

Konference, piemēram, kādam Latvijas startupam varētu būt gandrīz vienīgā iespēja, kā iepazīties ar svarīgu Latvijas Dzelzceļa vai Latvijas Finiera amatpersonu, vai līdzīgu personu no šīs pašas kategorijas. Un lielie uzņēmumi startupiem var palīdzēt diezgan daudz – dažu desmitu tūkstošu sēklas investīcija, pasūtījums vai citas "lielā" uzņēmuma radītās iespējas jaunuzņēmuma izdzīvošanai un pašapziņai nozīmē ārkārtīgi daudz. Tiesa, tas, kurš Latvijā izskatās liels un cienījams flagmanis, ASV ir vairāk kā apjucis bērns konfekšu veikalā, jo ārpus Latvijas jau visi kļūst daudz piezemētāki un līdzīgāki iesācējuzņēmumiem.

Dažas nedēļas pirms konferences man zvanīja draugs "M" un teica, ka sūtot uz pasākumu savus darbiniekus, lai es pasveicinot un palīdzot sameklēt kādu investoru. Uz šo lūgumu atbildēju, ka pasākumā pilnīgi noteikti neviens investors nebūs, tajā siros sirmi advokāti, kuri smaidīs amerikāņu smaidus un piedāvās palīdzību gan uzņēmumu dibināšanā, gan dažādu pārstāvības un starpniecības lietu kārtošanā. Un tā jau arī bija – nekad nebūtu domājis, ka Čikāgā ir tik daudz latviešu izcelsmes "attorneys".

Bet nav jau arī ko gausties, jo viss ir tikai un vienīgi pašu rokās – laipnais advokāts var iedot aukliņas galu, bet, cik tālu būs jāiet un vai pietiks spēka un pacietības, tas jau ir veiksmes un pašu apņēmības ziņā.

Ceru, ka šādi ASV tirgus iekarošanas pasākumi kļūs par labu tradīciju. Tiesa, daudz lielāks uzsvars būtu jāliek tieši uz savstarpējās pieredzes apmaiņu, kā arī uz praktiskas atbalsta infrastruktūras izveidošanu. Kā risināt darba vīzu jautājumu? Kur dzīvot? Kā paņemt uz līzingu automašīnu? Kur atvērt biroju? Ir daudzas bedres, kuras varam palīdzēt saviem cilvēkiem apiet.

Gribētu novēlēt Latvijas valdībai, īpaši jau Ekonomikas ministrijai, izšķirties par prioritātēm. Atceros, ka Somija pirms jau gadiem piecpadsmit pasludināja, ka Ķīna ir viņu ārējās ekonomiskās politikas prioritāte. Tas sevī ietvēra gan Helsinku lidostas pārvēršanu par tranzīta mezglu uz Āziju, gan Somijas uzņēmumu vilināšanu uz Ķīnu, gan arī dažādu divpusēju ekonomiskās sadarbības projektu organizēšanu. Šajā sakarā gribas vaicāt, kādas ir Latvijas ārējās ekonomiskās politikas prioritātes? Konference "Spotlight Latvia" ASV ir labs sākums, bet, lai gūtu panākumus, visiem zobratiņiem ilgi un pacietīgi jāgriežas ciešā sazobē.

Pārējos mana bloga ierakstus vari izlasīt šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!