Jānis Bergs: Par Losandželosu un daiļajām mākslām
Foto: Privātais arhīvs

Nesen nedēļas nogali pavadīju Losandželosā un pirmo reizi noķēru sajūtu, ka tā tiešām ir īsta, reāla pilsēta. Losandželosa – tās ir pastaigas dienvidu kalnos, lieliskas sērfošanas pludmales un visas iespējas, kādas sniedz filmu, mūzikas un arī tehnoloģiju nozares. Arī slaveno "Tesla" un "Space X" galvenie štābi ir šeit. Ja alksti piepildīt amerikāņu sapni mākslā vai šovbiznesā, tad šī varētu būt īstā vieta, kur uzkavēties.

Tiesa, zinātāji saka, ka iespēja gūt panākumus "tīrajās" mākslās ir mazāka, nekā vinnēt loterijā. Panākumus ar daudz lielāku ticamību iespējams gūt, darbojoties starpnozaru projektos, un šeit kombināciju un iespēju skaits ir neierobežots. Stīvs Džobs jau arī bija caurkritis students ar pastiprinātām interesēm par kaligrāfiju, daiļajām mākslām un apbrīnojamu talantu uzburt to netveramo un iekārojamo sapni, kurš izrādījās tik pievilcīgs, ka viņa kompāniju padarīja par planētas vērtīgāko uzņēmumu.

Piebildīšu, ka Kalifornijas lauku apvidos galvenā nodarbe ir lauksaimniecība – šeit aug pilnīgi viss, tikai daudzreiz lielākos izmēros nekā citur. Kāds "SAF Tehnikas" klients – vietējais interneta servisa nodrošinātājs – audzē avokado un piedāvā mums norēķināties barterā. Vēl domāju, kā šos izcili gardos un veselīgos augļus nogādāt Latvijā.

Apciemojuma laikā mitinājāmies nelielā "Airbnb" netālu no Silverleikas, "Echo Park" un Sanseta bulvāra. Iebraucam vakarā, un saimniece paziņo, ka mums izīrētajā mājā notikšot koncerts. Viņa piedaloties projektā, kur māju īpašnieki piedāvājot savus pagalmus koncertu rīkošanai. Viņa, tāpat kā koncerta apmeklētāji, iepriekš nemaz nezinot, kas muzicēs, tikai to, ka koncerts notiks viņas mājas pagalmā. Tā pēc vakariņām pāris vietējo grupu priekšnesumu varam vērot pa savas dzīvojamās istabas lielo logu, kamēr ap 40 atnākušo klausītāju ir satupuši improvizētās skatuves priekšā dārzā ap baseinu. Mūzika ir meditatīva un nomierinoša, nogurums un vīns dara savu, un no muzicēšanas noslēguma neko daudz vairs neatceramies.

Esmu ievērojis, ka labākais veids, kā iepazīt kādu vietu, ir daudz staigāt kājām, braukt ar velosipēdu, iet pārgājienos un, cik iespējams, sarunāties ar vietējiem cilvēkiem. Izmantojot "Airbnb", parasti jākontaktējas ar saimniekiem, un saruna ar tiem ir labs vietas iepazīšanas starta punkts. Vēl klasiski labs informācijas ieguves avots ir taksisti un bārmeņi – tādi tie ir bijuši vienmēr un visos laikos. Kā lai mēs aizmirstu, ka pat bargajos okupācijas gados visas Rīgas "točkas" un citus "point of interest" allaž labi zināja tieši taksisti?

Tā, braucot no lidostas uz dzīvokli, taksists mums izstāsta, ka Losandželosa ir ļoti sašķelta – ir pārtikušie balto rajoni, trūcīgie meksikāņu un pavisam nabadzīgie afroamerikāņu rajoni, ko nevar nepamanīt, raugoties pa automašīnas logu. Tas sakrīt ar atziņu, kuru Denverā dzirdēju no kāda nesen no LA ieceļojuša cilvēka: Denverā sabiedrība ir iekļaujošāka, mazāk ir tādu vietu, kur ādas krāsas dēļ kādam ir jājūtas neomulīgi.

Savukārt cits taksists mums pastāsta, ka bez sastrēgumiem uz lidostu var nokļūt, ja izbrauc pirms 5.30 no rīta, vēlāk jau veidojoties bezgalīgi korķi. Piebildīšu, ka braucām ap sešiem no rīta un tas jau bija mazliet par vēlu ātrai nokļūšanai lidostā. Losandželosā visi "parastie" cilvēki strādā vismaz divos darbos. Runīgais šoferītis strādāja arī viesnīcas restorānā par oficiantu. Šādi rosoties, ienākumi sanākot tīri normāli, vienīgi jāstrādā ap četrpadsmit stundām dienā un teju bez brīvdienām un atvaļinājuma. Daudzi savukārt dzīvo Losandželosā, bet strādā Sanfrancisko, tādēļ katru pirmdienas rītu lidostā veidojas milzīgi garas rindas uz izlidošanu. Sanfrancisko var atrast labāk apmaksātu darbu, bet arī dzīves dārdzība ir daudz augstāka, tā nu cilvēki vai nu lidinās gandrīz vai katru dienu, vai darba nedēļas laikā spiežas kolektīvi noīrētos dzīvokļos kā siļķes mucā, bet ģimeni apciemo tikai nedēļas nogalē.

Pastaiga pa rajonu, kurā bijām apmetušies, deva to sajūtu, kāda rodas, kad padzīvo kādā rajonā kopā ar vietējiem cilvēkiem. Šauras ieliņas, stāvi kāpumi un kritumi. Daudzās vietās kāpnes – Silverleikas rajons atrodas Losandželosas kalnainajā apkaimē. Visapkārt augstas palmas, kaktusi un dažādi augi, kurus pavisam mazus esam pieraduši redzēt puķupodos, taču šeit tie sasniedz apskaužami gigantiskus apmērus. Visapkārt smaržo pēc citrusiem, eksotiskiem ziediem un vistu mēsliem. Ne viens vien vietējais savā pagalmā tur arī vistas un pīles.

Uzkrītoši daudz ielās var redzēt "Teslas". Kādu rītu kļūstam par lieciniekiem, kā liela, spīdīga "Tesla" mēģina iegrozīties dzīvojamās mājas garāžā. Iela ir šaura un stāva, bet tieši pretī iebrauktuvei ir apstājusies pavisam veca automašīna, kurai pie stūres gulšņā apmēram tikpat vecs onkulītis. Spīdīgā "Tesla" cenšas iebraukt savā garāžā, pagriežas, dod atpakaļ un ar švunku ietriecas stāvošās mašīnas durvīs, tad tikpat strauji atkal dod uz priekšu. Kā šī dzīves ainiņa izspēlējās tālāk, mēs nepalikām skatīties, bet viss vilka uz emocionālu attiecību noskaidrošanu. Kā teica nesens viesis no Latvijas: "Amerikāņi ir pieklājīgi, bet principiāli."

Apciemojuma laikā satiekam arī kādu armēņu izcelsmes kundzi, kura ir uzņēmusies Losandželosā 2020. gada pavasarī sarīkot "Spotlight Latvia" kārtējo pasākumu – līdzīgu, kādu mēs rīkojām Denverā šī gada maijā. Sīkāk par mūsu pasākumu var izlasīt šajā blogā: https://bergsblogo.com/2019/05/09/par-denveras-pirtim-un-spotlight-latvia-biznesa-konferenci/. Amālija kādu laiku ir strādājusi Latvijas vēstniecībā Londonā, kur viņai arī izveidojušies kontakti un interese par Latviju. Tagad viņa pārcēlusies uz Losandželosu un nolēmusi turpināt kultivēt latviešu lietas. ASV esmu saticis ne vienu vien cilvēku, kas teicis, ka viņam patīk latvieši un tādēļ viņš ar tiem strādā un cenšas palīdzēt. Cik nu varam, izstāstām par savu pieredzi, organizējot Denveras "Spotlight", un ceram, ka Losandželosas pasākums izdosies vēl saturīgāks un lietderīgāks.

Pārējos mana bloga ierakstus vari izlasīt šeit.

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form