ASV īpatnība ir tā, ka ļoti daudz jautājumu tiek risināti štatu un pat pašvaldību līmenī. Līdz ar to cilvēki Floridā vēl pagājušajā nedēļas nogalē spiedās pludmalēs un svinēja dzīvi, kamēr Kalifornija un Ņujorka jau sēdēja mājās. Lieki teikt, ka nekādi pārvietošanās ierobežojumi ASV iekšienē nav ieviesti. Klients no Ņujorkas stāstīja, ka esot lidojis no Sandjego, un lidmašīna atgādinājusi spoku reisu – salonā bijuši vien četri pasažieri.
Pēc slimības statistikas izskatās, ka ASV pārliecinoši iet uz pirmo vietu pasaulē saslimušo un nomirušo skaita ziņā. Domāju, ka šo epidēmiju ASV pārvarēs vai nu kā meža ugunsgrēkā − visiem strauji pārslimojot, vai arī ar tehnoloģiju palīdzību – sabūvēs pagaidu hospitāļus, saražos pietiekamā daudzumā plaušu ventilācijas iekārtas vai arī pietiekami ātri atradīs zāles un vakcīnu pret sērgu.
Kurā virzienā viss aizies, varēs redzēt jau pēc pāris nedēļām, bet pagaidām notiekošais atgādina ugunsgrēku sausā mežā. Nelielu optimisma devu gan sagādā doma, ka zinātniskā un tehnoloģiskā jauda šeit ir kā nekur pasaulē. Piebildīšu gan, ka pašlaik puslīdz veselam cilvēkam ASV testi nav pieejami – vismaz man tādus atrast neizdevās, iespēja testēt būs vien tad, ja tfu, tfu, palikšu kritiski slims, vai arī tad, kad būs pieejami testi uz antivielu klātbūtni organismā. Šajā epidēmijas fāzē jau varbūt pat būtiskāk ir zināt, kurš pret sērgu ir ieguvis imunitāti (ja tāda vispār ir iegūstama...), nekā, kurš ir slims vai vesels.
Tāpat kā daudzi šajās trauksmainājās dienās, arī SAF Tehnika ir gandrīz pilnībā pārgājusi uz darbu no mājām. Atšķirībā no daudziem – mēs darbiniekus neatlaižam, drīzāk pat arvien vēl cenšamies aizpildīt vienu otru specifisku prasmju vakanci. Izskatās, ka šādos sirreālos sērgas laikos pieprasījums pēc telekomunikāciju iekārtām un attālinātām vides monitoringa iespējām tikai augs. Vismaz to mums pagaidām klienti stāsta un arī apstiprina ar savām prognozēm un pasūtījumiem.
Protams, atliks tikai kādam mūsu ražotnes dalībniekam atnākt uz darbu slimam, un fabrika būs jāslēdz karantīnā vismaz uz divām nedēļām. Tādēļ šobrīd vissvarīgākais mūsu darbiniekiem ir saglabāt veselību – mazgāt rokas, ievērot distanci un stiprināt imunitāti, un pie mazākajām aizdomām par inficēšanos nekavējoties pašizolēties. Savas saprašanas un iespēju robežās cenšamies mazināt risku, ka ražotne būs jākarantīnē – visi, kuriem nav kritiski svarīgi būt darbā, strādā no mājām. Tie, kuri ir darbā, uzturas un pārvietojas tikai noteiktās zonās. Katram cilvēkam, atnākot uz darbu, tiek izmērīta temperatūra. Pieejami ir dezinfekcijas līdzekļi, ziepes, ūdens. Ražošanas darbu cenšamies organizēt maiņās, domājam par aizvietojamību. Tiem, kuri brauc uz darbu ar sabiedrisko transportu, plānojam nodrošināt uzņēmuma transportu. Regulāri dezinficējam virsmas... Bet daudz kas paliek arī Dieva rokās...
Šīs dienas es pavadu, runājot ar darbiniekiem, klientiem un draugiem. Kāds paziņa no Čikāgas stāstīja, ka viņa draugam tur piederot kāzu organizēšanas uzņēmums. Sākoties krīzei, draugs bijis panikā – visas kāzu svinības ir atceltas, un biznesam, saprotams, arī gals ir klāt. Tomēr pagājušas vien pāris dienas, un Čikāgas pašvaldība uz vairākiem mēnešiem noīrējusi visas viņa teltis, citu inventāru un personālu darba organizēšanai krīzes laikā. Tā dienas laikā uzņēmējs no droša bankrota nonāca pie stabila biznesa. Arī šeit pat Denverā apmeklētājiem slēgtie restorāni pārorientējas – kurš piegādā ēdienu uz mājām, kurš sāk gatavot saldētu ēdienu ilgstošākai glabāšanai.
Izskatās, ka šī epidēmija pasaulē būs globāla robežšķirtne un daudzas lietas būtiski mainīsies. Pirmkārt, attālinātais darbs – pandēmija pierāda, ka pat valdības un parlamenti spēj darboties caur Zoom vai kādu nu tur vēl konferenču sistēmu. Un pat paši konservatīvākie cilvēki, kuri teica, ka nemūžam tādus sūdus nelietošot, dažu dienu laikā ir iemanījušies gan kompi palaist, gan kameru iedarbināt un pat pavisam normālu skaņas kvalitāti saregulēt. Skolnieki un studenti var lieliski piedalīties savās mācību stundās, bet es pats personīgi jau trešo nedēļu vingroju un praktizēju jogu vietējā sporta kluba instruktoru vadītās dzīvās nodarbībās.
Saruna ar ģimenes ārstu caur video aizņēma vien 15 minūtes, un nevienam nekur nebija jābrauc. Tas ir tikai laika jautājums, kad šāds telemedicīnas ārsts varēs caur kompi gan plaušas paklausīties, gan temperatūru un asinsspiedienu nomērīt un uztaisīt interesējošās analīzes. Pat Latvijas-ASV tirdzniecības kamera ir pieņēmusi lēmumu reizi nedēļā biedriem rīkot virtuālos "lunch" mītiņus. Virtualizācija, protams, nenotiks uzreiz un visur, bet pilnīgi noteikti daudz straujāk. Ar visām izrietošajām sekām nekustamo īpašumu, viesnīcu un biznesa ceļojumu nozarēm.
Otrkārt – sagādes ķēdes paliks daudz lokālākas. Kā piemēru varu minēt to čali, kurš Latvijā spēja dažās dienās noorganizēt sejas vairogu ražošanu un arī saņēma pasūtījumu kādu 10 000 vienību izgatavošanai. Esmu drošs, ka uzņēmumi daudz mazāk sūtīs izejvielas un sagataves šurpu turpu pāri visai pasaulei un daudz vairāk centīsies būt lokāli un arī spējīgi elastīgi pārorientēt savu ražošanu. Runā, ka šajās dienās Latvijā ražotie pelmeņi esot ļoti pieprasīti gan uz vietas, gan arī tuvās un tālās ārzemēs.
Krīze parāda, ka cilvēki un iestādes Latvijā var būt ļoti labi organizēti un disciplinēti. Pēc krīzes pasaule sadalīsies reģionos – vietās, kur epidēmija plosīsies ilgāk, un "drošās" vietās, kuras ātri ar to tiks galā. Priekšrocība būs tiem, kuri būs veseli un ražot un rīkoties spējīgi. Man izskatās, ka Latvija ir labas iespējas ierobežot epidēmiju un tad jau ražot un apgādāt tuvējo un tālāko pasauli ar saviem produktiem un pakalpojumiem. Kā vienmēr – tie, kas kritīs pesimismā un panikā, nīkuļos un mocīsies, bet tie, kas skatīsies nākotnē un meklēs iespējas, palīdzēs gan citiem, gan arī sev.
Pārējos mana bloga ierakstus vari izlasīt šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
