Jānis Blūms, 'Latvijas Banka': Kas jāzina par eiro banknotēm?  (68)

Latvijas iedzīvotājiem eiro vēl jāiepazīst

Tuvojas 2014. gada 1. janvāris, kad, iespējams, Latvijā notiks pāreja uz eiro. Tomēr, kā liecina socioloģiskās aptaujas, ne visi Latvijas iedzīvotāji regulāri saskaras ar eiro skaidru naudu.

Vēl vairāk - daudzi nekad eiro banknotes un monētas nemaz nav turējuši rokās. Tā ir atšķirīga situācija no eiro iepriekš ieviesušām valstīm, kurās ģeogrāfiskās situācijas vai tūrisma sakaru dēļ eiro ir bijis labi pazīstams vēl pirms iestāšanās Ekonomikas un monetārajā savienībā.

Pētījumu aģentūras "TNS" šā gada martā veiktā aptauja liecina, ka ar eiro banknotēm un monētām maksājumus veikusi aptuveni trešdaļa Latvijas iedzīvotāju.

Biežāk maksājumus ar eiro banknotēm un/vai monētām veikuši cilvēki vecumā no 15 līdz 34 gadiem, ar augstāko izglītību, cilvēki ar augstākiem ienākumiem, Rīgā dzīvojošie, kā arī vadītāji, vadošie darbinieki un speciālisti, ierēdņi, studenti un skolēni. Biežāk maksājumus ar eiro nav veikuši gados vecāki cilvēki, iedzīvotāji ar pamata vai nepabeigtu vidējo izglītību, laukos un Latgalē dzīvojošie, iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem, kā arī pensionāri un bezdarbnieki.

Šie dati liecina par izaicinājumiem, ar kuriem potenciāli būs jāsaskaras eiro ieviešanas procesā. Viens no atbildīgākajiem uzdevumiem būs nodrošināt ikvienam Latvijas iedzīvotājam informāciju par to, kā izskatās eiro banknotes un monētas. Šajā rakstā koncentrēšos uz eiro banknotēm, kuras var raksturot ar formulu "7+1" - septiņas pirmās sērijas eiro banknotes un pirmā otrās (Eiropas) sērijas banknote, kura tika laista klajā pagājušajā nedēļā.

Vispārīgs situācijas apraksts

Eiro banknotes un monētas apgrozībā tika laistas 2002. gada 1. janvārī. Patlaban eiro zonai ir pievienojušās 17 Eiropas Savienības (ES) valstis, un 332 miljoni cilvēku veic skaidrās naudas darījumus vienā un tajā pašā valūtā.

Visas ES valstis, izņemot Dāniju un Lielbritāniju, kurām ir īpašs status, apņēmušās kādreiz pievienoties Eiropas Monetārajai savienībai un ieviest eiro, tiklīdz izpildīs konverģences kritērijus. Latvija izteikusi vēlmi pievienoties eiro zonai no 2014. gada 1. janvāra.

Visām eiro zonas valstīm ir vienādas eiro banknotes, atšķiras katras valsts emitētās monētas - tām vienas puses dizainu katra valsts izvēlas pati.

Eiro un naudas drošība

Jauno eiro zonas dalībvalstu (arī Igaunijas) pieredze liecina, ka pēc eiro ieviešanas situācija ar naudas viltošanu būtiski nemainās. Konstatēto viltojumu skaits pieaug nenozīmīgi, un tas nekādā veidā nenodara būtisku kaitējumu ekonomikai. Naudas drošības eksperti ir pārliecināti, ka arī Latvijā nav gaidāma situācijas pasliktināšanās pēc eiro ieviešanas.

Pieredze rāda, ka pārsvarā tiek viltotas eiro banknotes (kamēr lata gadījumā pārsvarā sastopami monētu, nevis banknošu viltojumi). Kopš 2002. gada Latvijā konstatētas 915 viltotas eiro banknotes un neviena monēta. Visvairāk vilto pašas izmantotākās - 20 un 50 eiro - banknotes, turklāt 20 eiro banknošu viltojumi biežāk sastopami Dienvideiropā, bet 50 eiro banknošu viltojumi - Centrāleiropā.

Kādas eiro banknotes ir apgrozībā un kā tās izskatās?

Apgrozībā ir septiņu nominālvērtību eiro banknotes - 5, 10, 20, 50, 100, 200 un 500 eiro, un uz tām attēloti dažādu Eiropas vēstures periodu arhitektūras stili.

Visās eiro banknotēs iestrādāti dažādi pretviltošanas elementi. Jebkuru eiro banknoti var viegli pārbaudīt, to aptaustot, apskatot un pagrozot. Var teikt, ka Latvijas iedzīvotājiem, kuri labi pazīst lata banknotes un to drošības pazīmes, atslēga eiro pazīšanai ir jau rokā.

Īpašu iespiedtehnoloģiju rezultātā banknotes viegli atpazīt ar tausti. Aplūkojot banknoti pret gaismu, kļūst redzama ūdenszīme, pretviltošanas josla un caurskata zīme. Grozot banknoti, aversā redzams mainīgs hologrammas attēls, bet reversā - zeltīta josla (5-20 eiro banknotēm). Tāpat par banknotes drošību rūpējas ar papildu elementiem, ko parasti vairāk iepazīst profesionālie naudas lietotāji - kasieri, veikalnieki u.c. (ultravioleto staru gaismā redzamās pazīmes, mikroburtu raksts, infrasarkano staru gaismā redzamās pazīmes u.c.).

Eiro banknošu dizainā ir padomāts arī par vājredzīgajiem un neredzīgajiem cilvēkiem. Dažādu nominālu eiro banknotēm ir nedaudz atšķirīgs izmērs. Tāpēc neredzīgajiem un vājredzīgajiem vajadzētu būt vieglāk tās atšķirt. Turklāt daži banknošu dizaina elementi veidoti reljefā iespiedumā, izmantojot īpašas iespiedtehnoloģijas (dobspiedi). Vājredzīgajiem cilvēkiem palīdzēs arī tas, ka katrai banknotei ir viena noteicošā krāsa un katras banknotes nominālvērtības uzraksts ir iespiests lieliem cipariem.

Otrās sērijas eiro banknotes

Tāpat kā citas valūtas, eiro turpina attīstīties. Pilnveidojot naudas drošību, šā gada 2. maijā apgrozībā tika laista pirmā otrās - Eiropas - sērijas 5 eiro banknote.

Otrās sērijas eiro banknotēs izmantoti jaunākie sasniegumi banknošu tehnoloģijās. Jaunie pretviltošanas elementi nodrošinās labāku aizsardzību pret viltojumiem. Turklāt jaunās eiro banknotes būs izturīgākas nekā pirmās sērijas banknotes, un tās nebūs tik bieži jānomaina. Tas ir īpaši būtiski attiecībā uz 5 eiro banknotēm, kuras nolietojas visvairāk. Ilgāks lietošanas laiks arī samazinās banknošu ietekmi uz vidi.

Eiropas sērijas banknošu dizaina pamatā ir laikmetu un stilu motīvi, kas izmantoti pirmās sērijas banknotēs. Tomēr jauno banknošu izskats ir vizuāli nedaudz mainīts, lai piešķirtu tām jaunu izskatu un iestrādātu vairākus jaunus un pilnveidotus pretviltošanas elementus, kas ļauj arī viegli atšķirt abu sēriju banknotes.

Līdzīgi kā uz pirmās sērijas banknotēm, arī uz jaunajām Eiropas sērijas banknotēm attēloti septiņu Eiropas kultūras vēstures periodu arhitektūras stili, taču uz tām nav redzamas reālas ēkas vai tilti. Tiek izmantoti šādi arhitektūras stili: 5 eiro - antīkais periods, 10 eiro - romānika, 20 eiro - gotika, 50 eiro - renesanse, 100 eiro - baroks un rokoko, 200 eiro - 19. gadsimta tērauda un stikla arhitektūra, 500 eiro - 20. gadsimta arhitektūra.

Katrai banknotei izmantota cita dominējošā krāsa, tās ir tādas pat kā pirmās sērijas attiecīgās nominālvērtības banknotēm, tas ir, pelēka (5 eiro), sarkana (10 eiro), zila (20 eiro), oranža (50 eiro), zaļa (100 eiro), dzeltenbrūna (200 eiro) un violeta (500 eiro).

Pirmā izlaiduma 5 eiro banknotes joprojām būs apgrozībā kopā ar jaunajām banknotēm, bet pamazām tiks izņemtas no apgrozības. Diena, kad tās pārstās būt likumīgs maksāšanas līdzeklis, tiks izziņota savlaicīgi. Un pat pēc šī datuma tās saglabās vērtību bez laika ierobežojuma un jebkurā laikā būs apmaināmas eiro zonas nacionālajās bankās.

Pakāpeniski tiks ieviestas arī citu nominālu otrās sērijas eiro banknotes.

Detalizēta un interesanta informācija par eiro banknotēm, tostarp Eiropas sēriju, atrodama šajā Eiropas Centrālās bankas mājas lapā, kas pieejama arī latviešu valodā. Protams, gadījumā, ja jūlija sākumā gaidāmais lēmums par Latvijas uzņemšanu eiro zonā no 2014. gada būs pozitīvs, gada otrajā pusē Latvijas Banka kopā ar Eiropas Centrālo banku iepazīstinās burtiski ikvienu Latvijas iedzīvotāju ar naudas pazīšanai nepieciešamo informāciju.