Ņemot vērā naftas un dabasgāzes tirgus cenu palielināšanos visā pasaulē, arī Latvijas energoresursu cenu izlīdzināšanās ar Eiropas cenām neizbēgama, taču pašreizējās ekonomikas apstākļos pastāv bažas, ka šī izlīdzināšanās norisinās pārāk strauji.
Prognozēju, ka šāds cenu kāpums, visticamāk, neļaus šā gada inflācijai būtiski samazināties - pozitīvākā scenārija gadījumā paredzamais samazinājums varētu būt 3‑4 procenta punkti, bet cerēt uz 12 mēnešu inflāciju zem 10% būtu nepamatots optimisms.

Apstiprinātais dabasgāzes cenu pieaugums mājsaimniecībām vidēji par 60% ir ļoti augsts un atstās būtisku ietekmi uz patēriņa cenu indeksa izmaiņām rudenī un, ņemot vērā esošo atalgojuma dinamiku, visticamāk, arī uz iedzīvotāju pirktspēju un vispārējo patēriņa struktūru.

Savukārt tarifu paaugstināšana vidēji par 38% rūpnieciskajiem patērētājiem nozīmīgi sadārdzinās izmaksas uzņēmumiem, kuru ražošanas process ir energoietilpīgs. Turklāt ražotājiem paliek aizvien grūtāk kāpjošās izmaksas kompensēt ar cenu palielināšanu konkurences un patērētāju noskaņojuma dēļ.

Lai arī, visticamāk, mazākā apmērā nekā pagājušā gadā, labu daļu no jaunajām gāzes cenām redzēsim saražotās produkcijas cenu kāpuma veidā. Diemžēl pastāv bažas, ka samazināsies ražotāju konkurētspēja un ražošanas apjomi - faktori, kuri ekonomikai šobrīd ir īpaši svarīgi.

Energoresursu straujā sadārdzināšanās pastiprina nepieciešamību valstij daudz nopietnāk pievērsties energoresursu avotu diversifikācijai, energoefektivitātes veicināšanai un plašākas alternatīvās enerģijas izmantošanas stimulēšanai. Tomēr šo pasākumu atdeve būs, ātrākais, vidējā termiņā, bet sekas no gāzes cenu palielināšanas sabiedrība izjutīs jau šogad.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!