Kamēr viedokļi par vai pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) dalās, vakar izteikto ieceri pulcēt eiroskeptiķus atbalsta ne tikai daudzi “Delfi Versiju” diskusijas dalībnieki, bet arī ar Eiropas lietām saistītas Latvijas valsts amatpersonas, kas ir par Latvijas iestāšanos ES. Savukārt vakardienas diskusijā, iesaistoties arī vairākām sabiedrībā plaši pazīstamām personām, izvirzījies jautājumu loks, ko būtu pamats turpināt apspriest.
Vakar publicējām Eiropas integrācijas biroja direktora Edvarda Kušnera viedokli, ka bez eiroskeptiķiem nebūs normālas diskusijas par ES un eiroskeptiki varētu palīdzēt izvairīties no kļūdām. Kušners teica, ka viņaprāt valdībai nav jāpotē sabiedrībā konkrētas idejas, un pirmsreferenduma debates virzītājiem jābūt nevalstiskām organizācijām. Arī Saeimas deputāts, Eiropas lietu komisijas priekšsēdis Edvīns Inkēns, lūgts komentēt “Delfi Versijās” aizsākto tēmu, teica, ka apsveic eiroskeptiķu pulcēšanās iniciatīvu, jo tas varēs veicināt kvalitatīvāku diskusiju. Viņš atzina, ka pats savā darbībā reizēm izjūtot “profesionālo kretīnismu”, kad izteikumos par ES vairs nepiemin pamatjautājumus, ko viņš uzskatot par skaidriem, piemēram iestāšanās ekonomisko efektu, un eiroskeptiķi varētu veicināt diskusijas par konkrētiem jautājumiem. Līdzīgi kā Kušners, Inkens arī uzskata, ka pirms referenduma Latvijas valstij, valdībai vajadzētu finansēt arī eiroskeptiķu aktivitātes, lai sabiedrība vienlīdzīgi gūtu priekšstatu par dažādiem viedokļiem.

Pats eiroskeptiķu apvienošanas iniciators - Aivars Borovkovs, lūgts rezumēt vakardienas diskusiju, kā būtiskāko izteica prognozi, ka būs ceturtā atmoda. “Eiroskeptiķu noteikti ir vairāk šajā diskusijā, bet, protams, tas vēl neliecina par sabiedrību kopumā. Lai gan - man atkal ir pieteikušies virkne cilvēku. Un tas ir labi. Cilvēki mostas. Grib mosties.”

Rezumējot vakardienas diskusiju jāsecina, ka uzmanība vienlīdz veltīta gan emocionālajai, gan racionālajai daļai – gan suverenitātes un patriotisma jēdzieniem, gan tiesisko un ekonomisko nosacījumu aspektiem. Zīmīgi, ka dažas tēzes, īpaši vides jautājumu risināšana, kā arī, piemēram, brīvais tirgus un vēl daži bija argumenti dažādu viedokļu paudējiem. Kā būtisku faktoru jāatzīmē aicinājumu, nespriežot ne par, ne pret, nesteigties uz ES kā uz pašmērķi, ar to attaisnojot visas reformas, bet vairāk katru tēmu izvērtēt.

Cerot uz diskusijas turpinājumu, gribētu aicināt kompetentākos dalībniekus vairāk konkretizēt viedokļus par aktuālajiem jautājumiem, kas jau līdz šim izskanējuši. Piemēram, Borovkova kungam un jebkuram citam juristam aicinājums dalīties likumu traktējumā par referendumu un iespējamiem Satversmes grozījumiem, Koziola kungs varbūt varētu dalīties ar zināšanām par savu biznesa partneru norvēģu pieredzi, tāpat citi biznesa sektorā strādājošie – par Eiropas koptirgus plusiem un mīnusiem savā nozarē. Un kopumā, visiem zinātajiem aicinājums izteikties, kādās nozarēs un kādos konkrētos jautājumos Latvijā notiek kādas reformas vai tiek veidoti spēles noteikumi, atsaucoties uz ES prasībām, kuru saturs ir diskutabls. Tas varētu kļūt par turpmāko rakstu tematiem arī šeit, “Delfi Versijās” un veicināt šo jautājumu apspriešanu citās auditorijās un medijos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!