Jāatzīmē, ka pasažieru pārvadājumu nozares apgrozījums ir aptuveni 300milj.EUR gadā, bet norēķini šajā nozarē tiek veikti tikai izmantojot skaidru naudu. Kā zināms tieši skaidras naudas aprite veicina ēnu ekonomikas īpatsvara palielināšanos un traucē tās kontrolei un ierobežošanai. Vēl jo vairāk, no valsts budžeta pārvadātājiem šobrīd tiek maksātas kompensācijas par personu pārvadāšanu aptuveni 17milj.EUR. Pēc Latvijas pasažieru pārvadātāju asociācijas sniegtās informācijas līdz 7milj. EUR tiek izmaksāti nepamatoti (nepatiesas atskaites, nepamatoti izsniegtas "0" biļetes).
Tas nozīmē, ka valsts budžeta līdzekļi tiek tiešā veidā izmantoti ēnu ekonomikas veicināšanai, valsts pārvalde atbalsta un finansē ne tikai nekontrolējamu, bet pat noziedzīgu rīcību, neveicot adekvātus budžeta līdzekļu izmantošanas kontroles pasākumus.
Pēdējo 4 gadu laikā ļoti lēni un ilgstoši šī problēma ir apzināta un valsts pārvalde ir piedāvājusi atbilstošu risinājumu. Ministru kabineta komiteja 2012.gada 24.septembrī uzdeva Satiksmes ministrijai (SM) kopīgi ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un Plānošanas reģioniem sagatavot priekšlikumus šīs problēmas risināšanai.
Ministru prezidents ar 2013.gada 28.maija rezolūciju prasīja izvērtēt nepieciešamību izveidot darba grupu, lai sagatavotu priekšlikumus un piedāvātu iespējamos risinājuma variantus, un satiksmes ministram sagatavotos priekšlikumus iesniegt noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā.
Ministru kabinets ar 2013.gada 1.oktobra protokollēmumu Nr.52.§ izveidoja darba grupu Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadībā kompleksai informatīvajā ziņojumā minēto jautājumu analīzei un priekšlikumu izstrādei.
Ministru kabinets 2014.gada 14.janvārī nolēma pieņemt zināšanai PKC iesniegto informatīvo ziņojumu ("Priekšlikums sabiedriskajā transportā pārvadāto personu ar invaliditāti uzskaitei un identificēšanai") un uzdeva darba grupai, iesaistot atbildīgās ministrijas, izstrādāt un darba grupas vadītājam līdz 2014.gada 1.maijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā normatīvo aktu grozījumu projektus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu sabiedriskajā transportā pārvadāto personu, kurām piemērojami atvieglojumi, kvalitatīvu uzskaiti un identificēšanu.
Valsts sekretāru sanāksmē 2014.gada 8.maijā tika izsludināti noteikumu projekti "Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 15.maija noteikumos Nr.341 "Kārtība, kādā nosaka un kompensē ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumu un izdevumus un nosaka sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifu"", "Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 28.augusta noteikumos Nr.599 "Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtība"", "Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 4.augusta noteikumos Nr.872 "Noteikumi par pasažieru kategorijām, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus maršrutu tīkla maršrutos"".
Ministru kabineta 2015.gada 31.marta sēdē tika apstiprināti noteikumi Nr.153 "Noteikumi par pasažieru kategorijām, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus maršrutu tīkla maršrutos" (turpmāk – Noteikumi).
Kā redzams, šie Noteikumi ir četru gadu ilgušu diskusiju rezultāts, ar mērķi nodrošināt valsts budžeta līdzekļu ietaupījumu, samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru, vienlaikus sniedzot papildus ieguvumu (personas sociālā statusa informācijas neizpaušana sabiedriskajā transportā) sociāli neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām.
Diemžēl, kaut arī Noteikumi ir pieņemti 2015.gada 31.martā un stājušies spēkā 2016.gada 1.janvārī, to ieviešana netiek veikta. Noteikumu ieviešana gulstas uz VSIA "Autotransporta direkcija" (ATD), kas ir par pasažieru pārvadājumiem atbildīgā iestāde. Diemžēl ATD gada laikā kopš Noteikumu pieņemšanas nav spējusi spert kaut vienu soli, kas vērsts uz Noteikumu ieviešanu. Tā vietā, lai sagatavotu gan valsts pārvaldi, gan pārvadātājus sadarbībai ar banku sektoru, ATD ir izdomājusi virkni imagināru iemeslu, kāpēc valsts pabalstu sabiedriskajā transportā reformu bremzēt un veikt visas iespējamās darbības, lai Noteikumus neieviestu.
LTRK nezināmu iemeslu dēļ, arī SM nav veikusi nekādas darbības, lai Noteikumus ieviestu, kaut arī no privātā sektora puses pastāv visi nepieciešami priekšnoteikumi Noteikumu ieviešanai (gatavi tehniskie risinājumi, vismaz 5 banku interese sniegt Noteikumos minētos pakalpojumus).
Jānorāda, ka valsts pārvaldei būtu jāatrisina tikai 3 administratīvi jautājumi, lai pilnībā ieviestu Noteikumus:
1) jānodrošina atvieglojumu sniedzēju reģistru pieejamība;
2) jāizstrādā un jāsaskaņo ar ieinteresētajām bankām skaidri saprotami un pieņemami līguma noteikumi.
3) jānodrošina bezmaksas datu saņemšana no PMLP datu bāzes.
Ja valsts pārvalde vairāk kā gada laikā nevar atrisināt tik elementārus jautājumus, kaut arī tiešais ieguvums ir vismaz EUR 7milj, bet netiešais ieguvums no ēnu ekonomikas samazināšanās 300 milj.EUR pat pēc konservatīvākajām aplēsēm nebūs mazāks par 15 milj.EUR, jāsecina, ka valsts pārvalde rīkojas pretēji pasludinātajam mērķim cīnīties pret ēnu ekonomiku.
Lūdzam pievērst uzmanību šim aktuālajam jautājumam un nodrošināt minēto problēmu atrisināšanu, tādējādi pierādot ieinteresētību valsts budžeta līdzekļu kontroles nodrošināšanā un cīņā pret ēnu ekonomiku.
Endziņa viedoklim gan oponē "Rēzeknes autobusu parka" valdes loceklis Vasīlijs Smuļs, paužot pārliecību, ka ēnu ekonomikas īpatsvars nozarē nav milzīgs un "0" biļetes netiek masveidā izsniegtas nepamatoti. Tāpat viņš ir pārliecināts, ka jaunie noteikumi valsts budžetā neienesīs miljonus, jo, piemēram, maksājumu karšu lasīšanas termināļu izmantošana sadārdzināšot biļešu cenas. "Jūs varat iedomāties transakcijas – no manis aiziet uz banku, no bankas aiziet uz direkciju [ATD], no direkcijas atnāk man. Tie visi ir izdevumi," pauda Smuļs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
