Jānis Jenzis: Sapnis par Rīgu kā Ziemeļeiropas hibrīdpasākumu metropoli  (27)

Vēl pērn tūrisma eksportu apjoma ziņā būtiski apsteidza citas eksportējošās pakalpojumu nozares, piemēram, IKT un finanšu. Arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) apkopotie dati par dažādu nozaru pienesumu valstu IKP liecina, ka Latvijā tūrisms veido 4,5% no valsts IKP, kas ir vairāk nekā Vācijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Lietuvā un daudzās citās tūristu iecienītās valstīs. Tāpēc ir visai dīvaini dzirdēt, ka valsts neatbalstīs tūrisma un viesmīlības uzņēmumus, bet atbalstīs "eksportējošos" uzņēmumus.

Vēl jo neizprotamāki šādi lēmumpieņēmēju apgalvojumi ir Eiropas kontekstā, jo Eiropas Komisija ir vairākkārt uzsvērusi īpaša atbalsta nepieciešamību tūrisma nozarei. Vienlaikus Eiropas Savienība ir izveidojusi īpašu fondu Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes seku mazināšanai, kas ir dalībvalstīm pieejamā nauda, kas nebūs jāatdod.

Teju visas ES dalībvalstis jau ir izstrādājušas un īsteno dažādus tūrisma nozares atbalsta mehānismus. Grieķijas premjerministrs pat nesen izteicies, ka neviens tūrisma uzņēmums neaizies bojā pandēmijas dēļ. Un Grieķija ne tuvu nav bagātākā ES dalībvalsts! Apjomīgu atbalstu nozarei jau sniegušas Vācija un Austrija, arī Lietuvā mazie un vidējie uzņēmumi saņēmuši salīdzinoši lielāku valsts atbalstu. Salīdzinājumam – līdz šim Latvijas valsts atbalsts nozarei ir bijis 1 grants, kas bija paredzēts darbinieku algu izmaksai un palīdzēja uzņēmumiem segt pāris mēnešu izmaksas.

Vienlaikus, neraugoties uz drūmo situāciju, šobrīd ir aktīvi jāstrādā nākotnei, lai Latvija tūrisma nozarē ne tikai nepazaudētu, bet arī palielinātu savu tirgus daļu, īpaši darījumu un pasākumu tūrisma segmentā, kurā plānošanas un sagatavošanās darbi notiek vismaz divus un trīs gadus uz priekšu. Atpūtas tūrisms būs salīdzinoši vieglāk reanimējams (pie nosacījuma, ja tūrisma un viesmīlības uzņēmumi izdzīvos), to ietekmē aktuālā epidemioloģiskā situācija un mūsu valsts noteiktie ierobežojumi, kā arī pasažieru pārvadājumu savienojumu tīkls.

Rīgas Tūrisma attīstības biroja ambīcijas un mērķis ir pozicionēt Rīgu kā hibrīdpasākumu metropoli Baltijā un Ziemeļeiropā, turklāt darbu pie darījumu un pasākumu tūrisma mārketinga aktivitātēm uzsākt jau tagad. Galvaspilsētas mārketingā plānojam atspoguļot "jauno realitāti" un tūrisma tendenci – hibrīdpasākumus, kas nozīmē, ka, piemēram, daļa konferences viesu pasākumā piedalās klātienē, bet daļa attālināti, pateicoties mūsdienu tehnoloģiju iespējām nodrošināt interaktivitāti un klātbūtnes efektu. Jau pašlaik ir pieejamas dažādas platformas, kas piedāvā iespēju ne tikai vienlaicīgi sekot vairākām skatuvēm, bet arī uzdot jautājumus, piedalīties aptaujās, organizēt viens pret vienu tikšanās ar biznesa partneriem u. tml.

Jau 15. oktobrī jaunajā kongresu centrā ATTA notiks pirmā darījumu un pasākumu diena, ko RTAB rīko sadarbībā ar LIAA un Latvijas Kongresu biroju. Arī turpmāk plānota sadarbība ar izcilām pasaules līmeņa konferencēm, piemēram, "5G Techritory" un Rīgas konferenci. Pasākumu mērķis ir sniegt priekšstatu par to, ko Rīga var piedāvāt.

Jau pašlaik notiek cieša ikdienas sadarbība ar nozares uzņēmējiem, organizējot virtuālās vizītes un iepazīstinot ar tūrisma kompānijām un Rīgas piedāvājumu. Turpinās arī pilsētai tik svarīgā sadarbība ar stratēģiskajiem partneriem: klasiskās mūzikas festivālu "Rīga Jūrmala", starptautisko Rīgas mākslas biennāli RIBOCA, "Rimi" Rīgas maratonu un citu kultūras un sporta pasākumu producentiem jaunu un inovatīvu tūrisma produktu izstrādē.

Vienlaikus viens nav karotājs, tūrisma nozarei ir nepieciešams valsts un pašvaldības atbalsts, kā arī radoša, gudra un tālredzīga pieeja, kas ļaus Latvijai un Rīgai pēc krīzes ieņemt pelnīto vietu jaunajā realitātē.