Jānis Krievāns: Krīzes pieredze – reāls solis uz kompetenču izglītību
Foto: Publicitātes foto

Brīžam šķiet, ka izglītībā šobrīd valda mērens haoss: vecāki raizējas par bērnu nākotni, skolotāji cenšas samērot slodzi ar darāmo, bet pašiem skolēniem jūk brīvais laiks ar mācībām. Vienlaikus Covid-19 pandēmijas ierobežošanas pasākumi Latvijas izglītības sistēmai ir pavēruši lielisku iespēju izrāvienam tehnoloģiju jomā, jo teju kā no gaisa ir nokritusi vajadzība apmācību procesā ieviest modernus digitālos risinājumus.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Nenoliedzami, attālinātās mācības tādā intensitātē un apjomā kā patlaban var būt tikai krīzes laika risinājums, jo cita starpā būtiski palielina skolotāju slodzi. Taču jau patlaban var izdarīt vairākus secinājumus par nākotnē veicamajiem darbiem.

"Junior Achievement Latvia" vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skolēnu aptaujā dažas nedēļas pēc attālināto mācību uzsākšanas noskaidroja, ka diviem no pieciem (44%) jauniešiem mācīties attālināti ir vieglāk. Galvenās priekšrocības – efektīvāka laika izmantošana un lielāka patstāvība (49%), mazāks nogurums, jo vakaros nav jāpilda mājas darbi (20%), jaunāko tehnoloģiju izmantošana padarījusi mācības interesantākas (7%).

Te atklājas svarīga lieta. Kompetenču izglītība, kuras ieviešana sāksies jau šā gada rudenī, paredz pašvadītu mācīšanās spēju attīstību. Īsumā – tas nozīmē, ka skolēnam pašam ir jāplāno mācībām veltāmais laiks, lai viņš spētu sistemātiski apgūt jaunas zināšanas un prasmes. Citiem vārdiem sakot, pašam aktīvi jāiesaistās mācību procesā. Bez šīm iemaņām vai straujas to pilnveidošanas sarežģīta ir arī patlaban notiekošā attālinātā mācīšanās. Tādēļ nevajadzētu atstāt bez uzmanības faktu, ka, pēc mūsu aptaujas rezultātiem, trīs no pieciem skolēniem attālinātā mācīšanās šķiet sarežģīta.

Šādu sajūtu var radīt gan grūtības izprast kāda konkrēta mācību priekšmeta vielu, gan arī apstākļi mājās. Piemēram, mācībām piemērotu ierīču trūkums. Ja atceramies, Izglītības un zinātnes ministrijas un "Edurio" veiktā aptauja atklāja, ka 11% ģimeņu savu tehnisko nodrošinājumu novērtēja kā nepiemērotu. Problēmas radās ģimenēm, kurās aug vairāki bērni vai arī vecāki līdz šim (dažādu iemeslu dēļ) nebija atraduši iespēju katru ģimenes locekli apgādāt ar datoru vai planšeti. Šoreiz Izglītības un zinātnes ministrija palīgos aicināja telekomunikāciju nozares uzņēmumus, no kuriem tika iegādāti vairāk nekā 5000 viedierīču.

Taču, iespējams, būtu vērts padomāt par plašāku un visaptverošāku sadarbības programmu starp izglītības sistēmu un datoru (viedierīču) piegādātājiem, kas ļautu ikvienam skolēnam pilnvērtīgi izmantot digitālos risinājumus. Varbūt varētu ko mācīties no Tartu Universitātes Zinātņu un tehnoloģiju fakultātes, kura ir izveidojusi sadarbības platformu ar datormilzi "HP", kas ļauj pie datoriem tikt studentiem, kuriem tas ir nepieciešams. Protams, nevar salīdzināt vienas augstskolas un veselas valsts vispārējās izglītības iestāžu vajadzības pēc ierīcēm, taču, manuprāt, jau šodien ir jādomā, kā padarīt tehnoloģijas pieejamas ikvienam bērnam (vidusskolēnam) ikvienā skolā, nepaļaujoties uz to, ka kaut kāda viedierīce jau nu būs. Būtiski, ka mēs varam jau savlaicīgi identificēt problēmas, ar kurām saskarsies bērni, un apdomāt labākos veidus, kā tās risināt.

Labs tehniskais nodrošinājums paver ceļu modernam saturam un mācību darba organizēšanai dažādās digitālajās platformās. Un tā nav tikai saziņa ar skolotāju "WhatsApp" tērzētavā, tās ir videolekcijas, interaktīvie mācību līdzekļi vai simulācijas, arī digitālajā vidē veicami pārbaudījumi. "Junior Achievement Latvia" veiktā aptauja atklāj, ka četras piektdaļas (81%) skolēnu šobrīd mācoties izmanto dažādas digitālā satura platformas. Manuprāt, šis ir virziens, kura attīstība būtu veicināma visos iespējamos veidos. Šķiet, vislielākais atbalsts būs nepieciešams skolotājiem, kuriem jau tagad nākas veltīt daudz pūļu satura piemērošanai mācībām digitālajā vidē.

Un šī ir otra svarīgākā Covid-19 krīzes mācība – mēs teju piespiedu kārtā iemācāmies mācību procesā efektīvi pielietot tehnoloģijas. Tās ir noderīgas prasmes, kas arī turpmāk būs nepieciešamas gan skolotājiem, gan skolēniem, jo, godīgi sakot, ir grūti iedomāties, ka kompetencēs balstīts izglītības modelis būs īstenojams bez atbilstoša tehnoloģiskā nodrošinājuma. Latvijā ir visi priekšnoteikumi, lai arī pēc ārkārtas situācijas digitālie risinājumi būtu loģiska un dabiska mācību procesa sastāvdaļa. Tas ir ātrs, stabils un pieejams internets, ir salīdzinoši labs tehnoloģiskais nodrošinājums. Atliek to vien piepildīt ar labu saturu.

Šobrīd esam liecinieki izaugsmei izglītības jomā, pēc kuras visi – vecāki, skolotāji, arī pusaudži – ilgojāmies jau iepriekš. Izglītība mainās, tā nekad vairs nebūs tāda, kā bija pirms 20 vai 50 gadiem.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form