Katru uzbūvēto tiltu pirms nodošanas pamatīgi noslogo un pārbauda, un tikai pēc tam mēs skaidri zinām, ka līdz noteiktai slodzei tilts ir drošs lietošanai. Pēdējo gadu dažādās krīzes situācijas Latvijā un Eiropā bija šāds slodzes tests daudzām jomām – tai skaitā arī zāļu un medicīnas preču apgādes sistēmām. Ko par Latvijas zāļu apgādes sistēmu parādīja Covid-19 pandēmija un ko karš Ukrainā? Kādus secinājumus mums būtu jāizdara un kādi darbi jāpaveic, lai mēs Latvijā varētu būt droši, ka krīzes situācijā valstī ir pietiekami zāļu un medicīnas preču krājumi, kā arī skaidra sistēma, kā tie tiek uzturēti un papildināti?
Zāļu krājumi un efektīva sistēma
Covid-19 vienā dienā pēkšņi mainīja un apturēja visu. Automašīnas, kas veda uz Latviju medikamentus, stāvēja milzumgarās rindās uz slēgtām robežām, maskas bija lielākais deficīts, cilvēki panikas uzplūdos aptiekās izpirka paracetamolu, bet ārstniecības iestādēs trūka pat gumijas cimdu. Zāļu trūkums, kas jau vairākus gadus bija jūtams ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā, izpaudās īpaši spilgti. Kad tika izstrādātas un Latvijā bija pieejamas pirmās Covid-19 vakcīnas, izrādījās, ka tām ir nepieciešams ļoti speciāls aukstuma režīms, ko spēj nodrošināt tikai daži zāļu apgādes uzņēmumi un veselības aprūpes iestādes. Visi šie apstākļi prasīja no zāļu apgādes sistēmas nopietnu reakciju – uzņēmumiem bija jāspēj sniegt jaunus pakalpojumus vai būtiski paplašināt pakalpojumu apjomu ļoti īsos un saspringtos termiņos, attiecīgi pārorientējot biznesa un loģistikas procesus.
Vienlaikus ar pārmaiņām uzņēmumos redzam arī neizmantotas iespējas valsts pusē, lai stiprinātu Latvijas iekšējo drošību no veselības un farmaceitiskās apgādes un aprūpes aspekta. Jo bez zālēm un medicīnas precēm apstājas arī medicīnas pakalpojumu sniegšana, šīs jomas ir cieši un nesaraujami saistītas, un tikai abas kopā efektīvā mijiedarbībā pilnvērtīgi kalpo sabiedrības veselības nodrošināšanai.
Zāļu un medicīnas preču krājumus veido valsts materiālās rezerves. Sistēma, kas ir spēkā nedaudz vairāk nekā trīs gadus, ir decentralizēta un uzdod valsts materiālo rezervju pārvaldību konkrētām ministrijām atkarībā no krājuma grupas. Attiecīgi par zāļu un medicīnas preču krājumu izveidi un uzturēšanu ir atbildīga Veselības ministrija. Valsts materiālo rezervju nomenklatūra jeb preču saraksts ir ierobežotas pieejamības informācija, tādēļ zāļu apgādes sistēma var tikai cerēt, ka saraksts ir visaptverošs un pietiekams. Tāpat mēs varam cerēt, ka līdzšinējā pieeja valsts rezervju finansēšanai pēc atlikuma principa mainīsies, jo Covid-19 pandēmija, kā arī karš Ukrainā pierādīja – mums ir jābūt pārliecinoši gataviem dažāda veida krīzēm un ārkārtas situācijām. Arī enerģētikas krīzes laikā viskomfortablāk jūtas tās valstis, kurām ir savi stratēģiskie degvielas un kurināmā krājumi.
Pēc mūsu aplēsēm, medikamentu krājumi Latvijā, ja apstātos piegādes, izsīktu aptuveni mēneša laikā. Iespējams, ir jāapsver veidi, kā materiālo rezervju jeb valsts līmeņa krājumus veido un uztur valsts kopā ar nacionālajiem zāļu apgādes uzņēmumiem, kam ir pieejamas telpas, tehnoloģijas, jaudas un zināšanas zāļu uzglabāšanai un, kas nav mazsvarīgi, arī loģistikai un piegādei.
Arī enerģētiskā krīze rada nopietnus apdraudējuma riskus visai zāļu apgādes sistēmai. Ja pēkšņi tiek pārtraukta gāzes, siltumapgādes vai elektroenerģijas padeve, tas var tiešā veidā ietekmēt zāļu krājumus, jo novirzes temperatūras režīmā var padarīt tos nederīgus turpmākai izplatīšanai. Atbildīgi zāļu apgādes uzņēmumi šādiem nolūkiem ir nodrošinājušies ar jaudīgiem ģeneratoriem, kas ir spējīgi nodrošināt nepārtrauktu noliktavu darbību. Tomēr šādiem ģeneratoriem ir visai ievērojams degvielas patēriņš, un miera laikos degvielas krājumu pietiek tikai salīdzinoši neilgam laikam. Gatavojoties sliktākajam scenārijam, būtu jānodrošina pietiekami degvielas krājumi, lai noliktavas varētu ilgstoši darboties autonomā režīmā, bet šā brīža normatīvais regulējums nemaz nepieļauj iespēju izvietot liela izmēra degvielas tvertnes ģeneratoru darbības nodrošināšanai. Šādas tvertnes normatīvo aktu izpratnē jau tiek pielīdzinātas degvielas uzpildes stacijām, un to izvietošana pie esošajām noliktavām ne vienmēr būs iespējama no būvniecības jomu reglamentējošo normatīvo aktu puses.
Palīdzēt un saņemt palīdzību
Kara sākšanās Ukrainā kā jauns krīzes veids atklāja vēl vienu vājo punktu. Izrādījās, ka Latvija īsti nevar ziedot vai dāvināt zāles un medicīnas preces atbalstam citiem, ne arī būtu gatava šādu atbalstu vajadzības gadījumā saņemt pati. Šoreiz nav runa par vēlmi un apņēmību palīdzēt, bet par normatīvo aktu regulējumu, kas stipri ierobežo palīdzības sniegšanas iespējas un palīdzības operativitāti. Pirmās oficiāli ziedotās zāļu kravas tika sakomplektētas dažu dienu laikā, tomēr ceļu uz Ukrainu meklēja mēnešiem ilgi – zāles nav ne segas, ne zābaki un pat ne konservi, kas var ceļot jebkādā veidā pie jebkura saņēmēja. Normatīvie akti paredz, ka zāles tiek transportētas atbilstošā temperatūras un mitruma režīmā un ka galā tās nonāk pie zinošiem saņēmējiem, kuriem saskaņā normatīvajiem aktiem ir attiecīgas atļaujas saņemt zāles un veikt zāļu turpmāku izplatīšanu. Proti, palīdzības saņēmējs var būt tikai juridiska persona, kurai ir izsniegta zāļu iegādes atļauja un kas prot un spēj apstrādāt saņemto palīdzību. Un tieši to pašu problēmu konstatējām arī pretējā virzienā – arī Latvija, tāpat kā citas Eiropas Savienības dalībvalstis, nav gatava kritiskā brīdī ļoti operatīvi saņemt palīdzības ziedojumus no citām valstīm. Tas nozīmē, ka mums ir nepieciešams veikt priekšdarbus, lai mēs būtu spējīgi paši sevi apgādāt ar visu nepieciešamo līdz brīdim, kad citas valstis spēs mums sniegt atbalstu.
Darīt labāk, darīt kopā
Zāļu apgādes uzņēmumi nav tikai lielas noliktavas jeb angāri, kur plauktos stāv zāles kā aptiekā, tikai lielākos iepakojumos. Zāļu apgādes uzņēmumi pasūta, piegādā, uzglabā visa veida zāles un medicīniskās ierīces, sadarbojas ar Zāļu valsts aģentūru un regulāri ziņo par zāļu krājumiem Latvijā, lai savlaicīgi atklātu trūkstošās zāles un būtu iespējams veikt pasākumus zāļu krājumu papildināšanai. Zāļu apgādes uzņēmumi ikdienas apgādā ar zālēm un medicīnas precēm vairākus tūkstošus klientu Latvijā – tās ir aptiekas, slimnīcas un citas veselības un sociālās aprūpes iestādes. Esam rēķinājuši, ka mūsu asociācijas biedri vien kopumā nobrauc ap 23 000 kilometriem katru dienu, piegādājot preces.
Lielākie zāļu apgādes uzņēmumi Latvijā kopš 2005. gada ir apvienojušies asociācijā, kas nupat ir mainījusi nosaukumu un kļuvusi par Latvijas nacionālās zāļu apgādes asociāciju. Un tā nav tikai nosaukuma un logo maiņa – tas ir atspoguļojums pārmaiņām, ko nozare redz, jūt un ievieš ikdienā. Jo ikdienā vissvarīgākais mūsu darba uzdevums ir nodrošināt sociāli atbildīgu pilna sortimenta zāļu apgādes sistēmas darbību, kura būtu spējīgas sniegt atbalstu valstij jebkurās krīzes situācijās un nodrošināt nacionāla mēroga zāļu un medicīnas preču apgādi visā Latvijas teritorijā.
Asociācija saredz virkni iespēju, kā kopā ar valsts institūcijām izveidot labāku un drošāku zāļu apgādes sistēmu, kas būtu gatava arī dažādām krīzēm un pārbaudījumiem. Kā pirmos svarīgākos darbus mēs saredzam zāļu valsts rezervju sistēmas pilnveidi, sadarbojoties valsts un privātajam sektoram, kā arī likumdošanas sakārtošanu palīdzības sniegšanas un saņemšanas jomā. Nākamais darbs būtu Latvijas farmaceitiskās aprūpes un apgādes attīstības konceptuāls redzējums, lai uzņēmumi skaidri zinātu valsts mērķus un prioritātes un atbilstoši tam spētu plānot savu attīstību, paturot prātā galveno virsmērķi – droša un stabila Latvijas apgāde ar zālēm un medicīnas precēm jebkuros apstākļos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
